Laiks glābt māju!

Vai domājat par renovāciju? Valsts līdzfinansējums joprojām ir pieejams, nenokavē saņemt naudu!

Aprīlī Rīgas apsaimniekotāju asociācija organizēja semināru par tēmu „Nelielu māju renovācija, piesaistot Altum līdzfinansējumu”. Uz klātienes semināru ieradās daudz interesentu, vēl vairāk klausījās ekspertu runas tiešsaistē. Speciālisti atbildēja uz svarīgākajiem jautājumiem par Eiropas fondu līdzekļu piesaistīšanu mājokļa remontam un siltināšanai.

Māju regulāri nopludināja

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) izpilddirektors Aleksandrs Sakovskis dalījās ar RNA praktisko pieredzi mazo māju renovācijā.

– Mūsu uzņēmums sāka aktīvi risināt renovācijas jautājumus jau 2018. gadā un šobrīd esam pabeiguši darbus deviņās mājās galvaspilsētā un Salaspilī. Viena no raksturīgākajām mājām, par kuru vēlos runāt, atrodas Rīgā, Krustpils ielā 75/4, tā celta 1959. gadā. Pēc tehnisko ekspertu domām, 12 dzīvokļu ēka pirms renovācijas bija sliktā stāvoklī.

– Māju pārņēmām sarežģītā situācijā, – stāsta RNA padomes vadītājs Igors Trubko. – Kad neviens cits apsaimniekotājs nevarēja palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem savest kārtībā bojāto jumtu.

Vai pilna renovācija izdevīgāka par atsevišķiem remontdarbiem?

Mājas Krustpils ielā 75/4 jumta segums bija vecās azbestcementa loksnes, t. s. šīferis, kam kalpošanas laikā izveidojušās plaisas un izdrupumi. Saprotams, ka lietus laikā radās ūdens noplūdes, stāsta Igors Trubko:

– Aprēķini liecināja, ka tikai jauns jumts šīs mazās mājas iedzīvotājiem izmaksātu vismaz 40 000 eiro. Samaksāt par to pēc grafika bija iespējams trīs gadu laikā, taču iedzīvotāji saprata, ka ar šādām izmaksām galā netiks. Mūsu ierosinājums bija jautājumu skatīt no citas puses: veikt pilnu mājas renovāciju, lai uzreiz atrisinātu visas problēmas, saņemt darbiem Altum 50% līdzfinansējumu un atlikušo summu maksāt 15 gadu laikā.

1. Sakovskis atgādina, ka kopumā šīs mājas sagatavošana renovācijai ilga piecus gadus, taču galvenais kavēšanās iemesls bija Covid pandēmija. Tagad pieteikumu izskatīšanas laiks Altum jau ir krietni īsāks.

– Sākām ar mājas energoauditu, lai saņemtu energosertifikātu, bez kura nevar sākt renovāciju, – stāsta eksperts. – Šis dokuments ļauj uzzināt, cik daudz siltumenerģijas mājas iedzīvotāji šobrīd patērē un kādi darbi jāveic, lai panāktu Eiropas standartiem atbilstīgu siltumnoturību. Ir darbi, kas gandrīz vienmēr ir iekļauti sarakstā: tie ir mājas ārsienu, pagraba un bēniņu pārsegumu siltināšana, logu nomaiņa, ieejas mezgla rekonstrukcija, atsevišķos gadījumos arī ēkas siltummezgla rekonstrukcija.

Sienās jau bija parādījušās plaisas...

Pēc tam tiek veikta mājas tehniskā apsekošana, kā rezultātā sertificēts speciālists sastāda tehniskās apsekošanas atzinumu (TAA). Krustpils ielas 75/4 nama tehnisko apsekošanu veica sertificēts būvspeciālists Andrejs Čevers. Viņš stāstīja, ka bez tekošā jumta atklājis arī citas bīstamas problēmas:

– Šajā mājā ļoti sliktā stāvoklī bija ventilācijas šahtas un skursteņi – no tiem ķieģeļi vienkārši krita ārā. Arī sienās bija nelielas plaisas.

Andrejs Čevers mājai Krustpils ielā 75/4 izstrādātajā apsekošanas atzinumā sastādīja vitāli svarīgo darbu sarakstu. Kā pirmā šajā sarakstā bija iekļauta jumta seguma un lietus ūdens noteksistēmas maiņa:

– Turklāt iedzīvotājiem piedāvāja šos darbus veikt mājas pilnas renovācijas ietvaros, par ko viņi arī nobalsoja. Turklāt ēka ir būvēta no smilšu un kaļķu ķieģeļiem, kas ātri uzsūc mitrumu, tāpēc mājā pastāvīgi bija auksts. Sienu siltināšana palīdzēja atrisināt šo problēmu un būtiski uzlaboja komforta līmeni.

