„Fiksēsim šo skaitli!”

Cik māju Rīgā būs atjaunotas līdz 2030. gadam? Pašvaldība no siltināšanas programmām sola izspiest maksimālo atdevi

Gada sākumā Rīgu pāršalca ziņa, ka pašvaldība izvirzījusi sev mērķi līdz 2030. gadam atjaunot 3000 māju. Vai tiešām pašvaldība ir gatava atjaunot mājokļus šādos tempos un ko tas prasīs no dzīvokļu īpašniekiem?

Viesturs Zeps: „Rīgai nepieciešams rotācijas fonds”

Par Rīgas ieceri tuvāko sešu gadu laikā renovēt 3000 māju, uzstājoties konferencē Rīga energoefektīva, paziņoja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tomēr šo apgalvojumu nevajadzētu skatīt ārpus konteksta.

– Māju siltināšanas jautājums tik tiešām mums kļuvis par prioritāti, – apliecināja Zeps. – Šobrīd esam izstrādājuši jaunās Mājokļu politikas pamatnostādnes laikam no 2023. līdz 2030. gadam. Tas darīts, lai pamazām panāktu vecā dzīvojamā fonda atjaunošanu un jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecību Rīgā.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks līdz 2030. gadam tiešām plāno nosiltināt 2000 māju. Vēlos gan uzsvērt, ka to sola uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadība, tādēļ paturēsim prātā šo skaitli.

Tāpat neaizmirsīsim, ka Rīgā mājas apsaimnieko ne tikai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet arī neskaitāmas īpašnieku biedrības, māju kooperatīvās sabiedrības, komercuzņēmumi, kas kopā varētu nosiltināt vēl aptuveni 500 māju. Kopumā līdz 2030. gadam mēs vēlētos atjaunot aptuveni 3000 māju.

Tas ir liels skaitlis, turklāt mērķa sasniegšanai mums atlikuši tikai seši gadi. Tas nozīmē, ka gadā mums ir jāsiltina 500 mājas, kas prasa lielus cilvēku, būvniecības un finanšu resursus.

Taču rīcības loģika no manas puses izskatās vienkārša: ja šobrīd mēs kā politiķi redzam pieprasījumu pēc aptuveni 200 – 300 – 500 atjaunotām, tai skaitā nosiltinātām, mājām gadā, tad mums jāatrod līdzekļi, kā palīdzēt iedzīvotājiem sasniegt šo mērķi, piemēram, izmantojot pašvaldības līdzfinansējuma programmas. Ja redzam, ka nav atbilstīga pieprasījuma pēc māju siltināšanas, tad nevajag pārāk daudz laika veltīt tiem aspektiem, kas ir tālas nākotnes jautājums.

Tāpat informēju, ka kopā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju strādājam pie grozījumiem tajos normatīvajos aktos, kas šobrīd liedz iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par savu māju atjaunošanu. Piemēram, likumā ir noteikta lēmuma pieņemšanas kārtība un daudzdzīvokļu mājā par to lemj īpašnieku vairākums. Turklāt runa nav tikai par globāliem mājas siltināšanas procesiem, bet arī par parastu remontdarbu organizēšanu, teiksim, bēniņu siltināšanu vai jumta nomaiņu.

Diskusija par izmaiņām noteikumos izvērtās visai smaga. No vienas puses, ir Ekonomikas ministrija un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas piedāvā ieviest jaunu lēmumu pieņemšanas modeli ar dzīvokļu īpašnieku kvalificētu mazākumu (ar nosacījumu, ka pirmajā kopsapulcē nav bijis kvoruma – red. piezīme). Sabiedrisko organizāciju viedoklis šajā jautājumā jau tagad atšķiras. Trešā puse šādās diskusijās ir bankas, kas piekrīt izsniegt aizdevumus mājokļu atjaunošanai tikai tādā gadījumā, kad ir izpildīti aizdevēju noteiktie kritēriji, kas atšķiras no likuma prasībām (šobrīd, izskatot kredīta pieteikumu, bankas prasa, lai atjaunošanas projektu atbalstītu vairāk nekā puse vai pat 2/3 dzīvokļu īpašnieku – red. piezīme).

