109 māju aiziešana liks RNP... strādāt labāk?

Vai Rīgas galvenās namu pārvaldes vadība gatavojas atkāpties, un kad iedzīvotāji uzzinās savas mājas apsaimniekošanas līguma nosacījumus? Pētām strīdīgo jautājumu.

Namu pārvaldnieks “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pēc pašvaldības un iedzīvotāju pieprasījuma ir ieviesis grozījumus savā jaunajā līgumā, kuram jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Tas pilnībā mainīs attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un namu pārvaldnieku. Atgādinām, ka rīdzinieki kategoriski nepiekrīt dokumentam, kas daudzās mājās stāsies spēkā automātiski. Kā namu pārvaldnieks mainīja savu piedāvājumu sabiedrības un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) spiediena rezultātā?

Atgādinām, ka šogad Saeima pieņēma likumu Par privatizācijas pabeigšanu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra iedzīvotāji pilnībā pārņem savas mājas pārvaldīšanas tiesības. Labi, ja līdz šim termiņam dzīvokļu īpašnieki apzināti izvēlēsies jaunu pārvaldnieku. Ja viņi to neizdarīs, tad nākamos piecus gadus viņu māju apsaimniekos iepriekšējā namu pārvalde, ko nozīmējusi pašvaldība. Saistībā ar to Rīgas namu pārvaldnieks piedāvāja katras mājas iedzīvotājiem balsot par jaunu līgumu, kura daudzi punkti dzīvokļu īpašniekiem rada iebildumus un jautājumus.

Mājās, kurās iedzīvotāji nepiedalījās Rīgas namu pārvaldnieks rakstiskajā aptaujā, jaunais līgums stāsies spēkā 1. janvārī automātiski.

Lielākā daļa namu pašlaik ir bijuši pasīvi, tas ir, dzīvokļu īpašnieki nav balsojuši ne "par", ne "pret". Tomēr vairāk nekā 100 galvaspilsētas nami jau pieņēmuši lēmumu pret jauno līgumu, ko iedzīvotāji uzskata par sev ārkārtīgi neizdevīgu.

Rīgas domes uzmanību piesaistīja daudzi Rīgas namu pārvaldnieks jaunā līguma punkti, kas, iespējams, nostāda iedzīvotājus neizdevīgā stāvoklī. Piemēram, sākotnēji Rīgas namu pārvaldnieks līgumā norādīja, ka dzīvokļu īpašnieki var pāriet pie jauna pārvaldnieka tikai tad, ja ir nomaksāti visi mājas parādi. Tāpat namu pārvalde paturēja sev tiesības izmantot lielāko daļu remonta uzkrājumu bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem.

■ ■ ■

Pēc Rīgas domes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra iejaukšanās izdevās panākt daļēju līguma nosacījumu maiņu. Par to Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē pastāstīja Rīgas namu pārvaldnieks valdes loceklis Mārtiņš Paurs:

— Mēs joprojām uzskatām, ka jaunais Rīgas nama pārvaldnieks līgums nodrošina rīdziniekiem skaidrību par pakalpojumiem un izdevumiem, garantē uzkrājumu fonda drošību. Saskaņā ar šo līgumu mēs varēsim ātrāk veikt remonta darbus. Turklāt tagad mūsu līgums ir elastīgs — tas ļauj namam pāriet pie citas namu pārvaldes viena mēneša laikā.

Pēc Paura vārdiem, Rīgas namu pārvaldnieks ir ņēmis vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ieteikumus un gaida pozitīvu novērtējumu no Mājokļu un vides departamenta (departaments atbild par Rīgas pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem, kas veido aptuveni 3% no kopējā dzīvokļu skaita).

— Iedzīvotājiem bija jautājumi par viņu namu uzkrājumu līdzekļu glabāšanu. Varu teikt, ka uzkrājumu fonda līdzekļus mēs glabājam vai nu Valsts kasē, vai norēķinu kontos Latvijas bankās ar augstākajiem kredītreitingiem. Visi procentu ienākumi, ko nams gūst no šo līdzekļu glabāšanas, nonāk dzīvokļu īpašnieku kopībai. RNP par to neņem nekādu komisijas maksu. No 1. janvāra, pie pirmās iespējas, mēs glabāsim katras mājas līdzekļus atsevišķā kontā, kas atvērts dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā.