Mājas Krustpils ielā 75/4 pilnā renovācija izmaksāja aptuveni 370 000 eiro. Taču gandrīz pusi no darbu izmaksām finanšu institūcija Altum apmaksāja no Eiropas fondiem, tātad, iedzīvotājiem apmaksai palika 174 000 eiro.

Puse naudas jau rezervēta

Pašlaik Latvijā darbību atkal ir sākusi jauna Altum programma, kurā mājokļu atjaunošanas līdzfinansējumam paredzēti 57,2 miljoni eiro. Programmas ietvars noteikts no 2022. līdz 2026. gadam, bet teju vai puse no pieejamā līdzfinansējuma jau ir rezervēta. Ja mājā ir jāveic remonts, tad ir pienācis laiks ķerties pie lietas.

– Pirmais un galvenais dokuments, ar kuru jāsāk, ir energoauditora slēdziens, no kura var uzzināt, kādus darbus var veikt un cik lielu siltumenerģijas ietaupījumu mājā varēs panākt, – skaidro A. Sakovskis. – Otrs dokuments ir tehniskās apsekošanas atzinums, kurā eksperts novērtē mājas konstrukciju un komunikāciju stāvokli. Pamatojoties uz šiem diviem dokumentiem, tiek pasūtīts būvprojekts.

Svarīgi, ka projektā jābūt iekļautiem visiem energoauditā noteiktajiem darbiem.

Savukārt tehniskajā atzinumā paredzētos darbus iedzīvotāji pēc pašu ieskatiem var veikt reizē ar renovāciju, jo šie remontdarbi parasti neietekmē mājas energoefektivitāti (piemēram, aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa vai remonts kāpņu telpā).

Turklāt līdzfinansējumu darbiem, kas nav saistīti ar mājas energoefektivitātes uzlabošanu, Altum nepiešķir, – brīdina A. Sakovskis. – Proti, šādus darbus renovācijas laikā var veikt papildus, bet dzīvokļu īpašniekiem par tiem būs jāmaksā pašiem.

Jaunākā programma: kas mainījies?

– Ja par jauno Altum programmu īsumā, – tā dzīvokļu īpašniekiem nav tik labvēlīga kā iepriekšējā, kas tika īstenota laikā no 2016. līdz 2021. gadam, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Pirmkārt, saskaņā ar atjaunotajiem noteikumiem valsts līdzfinansējums renovācijai tagad tiek aprēķināts, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Otrkārt, šobrīd dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu 49% apmērā darbiem, kas saistīti tikai ar mājas siltināšanu.

Ja līdz šim Altum piešķīra līdzfinansējumu mājām darbu gaitā, tagad jaunās programmas ietvaros iedzīvotāji naudu saņems tikai pēc mājas siltināšanas pabeigšanas, brīdina eksperts. Sākotnēji iedzīvotājiem ir jāņem kredīts no bankas par pilnu darbu izmaksu summu, un tikai pēc to pabeigšanas varēs saņemt līdzekļus šī aizdevuma daļējai atmaksai.

Vissvarīgākais ir finanšu jautājums

Visus dzīvokļu īpašniekus parasti visvairāk satrauc tieši kredīts. Kā būs, ja izrādīsies, ka renovācijai jāņem pārāk liels kredīts, ar kura atmaksu būs grūti tikt galā?

– Kad iepirkuma konkursa rezultātā ir izvēlēta būvfirma, kura gatava veikt renovācijas darbus mājā, kļūst skaidras arī pilnās renovācijas izmaksas un dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums, – skaidro A. Sakovskis. – Tad arī dzīvokļu īpašnieki pulcējas pēdējā kopsapulcē, lai apstiprinātu (vai noraidītu) darbu galīgo tāmi.

Jāatzīmē, ka iepriekšējā renovācijas programmas periodā uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs renovācijai bija sagatavojis 26 savā apsaimniekošanā esošas mājas, taču lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par darbu izmaksām. Iepazīstoties ar galīgajām tāmēm, piekrišanu renovācijai deva tikai septiņu māju iedzīvotāji.