Kā vienu no iespējām, lai novērstu dažus no šiem riskiem, es redzu Finanšu rotācijas fonda izveidi Rīgā. Mērķis būtu šādu fondu iedarbināt līdz 2024. gada beigām, lai ar tā palīdzību no 2025. gada varētu finansēt atsevišķus projektus.

Turklāt visiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par sava mājokļa atjaunošanas iespējām, iesaku vērsties pēc padoma Rīgas Enerģētikas aģentūrā. Tur mājas pārstāvjiem pastāstīs, kā sākt siltināšanu un kur saņemt finansiālu atbalstu.

Neils Balgalis: „Mērķiem jābūt reāliem”

Ja Rīgas domes politiķi uz turpmāku siltināšanu raugās ar lielu optimismu, tad viens no jaunās Rīgas mājokļu politikas principu izstrādātājiem 2023.–2030. gadam Neils Balgalis iesaka pašvaldībai izvirzīt sasniedzamus mērķus.

– Pašvaldība līdz 2030. gadam iecerējusi nodrošināt daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību rīdziniekiem, lai stabilizētu Rīgas iedzīvotāju skaitu un ekonomisko attīstību, –norāda eksperts. – Soļi šī mērķa sasniegšanai ir aprakstīti jaunajā politikas dokumentā Mājokļu politikas pamatnostādnes 2023.–2030. gadam. Maksimāli lielas palīdzības nodrošināšana dzīvojamo māju atjaunošanai un siltināšanai ir viens no pašvaldības jaunās mājokļu politikas galvenajiem punktiem. Bet Balgalis aicina neaizmirst, ka laikā no 2006. līdz 2022. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā izdevās renovēt tikai 140 mājas. Bet sākotnēji bija plānots, ka līdz 2027. gadam būs atjaunotas 1400 daudzdzīvokļu mājas.

– Tātad datu analīze liecina, ka pie pašreizējā atjaunošanas tempa līdz 2030. gadam Rīgā tiks nosiltinātas tikai 500 mājas, – saka Neils Balgalvis.

Lai paātrinātu renovācijas tempu, pašvaldībai ir jāuzlabo sadarbība ar māju īpašniekiem un jāsniedz viņiem palīdzība energoaudita un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā.

Lielus mērķus var sasniegt tikai tad, ja ir spēcīga dzīvokļu īpašnieku kopība, mājas apsaimniekošanas biedrība un apsaimniekošanas uzņēmums. Tāpēc pašvaldību iestādēm ir aktīvi jāinformē, jāizglīto un jāatbalsta iedzīvotāji.

– Taču, ja runājam par mērķi līdz 2030. gadam renovēt 3000 māju, ir skaidrs, ka to nav iespējams sasniegt. Var runāt par simtiem māju, varbūt pat nosaukto skaitli – 500, bet ne par 3000. Esmu cieši pārlecināts, ka jāizvirza reāli mērķi, lai vēlāk nebūtu jāsaka – Nu, šoreiz atkal nesanāca...

Ko vēl Rīgas pašvaldība plāno izdarīt laikā līdz 2030. gadam?

Rīgas domes mājokļu politikas galvenās vadlīnijas laika posmam līdz 2030. gadam paredz ne tikai ēku siltināšanu. Šis dokuments rīdziniekiem sniedz daudz interesantas informācijas.

Vispirms jāmin vienkāršs fakts: Rīgā ir lielākais dzīvojamais fonds Latvijā – pilsētā ir 29 252 dzīvojamās mājas, no kurām 40% ir daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvo aptuveni 93% Rīgas iedzīvotāju.

