Palielinājies mājokļa pabalsts

Rīdzinieki, kuriem piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, no pašvaldības budžeta līdzekļiem varēs saņemt lielāku pabalstu par elektrības, ūdens, gāzes apkures un interneta lietošanu 

No šī gada 1. jūlija Latvijā mainījusies aprēķināšanas kārtība mājokļa pabalstam, ko pašvaldība izsniedz iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem komunālo rēķinu samaksai un dzīvokļu īrei. Paredzams, ka turpmāk ģimenes varēs saņemt šo pabalstu lielākā apmērā.

Kāda ir aprēķinu formula?

Labklājības ministrija skaidro, ka no šī gada 1. jūlija mājokļa pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka valsts, nevis pašvaldības.

Ja līdz šīm izmaiņām mājokļa pabalsts dažādās pilsētās varēja atšķirties, tad tagad to aprēķina pēc vienotas formulas visā Latvijā.

Formula noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, un tā ir šāda:

Pmaj = (GMI¹ + GMI² x N) + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

(GMI¹ + GMI² x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai. Atgādinām, ka šajā gadā valsts katram iedzīvotājam garantē minimālo ienākumu 109 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – vēl 76 eiro. Piemēram, ģimenē, kurā ir divi vecāki un divi bērni, garantētais minimālais ienākums tiks aprēķināts šāds: 109 + (76 x 3) = 337 eiro.

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot pašvaldībā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumu normatīvus, par ko izlasīsiet tālāk);

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).

Dzīvokļa pabalsta apmērs var mainīties katru mēnesi, jo tas ir atkarīgs no konkrētā dzīvokļa rēķina apmēra. Pašvaldībai jārūpējas, lai visiem tās iedzīvotājiem pēc dzīvokļa rēķina apmaksas maciņos paliktu summa, kas ir vienāda ar Latvijā noteikto garantēto ienākumu līmeni.

Kam apmaksās parādu par dzīvokli?

Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā informēja, ka no 1. jūlija ir paaugstinātas dzīvokļa pabalstā ietilpstošās normatīvās izmaksas par elektroenerģiju, ūdensapgādi un gāzes apkuri. Tāpat mājokļa pabalstā no 1. jūlija ir iekļauta arī rēķinu apmaksa par tālruņa (to starpā arī mobilā) un interneta lietošanu. Šie pakalpojumi tiks segti atkarībā no rēķina summas, bet ne vairāk par 20 eiro mēnesī.

Mājokļa pabalsta izmaksas kritērijus var uzzināt Rīgas domes jaunajos saistošajos noteikumos Nr. 49 Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Arī Rīgas domes sociālais dienests atsevišķos gadījumos turpinās maksāt pabalstu mājokļa parāda segšanai, ja tas mājsaimniecībai izveidojies neparedzētu apstākļu ietekmē, piemēram, apgādnieka nopietnas slimības dēļ.

No pašvaldības budžeta līdzekļiem dzīvokļa parādu iespējams segt, ja:

■ ģimenē ir nepilngadīgi bērni;

■ mājsaimniecībā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji vai valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta saņēmēji;

■ dzīvojamās telpas platība nepārsniedz Rīgas domes noteikumos Nr. 49 norādītos normatīvus.

Izmantojamās izdevumu pozīciju normas

Izmantojot šo informāciju, ikviens Rīgas iedzīvotājs var patstāvīgi aprēķināt, vai viņam pienākas mājokļa pabalsts. Lai aprēķini būtu precīzi, publicējam Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 49 1. pielikumu Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas.

„Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m² vienai personai mājsaimniecībā un 18 m² katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:

2.1. mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1. punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:

2.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m² – 8 eiro par 1 m²;

2.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m², līdz 45 m² – 7 eiro par 1 m²;

2.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² – 5 eiro par 1 m²;

2.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 2.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp kādu no šīs mājsaimniecības locekļiem un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šī pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam 3 m³ izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² mēnesī papildus šī pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šī pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m³ karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 eiro par mājokļa 1 m² (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādīto) kalendāra gadā;

7.2. vienas personas mājsaimniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un viņai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 eiro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 eiro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.