Eksperts atgādina, ka atteikšanās no renovācijas laikā, kad sagatavošanas process jau sākts un sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, dzīvokļu īpašniekiem ir neizdevīga:

– Šajā laikā iedzīvotāji parasti jau ir samaksājuši tūkstošiem eiro par projekta sagatavošanu, kurš jārealizē piecu gadu laikā. Ja dzīvokļu īpašnieki šajā laikā nerenovē māju, projekts zaudē spēku, kas nozīmē, ka iedzīvotāju nauda ir veltīgi izšķiesta.

Viss tiek kontrolēts!

Igors Trubko stāsta, ka Rīgas namu apsaimniekotājs nodrošina renovācijas projektu vadību:

– Par šiem pakalpojumiem iedzīvotāji norēķinās tikai pēc visu darbu pabeigšanas (vai arī tad, ja pēdējā kopsapulcē īpašnieki nolemj nepiedalīties renovācijā, neskatoties uz visu sagatavoto dokumentu paketi).

Visi darbi tiek veikti tikai ar dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Piemēram, izvēloties būvnieku, iepirkuma konkursa komisijā tiek iekļauti arī konkrēto māju pārstāvji.

– Cik maksā projektu vadības pakalpojumi?

– Parasti tie ir 3% no kopējās būvniecības tāmes.

Kādiem darbiem nauda dota netiks?

Iedzīvotāji seminārā ekspertiem uzdeva daudz jautājumu, tai skaitā arī ar sociālo tīklu starpniecību. Viņus galvenokārt interesēja darbu praktiskie aspekti.

– Cik ātri varat noorganizēt mājas renovāciju, ja nobalsojam „par”? – jautā Marija.

– Optimālais periods ir gads un divi mēneši, – atbild Aleksandrs Sakovskis. – Taču sagatavošanās laiks var būt ilgāks vai īsāks atkarībā no tā, vai jūsu mājai jau ir energoauditora slēdziens un vai mājas konstrukciju defekti ir atklāti tehniskā apsekojuma laikā.

– Vēlamies mājai nosiltināt tikai gala sienas, vai varam saņemt Altum līdzfinansējumu? – jautā Aleksandrs.

– Nē, tikai gala sienu siltināšanai Eiropas fondu naudu dabūt nav iespējams. Altum nodrošina līdzfinansējumu tikai tad, ja māja tiek pilnībā renovēta. Taču līdzekļus mājas gala sienu siltināšanai var iegūt, piedaloties Rīgas domes līdzfinansējuma programmā siltumnoturības uzlabošanai. Par šīm iespējām runāsim nākamajā Rīgas apsaimniekošanas asociācijas seminārā.

– Vai pastāv risks, ka atjaunojam māju, bet Altum naudu nepiešķir?

– Iepriekšējā programmā iedzīvotājiem bija zināma garantija, ka dotācija tiks izmaksāta, jo Altum naudu izsniedza renovācijas procesā. Jaunās programmas nosacījumi paredz, ka nauda tiks izmaksāta ne ātrāk kā pēc darbu nodošanas ekspluatācijā pašvaldības būvvaldē (Rīgā – Pilsētas attīstības departamentā, – red. piezīme) un Altum. Turklāt darbu nodošana Altum speciālistiem ir ne mazāk grūta kā būvniecības uzraugiem. Viņi ļoti rūpīgi pārbauda ne tikai renovācijas kvalitāti, bet arī visus izmantotos materiālus.

Ja būvuzraugs un būvnieki visu izdarīs apzinīgi, tad iedzīvotāji grantu saņems pilnā apmērā. Ja kādā būvniecības procesa posmā tiek pieļautas kļūdas vai dokuments noformēts nepareizi, tad Altum var piemērot korekcijas koeficientus.

Jo nopietnākas kļūdas Altum atklās, jo mazāku finansējumu saņems dzīvokļu īpašnieki. Taču maz ticams, ka ir iespējama situācija, kad Altum no līdzfinansējuma neizmaksās ne eiro. Līdz šim visas mājas ir izdevies nodot bez problēmām un grantus iedzīvotāji saņēmuši pilnā apmērā.

Iedzīvotāju parādi ir nopietns šķērslis dalībai programmā

– Aptuveni cik lielu summu iedzīvotājiem šobrīd jāmaksā par tipveida projekta mājas renovāciju?