„Tomēr, cenšoties ietekmēt Rīgas dzīvojamā fonda attīstību, pašvaldība atrodas neapskaužamā starta pozīcijā,” uzskata Balgalis. – Izrādās, ka Rīgas pašvaldībai pilsētā pieder ne vairāk par 4% mājokļu. Tas nav daudz. Piemēram, Helsinkos pašvaldību iestādēm pieder 16% no dzīvojamā fonda, Kopenhāgenā – apmēram 20%, Vīnē – vairāk par 40%.

Ir skaidrs, ka pašvaldība ar mājokļu attīstības programmām vien vēl nevar masveidā ietekmēt situāciju Rīgā.

Taču līdz 2030. gadam Rīgā plānots atjaunot un nosiltināt 1200 pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kā arī dot savu ieguldījumu daudzdzīvokļu māju, kurās dzīvo 20 000 ģimeņu, atjaunošanā. Tāpat pašvaldība plāno iegādāties vai būvēt papildu mājas ar 1000 dzīvokļiem, kas samazinās vai pat likvidēs mājokļu rindas. Jāatgādina, ka Rīgā plānots paplašināt to iedzīvotāju loku, kuriem ir tiesības uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumos – saņemt pašvaldības dzīvokli rindas kārtībā.

Būvējot jaunas mājas, Rīga plāno veidot privātās partnerības projektus ar mājokļu būvniekiem. Piemēram, pašvaldība var piedāvāt komercuzņēmumam brīvus zemes gabalus un pretī saņemt katrā konkrētā jaunbūvē noteiktu dzīvokļu skaitu, kas pēc tam tiks sadalīts starp rindā esošajiem rīdziniekiem.

Paredzēts, ka Rīgā tiks attīstīta arī privātmāju un mazstāvu ēku būvniecība, lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu vidi.

Tāpat būvniecībai Rīgā var izmantot pamestas un industriālas teritorijas, kuru mūsu galvaspilsētas teritorijā netrūkst, daudzas no tām atrodas gandrīz pilsētas centrā.

– Kas attiecas uz mājokļa rindā gaidošajām personām, ir nepieciešama pilnīga visu reģistru un kritēriju pārskatīšana palīdzības sniegšanai mājokļa jautājumos. Iespējams, tas novedīs pie gaidītāju rindu skaita palielināšanās, taču tāda ir mūsu realitāte, brīdina Neils Balgalis.

Turklāt Rīgas mājokļu politikas pamatprincipu izstrādātāji ierosina pašvaldībai sniegt īpašu mājokļa atbalstu tajās profesijās strādājošajiem, kuras ir svarīgas pašvaldības funkciju nodrošināšanai. 2023. gadā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni 70% pašvaldību uzņēmumu izjūt dažādu speciālistu trūkumu, kopumā runa ir par aptuveni 2300 strādājošajiem. Speciālistus varētu piesaistīt, nodrošinot dzīvokļa pabalstu, pašvaldības dzīvokli, talonu dzīvokļa īrēšanai brīvajā tirgū vai līdzfinansējumu sava mājokļa celtniecībai.

Tiek lēsts, ka 2025. gadā šādu atbalstu varētu saņemt 300 ģimenes, bet līdz 2030. gadam – jau 2000 ģimeņu.

Izstrādājot pašvaldības mājokļu politiku, plānotāji nav aizmirsuši arī bezpajumtniekus. Šobrīd daudzi no viņiem nevar pretendēt uz pašvaldības dzīvokli. Taču Skandināvijas pieredze liecina, ka mājokļa nodrošināšana ir pirmais solis, lai cilvēkus paglābtu no dzīves uz ielas.

Visbeidzot Nails Balgalis atzina, ka mājokļu politikas pamatnostādņu pirmajā redakcijā bija plānots, ka pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks jāsadala divās daļās tā, lai to apsaimniekotās teritorijas atrastos Daugavas labajā un kreisajā krastā, pēc tam šo uzņēmumu vajadzētu pārdot un aizmirst kā sliktu sapni:

– Taču tagad, kad ir mainījusies uzņēmuma vadība, mainījies arī uzņēmuma attīstības redzējums – un no dienaskārtības svītrots jautājums par uzņēmuma sadalīšanu un pārdošanu.