Iespēja glabāt līdzekļus Valsts kases vērtspapīros būs pieejama tikai ar atsevišķu, speciālu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

■ ■ ■

Tāpat RNP līgumā precizēja: dzīvokļu īpašnieku kopībai nekad un nekādos apstākļos nav jāsedz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādi — tā ir pārvaldnieka problēma.

— Mēs turpināsim strādāt ar parādniekiem pēc ierastām procedūrām, sūtot atgādinājumus, bet galējos gadījumos vēršamies tiesā. Atsevišķa īpašnieka parāds nevar tikt segts no kopības uzkrājumu fonda līdzekļiem, — sola Rīgas namu pārvaldnieks valdes loceklis. — Atgādināšu, ka 1. janvārī stājas spēkā princips: parāds seko dzīvoklim. Dzīvokļu īpašnieku kopībai no kopējiem līdzekļiem jāmaksā tikai par savām kopējām saistībām, piemēram, administratīvais sods par kādiem pārkāpumiem, kas ir hipotētiska situācija.

Tāpat mēs ļoti precīzi līgumā norādījām, kas ietilpst pakalpojumu paketē katrai mājai. Mājas ir atšķirīgas, tādēļ pakalpojumi var atšķirties. Piemēram, ietvju tīrīšana no sniega un ledus ir iekļauta pārvaldīšanas maksā, bet lielu platību tīrīšana vai sniega izvešana tiks veikta par papildu samaksu. Tādējādi mēs nevēlamies, lai klienti katru mēnesi maksātu par pakalpojumu, kas var būt nepieciešams reizi piecos vai desmit gados. Salīdzinot summas bez PVN, mēs redzam, ka vairāk nekā 50% māju nākamgad saņems samazinātu pārvaldīšanas maksu, aptuveni 30% māju maksa nemainīsies. Tikai nedaudz vairāk par 10% māju saskarsies ar nelielu maksas pieaugumu objektīvu iemeslu dēļ.

■ ■ ■

— No 2026. gada mēs ieviešam iedzīvotājiem izlīdzinātos maksājumus darbiem, kas netiek veikti katru gadu (piemēram, energoaudits vai ventilācijas kanālu tīrīšana reizi piecos gados, vai elektriskās pretestības mērīšana reizi desmit gados), — sola Paurs. — Tā vietā, lai izrakstītu vienu lielu rēķinu reizi piecos vai desmit gados, mēs piedāvājam sadalīt maksājumu uz visu periodu, kas izlīdzina finansiālo slogu dzīvokļu īpašniekiem. Jā, līgumā mēs joprojām paredzam iespēju mainīt remonta darbu plānu līdz četrām reizēm gadā, tradicionālās vienas reizes vietā. Tas ļauj operatīvi noteikt svarīgāko darbu prioritātes. Šī iespēja ir ļoti svarīga, jo būvniecības inflācija Latvijā, piemēram, renovācijā, no 2017. līdz 2024. gadam pārsniedza 120%. Veicot remontdarbus ātrāk, mēs ceram ietaupīt klientu līdzekļus. Plāna maiņa notiek ar kopības klusējošu piekrišanu (tas ir, ja dzīvokļu īpašnieki nebalso pret – red. piez.).

■ ■ ■

2025. gada rudenī, saņemot daudz iebildumu pret jauno līgumu, RNP aktīvi sadarbojās ar PTAC, stāsta namu pārvaldes pārstāvis:

— Šai iestādei vairs nav būtisku iebildumu par jaunā līguma būtību, taču PTAC vēlas nostiprināt skaidrojumus par mūsu līguma nosacījumu piemērošanas praksi. Mēs ļoti ceram saņemt pilnīgu PTAC apstiprinājumu līdz šī gada beigām. Mēs no līguma izņēmām punktus, kas dublē ārējos normatīvos aktus. Pēc PTAC prasības mēs pievienojām, ka līgumi ar trešajām pusēm (ūdens, siltums, atkritumi) iedzīvotājiem būs pieejami mājas lietā. Mēs arī katru ceturksni informējam kopību par parādiem un darbībām to piedziņai, neatklājot personas datus. Mēs nesam pilnu atbildību par trešo personu piesaisti darbu veikšanai.