– Precīzu skaitli nosaukt praktiski nav iespējams, bet lielās mājās kredīta ikmēneša maksājums ir aptuveni 1,30–1,80 eiro par kvadrātmetru. Bet, jo mazāka māja, jo lielāks ikmēneša maksājums par renovāciju. Var gadīties, ka iedzīvotājiem šī summa var pārsniegt 2–3 eiro par kvadrātmetru.

– Cik ilgs laiks parasti tiek dots kredīta atmaksai?

– Standarta periods, uz kādu tiek izsniegts kredīts renovācijai, ir laiks līdz 15 gadiem, bet pēc iedzīvotāju ieskatiem kredītu var noformēt arī uz desmit gadiem vai jebkuru citu termiņu. Starp citu, ikviens dzīvokļa īpašnieks var atmaksāt savu kredīta daļu pirms termiņa un šajā gadījumā viņam nebūs jāmaksā procenti par aizdevumu.

– Vai ir iespējams organizēt renovāciju, ja, piemēram, mūsu 12 dzīvokļu mājā ir daudz parādnieku, un apsaimniekotājs neko nedara, lai parādus piedzītu? – uztraucas dzīvokļa īpašniece Rasma.

– Altum ir noteikums: programmā atļauts piedalīties tikai to māju iedzīvotājiem, kuru kopējais parāds 12 mēnešu periodā nepārsniedz 10% no kopējās pēdējā gada finanšu plūsmas. Ja mājas iedzīvotājiem ir lieli parādi un apsaimniekotājs ar tiem netiek galā, tad piedalīties renovācijas programmā nav iespējams.

Pieņemt apzinātu lēmumu

– Vai pareizi saprotu, ka darbi jāsāk ar iedzīvotāju kopsapulci, kurā par renovācijas ideju nobalso dzīvokļu īpašnieku vairākums? –interesējas Māris.

– Tas būtu pareizākais solis. Šādas kopsapulces var uzskatīt par informatīvām, dzīvokļu īpašnieki nobalso par to, vai vēlas piedalīties Altum programmā, un dod pārvaldniekam pilnvaras veikt visas nepieciešamās darbības. Pirmajā kopsapulcē būtu jāpieņem arī lēmums par dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu un tās pilnvarojuma apjomu, jo bez dzīvokļu īpašnieku biedrības renovācijas procesu organizēt nebūs iespējams. Tieši biedrības pārstāvis pēc tam dzīvokļu īpašnieku vārdā parakstīs dokumentus.

Baidīties no biedrības dibināšanas nevajadzētu, parasti apsaimniekotājs, piemēram, RNA, savu apsaimniekoto māju biedrībām palīdz kārtot visas lietas, noformēt grāmatvedības dokumentus un sagatavot gada pārskatus.

Kopumā pirmajā tikšanās reizē iedzīvotāji apliecina, ka ir informēti par Altum programmu un saprot, ka pēc renovācijas būs jāmaksā papildu rēķins.

Lai sāktu strādāt ar uzņēmuma apsaimniekošanā esošu māju, Rīgas namu apsaimniekotājs neprasa pirmās kopsapulces lēmumu, kolēģa stāstīto papildina Igors Trubko:

– Parasti pie mums nāk mājas aktīvisti un paziņo: – Neformāli esam aprunājušies ar kaimiņiem, lielākā daļa iedzīvotāju vēlas renovāciju. – Pēc tam mēs paši organizējam oficiālu mājas iedzīvotāju kopsapulci, sagatavojam prezentāciju un protokolus un atbildam uz visiem sarežģītajiem jautājumiem. Tad iedzīvotāji var nobalsot par aktuālajiem jautājumiem, kā arī uzticēt mums visas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Baidīties no neprognozējamām sekām nav vajadzības, jo pēc visu dokumentu nokārtošanas mājā noteikti tiek sasaukta vēl viena kopsapulce, kurā iedzīvotāji tiek informēti par pilnām renovācijas izmaksām un maksājumu sadalīšanu dzīvokļu īpašnieku starpā.

Dzīvokļu īpašniekiem ir apzināti jānobalso un jāpiekrīt noteiktajiem darbiem un to apmaksas kārtībai, un tikai pēc tam mājā sāksies reāli darbi.

– Vai pēc renovācijas mūsu mājas kadastrālā vērtība pieaugs un būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis?

– Nē, kadastrālā vērtība nepalielināsies, turklāt Rīgas dome renovētām mājām ir noteikusi 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim uz diviem gadiem. 

Ja jums joprojām ir jautājumi par renovāciju, uzdodiet tos Rīgas apsaimniekotāju asociācijas ekspertiem pa tālruni 29518272.