Pašvaldība tuvākajā laikā plāno izveidot Rīgas Mājokļu kompetences centru, kur iedzīvotājus konsultēs energoefektivitātes, finanšu instrumentu pieejamības, inovatīvu risinājumu jautājumos, kā arī sagatavos un izplatīs informatīvos materiālus.

Mārtiņš Paurs: „Renovācija nepieciešama 6000 mājām”

Ko par plāniem siltināt tūkstošiem Rīgas māju domā pašā uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks? Uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Paurs atbildēja uz šo jautājumu:

– Jāatzīst, ka ambiciozo plānu līdz 2030. gadam renovēt 2000 māju neizdomāja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks jaunā valde. Šo uzstādījumu mantojām no iepriekšējās pašvaldības sastādītā Klimata un enerģētikas rīcības plāna. Patīkami redzēt, ka jaunajā dokumentā par mājokļu politiku līdz 2030. gadam Rīgā plānots renovēt tikai 500 mājas, kas izskatās pēc reāli izpildāma plāna.

Reālā situācija ir tāda, ka plānošanas periodā no 2016. līdz 2023. gadam no Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekošanā esošajām mājām atjaunotas ir tikai 46 mājas. Visus darbus bija paredzēts pabeigt 2023. gada rudenī, taču sešās vietās kaut kas nogāja greizi un darbi tur turpināsies 2024. gadā.

– Esam pateicīgi finanšu institūcijai Altum par renovācijas termiņa pagarināšanu, kas ļaus iedzīvotājiem nezaudēt mājoklim rezervēto līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā no kopējām renovācijas izmaksām, – atzīst Mārtiņš Paurs.

Tikai 46 nosiltinātas mājas ir piliens jūrā – pēc Rīgas namu pārvaldnieks datiem Rīgā aptuveni 6000 mājām ir nepieciešama atjaunošana un konstruktīvo elementu restaurācija.

– Līdz šim vidēji gadā esam renovējuši 12 mājas. Tad mērķa sasniegšanai mums būs nepieciešami aptuveni 500 gadi, – stāsta pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis. – Taču šobrīd jaunās Altum līdzfinansējuma programmas ietvaros esam izvirzījuši mērķi renovēt apmēram 50 mājas gadā. Lai to paveiktu, stiprinām savu Māju restaurācijas nodaļu, pagājušajā gadā rīkojām aptuveni 100 klātienes konsultācijas ar iedzīvotājiem par renovācijas jautājumiem, organizējām vebinārus, kuros piedalījās vairāk nekā 1000 dzīvokļu īpašnieku. Cenšamies arī īpaši strādāt ar to māju iedzīvotājiem, kuru kaimiņos jau veikta renovācija.

Par galveno šķērsli uzņēmuma pārstāvis nosauc grūtības pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu, kam šobrīd nepieciešams dzīvokļu īpašnieku vairākums.

– Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju pat nevar vienoties par dzīvokļu īpašnieku biedrības izveidi, kas ir obligāts nosacījums dalībai renovācijas programmā, atzīst Mārtiņš Paurs. – Daudzās mājās nav aktīvu iedzīvotāju, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību. Ir mājas, kur dzīvokļu īpašnieku biedrības valdē darbojas cilvēki, kas vispār nav saistīti ne ar finansiāliem, ne tehniskiem, ne būvnieciskiem jautājumiem.

Kad pienāk brīdis parakstīt dokumentus par darbu uzsākšanu vai aizdevumu, šādus mājas pārstāvjus pārņem šaubas – un projekts izjūk.

Jānis Ikaunieks: „Mēs maksājam mājas iedzīvotājiem par nepieciešamo dokumentāciju!”

Par vēl vienu šķērsli māju renovācijai Rīgas dome uzskata iedzīvotāju neinformētību. Piemēram, ne visi rīdzinieki zina, ka daudzos renovācijas jautājumos var saņemt bezmaksas konsultācijas un pat palīdzību Rīgas enerģētikas aģentūrā.