■ ■ ■

Kādas vēl izmaiņas ir piedzīvojis Rīgas namu pārvaldnieks līgums? Atcelts konfidencialitātes nosacījums, atzīmē Paurs:

— Turklāt saglabāta iespēja saņemt papīra rēķinu bez maksas, ja rēķins tiek piegādāts dzīvokļa pastkastītē. Mājas lietas un uzkrāto līdzekļu nodošanas termiņš, mājai aizejot no RNP, saīsināts no trim mēnešiem uz vienu mēnesi, kas ir absolūta prakse nozarē. Pretenziju iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz diviem gadiem, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Turpinās diskusijas ar PTAC par izlīdzināto maksājumu un elastīgumu.

■ ■ ■

Mājokļu un vides departamenta pārstāve Līga Lapiņa vienlaikus atzīmēja, ka iestāde vēl nav saņēmusi oficiālo līguma variantu ar grozījumiem:

— Taču mēs redzējām darba versiju. Redakcijā, kādā līgums ir sagatavots tagad, tas atbilst mūsu gaidām. Vissmagāk strīdīgie jautājumi ir atrisināti. Šādā veidā pašvaldība, kā neprivatizēto dzīvokļu īpašniece, var atbalstīt šāda līguma noslēgšanu. Tiesa, mums ir nelielas bažas par darba plāna četras reizes mainīšanu gadā. Saskaņošanas process noslēgsies līdz marta beigām tām mājām, kuras balsoja pret vai nepieņēma citu lēmumu.

■ ■ ■

Deputāte Inna Djeri interesējās Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvim:
— Kā jūs plānojat izmantot uzkrājumu fondus? Kā jūs saskaņosiet remonta plānus, kas mainās līdz četrām reizēm gadā, ja mājā nav pilnvarotā vecākā?

— Saskaņošanas process ir tāds pats kā iepriekš: mēs publicējam plānu, un dzīvokļu īpašnieku kopība saņem 30 dienas, lai izteiktu savus iebildumus, — atbildēja Mārtiņš Paurs. — Mājas, kurām ir pilnvarotās personas ar attiecīgām pilnvarām, var operatīvi koriģēt plānu.

Papildus RNP var izmantot fonda līdzekļus nelielam remontam 500 eiro apmērā, nepārsniedzot 25% no kopējā fonda apjoma gadā. Tas nepieciešams ikdienas mājas uzturēšanai, lai izvairītos no pastāvīgiem avārijas darbiem.

■ ■ ■

Deputāti Jūliju Stepaņenko interesēja, cik klientu RNP zaudēja pirmās līguma redakcijas dēļ. — Mums nav statistikas par māju aiziešanas iemesliem, — atzinās Paurs. – 109 mājas balsoja pret jauno līgumu, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka tās ir aizgājušas. Šīm mājām tiek dots pagarinājums uz trīs mēnešiem jauna pārvaldnieka izvēlei. Toties divas trešdaļas īpašnieku nobalsoja par piedāvāto līgumu.

— Vai jūs neuzskatāt, ka jums jāatkāpjas no amata 109 māju zaudēšanas un nekvalitatīva līguma dēļ?

— Visa šī situācija ir liels pluss pašvaldībai, jo aktīva konkurence starp pārvaldniekiem nodrošina pakalpojumu izaugsmi un kvalitātes paaugstināšanu. 109 māju aiziešana liks mums uzlabot kvalitāti. Mēs esam spēcīgs uzņēmums. Mēs netērējām naudu līguma grozīšanai, jo konsultācijas ar PTAC nav maksas pakalpojums.

Desmitiem Rīgas māju gaida Rīgas nama pārvaldnieks jauno līguma variantu, lai pieņemtu galīgo lēmumu – palikt vai pāriet pie cita pārvaldnieka.

Kā skaidro namu pārvaldē, mājām, kuras jau nobalsoja par jauno līgumu tā iepriekšējā variantā vai vispār nav balsojušas, izmaiņas stāsies spēkā automātiski.