Aģentūras direktors Jānis Ikaunieks stāsta, ka viņa iestāde iedzīvotājiem piedāvā ne tikai konsultācijas:

– Piedalāmies dzīvokļu īpašnieku informatīvajās sanāksmēs, kurās runājam par iespējamo siltuma ietaupījumu siltināšanas rezultātā un būvdarbu izmaksām konkrētā vietā. Aktīvos iedzīvotājus nodrošinām arī ar dokumentu paraugiem, piemēram, kopsapulces lēmumu, tehnisko dokumentāciju, iepirkumu un citiem līgumiem. Pie mums iespējams atrast informāciju par dažādām programmām mājokļa remonta vai siltināšanas līdzfinansēšanai, kā arī saņemt palīdzību, izvēloties būvuzņēmumu.

Rīgas enerģētikas aģentūra var palīdzēt rīdziniekiem veikt daudzdzīvokļu mājas energoauditu un termogrāfiju, lai noteiktu siltumenerģijas noplūdes vietas.

Šobrīd uz termogrāfiju pieteikušās aptuveni 30 mājas, un tajās jau tiek veikti mērījumi. Iedzīvotāji saņems ekspertu pārskatu ar mājas vājajām vietām, kas pēc tam palīdzēs noformēt mājas tehnisko dokumentāciju siltināšanas darbu veikšanai.

– Šobrīd mājas pārstāvji var saņemt arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu mājas energosertifikāta izstrādei 70% apmērā no darbu izmaksām, bet ne vairāk par 800 eiro vienam objektam, – atgādina J. Ikaunieks. – Tāpat no 2024. gada iedzīvotājiem būs pieejams līdzfinansējums mājas tehniskās apsekošanas atzinuma (TAA) izstrādei līdz 70% no pakalpojuma izmaksām, bet ne vairāk par 1100 eiro.

Palīdzību var saņemt Rīgas administratīvajā teritorijā esošās mājas, kas celtas ne agrāk par 1993. gadu. Mājā jābūt trīs vai vairākiem dzīvokļiem, tā jāpārvalda dzīvokļu īpašniekiem, jābūt noņemtai no pašvaldības bilances, turklāt vajadzīgs lēmumam par energoauditu vai TAA dokumentācijas izstrādi.

Kad šie divi dokumenti par māju ir sagatavoti, Rīgas enerģētikas aģentūra palīdzēs iedzīvotājiem sagatavot projektēšanas uzdevumu siltināšanas projekta pasūtīšanai.

Svarīgi arī atgādināt, ka daudzdzīvokļu ēkām, kurās ir siltinātas visas četras fasādes, saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 109 pašvaldība piemēro īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā.

Kristaps Kauliņš: „Mēs palīdzējām iedzīvotājiem izkļūt no apburtā loka”

No vienas puses, Rīgas dome atbalsta iedzīvotāju vēlmi atjaunot savas mājas, no otras puses, lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku vēl nav droši, ka vispār vēlas siltināšanu. Kā viņus pārliecināt?

Šajā ziņā galvaspilsēta varētu ņemt piemēru no Olaines novada, kur tikai sešos gados tika atjaunota trešā daļa daudzdzīvokļu māju. Par šīs pašvaldības pieredzi stāstīja Olaines novada domes deputāts Kristaps Kauliņš:

– Līdz 2015. gadam Olaine bija atpalikusi pilsēta – mums bija tieši viena renovēta māja. Redzējām, ka daudzdzīvokļu namos reģionā strauji pieaug avāriju situāciju skaits un to novēršanas izmaksas. Tajā pašā laikā Olainē saglabājās zemi siltumenerģijas tarifi (ap 40 eiro/MWh), tāpēc iedzīvotājiem nebija lielas motivācijas balsot par siltināšanu.

Šajā situācijā nolēmām, ka vēlamies renovēt desmit mājas gadā un tādējādi pamazām uzlabot mūsu dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli, palielināt pilsētas un visa reģiona pievilcību un novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Vispirms izpētījām situāciju un redzējām, ka daudzdzīvokļu māju renovāciju visvairāk apgrūtina tas, ka iedzīvotājiem uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas jāiegulda nauda vai jāuzņemas finansiālās saistības. Sapulcē viņiem teica, ka jātaisa energoaudits, kas maksās 1000 eiro, bet tehniskā apsekošana izmaksās 2000 eiro, tātad nāksies taupīt!

Iedzīvotāji sāka to darīt, taču tad mājā notika avārija, piemēram, plīsa stāvvads, un visa nauda atkal tika iztērēta remontam. Īsāk sakot, tas bija stāsts bez beigām!

Olaines pilsētas dome nolēma palīdzēt iedzīvotājiem izkļūt no šī apburtā loka, nodrošinot 100% apmaksu par energoauditu, siltināšanas projekta dokumentācijas izstrādi un projektu vadību, kā arī 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim pēc darbu pabeigšanas. Mēs, iespējams, kļuvām par vienīgo pašvaldību Latvijā, kas uzņēmās bankas kredītu procentu maksājumus par renovācijai aizņemtajiem līdzekļiem. Tātad iedzīvotājiem pašiem bankai bija jāatdod tikai aizdevuma pamatsumma.

Visu finansiālo atbalstu iedzīvotāji saņēma caur pašvaldībai piederošo apsaimniekošanas uzņēmumu, kas apkalpo lielāko Olaines novada dzīvojamā fonda daļu.

Rezultātā laika posmā no 2016. līdz 2023. gadam renovāciju nolēma sākt 112 dzīvokļu īpašnieku biedrības, renovācija jau pabeigta 38 ēkās. Nākamajā plānošanas periodā paredzēts siltināt vēl 39 mājas, divās mājās jau sākts pakalpojumu iepirkums no būvfirmas, turklāt Altum pieņēmis pozitīvu lēmumu par kapitāla rezervēšanu pieciem objektiem.

Protams, mēs joprojām nevaram atjaunot desmit mājas gadā. Taču, neskatoties uz to, pagājušajā plānošanas periodā renovējām trešdaļu sava dzīvojamā fonda, kas labvēlīgi ietekmēja situāciju visā reģionā. Olainē iedzīvotāju skaits turpina nedaudz samazināties, bet Olaines novadā tas pieaug. Tāpat novērojām, ka Olainē pieaug nekustamo īpašumu vērtējumu apjoms, un pilsētā ir parādījušies investori, kuri vēlas būvēt jaunas mājas.

Runājot par pabalstiem iedzīvotājiem, renovētajās mājās ir ievērojami samazinājušās apsaimniekošanas izmaksas, precīzāk, palielinājies uzkrājumu apmērs turpmākajiem remontdarbiem. Lielākajā daļā māju šī iemaksa sastāda 5 centus par dzīvojamās platības kvadrātmetru.

Salīdzinājumam, ja māja nav renovēta, tad tās iedzīvotāji par turpmākajiem remontdarbiem katru mēnesi maksā apmēram 50–70 centus par dzīvojamās platības kvadrātmetru.

Kristaps Kauliņš uzskata, ka Olaine veiksmīgi atjauno dzīvojamās mājas tāpēc, ka pašvaldība šim mērķim piešķīrusi konkrētu finansējumu:

– Siltināšanas atbalsts pilsētai gadā izmaksā aptuveni 0,5–1 miljonu eiro, kas ir 1,5–3% no pašvaldības ieņēmumiem. Ja velkam paralēles ar Rīgu, tad galvaspilsētai katru gadu dzīvojamo māju renovācijas atbalstam vajadzētu atvēlēt 20–40 miljonus eiro.

Pēc Kristapa Kauliņa domām, jo ātrāk galvaspilsēta izstrādās šādu atbalsta programmu, jo labāk.