Maksa atkal augstāka!

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klienti, iepazinušies ar māju apsaimniekošanas un remontdarbu tāmēm jaunajam – 2023. gadam, uzdod neērtus jautājumus

Rīgas apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klienti jau no oktobra vidus var iepazīties ar māju apsaimniekošanas un plānoto remontdarbu tāmēm nākamajam gadam. Informācija ir interesanta un tiešā veidā saistīta ar iedzīvotāju finansiālajām iespējām.

■ Cik augsta būs apsaimniekošanas maksa 2023. gadā?

■ Cik līdzekļu tiks savākts mājas uzkrājumos plānotajiem remontdarbiem?

■ Kādus darbus apsaimniekotājs sola paveikt par dzīvokļu īpašnieku naudu?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz apsaimniekošanas darbu plāns – normatīvajos aktos paredzēts dokuments, kas pārvaldniekam saviem klientiem jāizsniedz līdz kārtējā gada 15. oktobrim (ja iedzīvotāji nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības vai arī līgumā ar pārvaldnieku nav paredzēti atšķirīgi nosacījumi).

Pārvaldniekam ir pienākums iepazīstināt dzīvokļu īpašniekus ar saviem plāniem 2023. gadam, savukārt dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības šos plānus apstrīdēt, papildināt vai mainīt.

Uz avīzes Darīsim Kopā! jautājumiem atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Iecirkņu pārvaldības nodaļas vadītāja Gunta Tkačuka un Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes direktors  Krists Leiškalns.

■ ■ ■

– Vai visi Rīgas namu pārvaldnieka klienti ir saņēmuši iespēju iepazīties ar mājas apsaimniekošanas tāmi nākamajam gadam?

– Jā, katras mājas tāme tika publicēta līdz 15. oktobrim, kā tas noteikts normatīvo aktu prasībās, – atbild Krists Leiškalns. – Dzīvokļu īpašnieki ar tām var iepazīties portālā e-parvaldnieks.lv.

– Kā rīkoties dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas iepazīties ar apsaimniekotāja nākamā gada plāniem, bet viņiem nav piekļuves internetam?  

– Šie dzīvokļu īpašnieki var vērsties jebkurā no uzņēmuma Klientu apkalpošanas centriem, kur viņiem izdrukās gan tāmi, gan mājas remontdarbu plānu.

– Vai pēc klienta iesnieguma dokumentus iespējams nosūtīt pa pastu?

– Jā, tas ir iespējams, tikai vēlos atgādināt par laika ierobežojumu – kā noteikts normatīvajā regulējumā, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt vai papildināt tāmi un remontdarbu plānu tikai sešu nedēļu laikā pēc to publikācijas. Šogad tas ir līdz 26. novembrim. Laika ir maz, tāpēc lietderīgi ir sazināties ar Klientu apkalpošanas centra darbiniekiem, nevis gaidīt pasta sūtījumu.

Mājās, kuru iedzīvotāji katru gadu pulcējas kopā, lai apspriestu un papildinātu apsaimniekotāja plānus, parasti tāmes saņem mājas vecākie vai aktīvisti. Viņi nokopē šos dokumentus un izdala kaimiņiem, kuriem nav piekļuves internetam.

■ ■ ■

– Cik ilgs ir termiņš, kādā cilvēki var pieņemt kopīgu lēmumu, lai apstrīdētu vai papildinātu Rīgas namu pārvaldnieka plānu?

– Normatīvais regulējums to ļauj darīt sešu nedēļu laikā no tāmes publicēšanas dienas, – atbild Gunta Tkačuka. – Tas nozīmē, ka mēs pieņemsim dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas protokolus par izmaiņām tāmēs līdz 2022. gada 26. novembrim (pasta zīmogs).

– Kāda veida lēmumus dzīvokļu īpašniekiem ir atļauts pieņemt, ja viņus neapmierina pārvaldnieka piedāvātais apsaimniekošanas plāns vai pakalpojumu maksas paaugstināšana?

– Ir dažādi risinājumi. Tik tiešām, dzīvokļu īpašniekiem, organizējot kopības balsošanu, ir tiesības apstrīdēt apsaimniekošanas maksas apmēru, kuru tiem aprēķinājis pārvaldnieks. Mūsu speciālisti vērtēs iedzīvotāju iebildumus un priekšlikumus, bet, ja izrādīsies, ka mēs nevaram izpildīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus (piemēram, apsaimniekotājs nevar nodrošināt mājas uzturēšanu par zemāku maksu, nekā bija paredzēts sākotnējā tāmē – red. piezīme), tad dzīvokļu īpašniekiem būs tikai viena iespēja – līdz 2023. gada 1. janvārim atrast jaunu pārvaldnieku.

– Ja nu viņi to nedara?  

– Tādā gadījumā mūsu piedāvātā apsaimniekošanas maksa un remontdarbu plāns stāsies spēkā.

– Kā redzams, apsaimniekošanas maksas projektu apstrīdēt ir sarežģīti. Kā ir ar remontdarbu plānu?

– Iedzīvotājiem ar kopības lēmumu ir tiesības iekļaut plānā jaunus remontdarbus bez tiem, kurus jau ir saplānojis pārvaldnieks. Viņiem ir tiesības mainīt prioritāro kārtību remontdarbu veikšanai. Piemēram, ja apsaimniekotājs vispirms plāno nomainīt karstā ūdens stāvvadus un tikai pēc tam remontēt jumtu, tad dzīvokļu īpašnieki var pieņemt kopības lēmumu un prasīt pirmām kārtām savest kārtībā jumtu.

– Vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības samazināt iemaksu apmēru nākotnē paredzēto remontdarbu fondā un maksāt, piemēram, nevis 50 centus, bet gan tikai 30 centus par kvadrātmetru mēnesī?

– Jā, tas ir iespējams, bet iepriekšējo gadu pieredze pierāda pretējo – vairāk dzīvokļu īpašnieki ar kopības lēmumu palielina šo iemaksu apmēru, lai ātrāk paveiktu mājai nepieciešamos darbus. Piemēram, vienā gadījumā dzīvokļu īpašnieki, izpētot tāmi, saprata, ka viņiem lifta remontam vēl nāksies krāt pusotru gadu, tādēļ viņi pieņēma lēmumu palielināt iemaksu apmēru un liftu atjaunot jau nākamajā gadā. 

– Vai tiesa, ka dzīvokļu īpašnieki, līdzekļu ekonomijas mudināti, var atteikties no mājas sanitārās uzkopšanas? 

– Jā, un mazo māju iedzīvotājiem mēs paši iesakām pieņemt šādu lēmumu. Tiesa, vienlaikus viņiem jāpieņem lēmums veikt šos darbus pašu spēkiem bez pārvaldnieka līdzdalības. Mēdz gadīties, ka kaimiņi ir gatavi uzkopt kāpņu telpu, bet nevēlas uzturēt kārtībā pagalmu. Šādā gadījumā viņi var pārņemt tikai sanitārās uzkopšanas funkcijas mājas koplietošanas telpās, bet pagalma uzkopšanu var atstāt mūsu pārziņā.

■ ■ ■

– Lasītājs jautā, kāpēc šoreiz Rīgas namu pārvaldnieks darbu plānos uzkrājumus paredzējis trim gadiem uz priekšu? Rīdzinieks uzskata, ka trīs gadi ir pārāk ilgs laiks plānošanai, jo šajā laikā daudz kas var mainīties. 

– No 2019. gada normatīvais regulējums pārvaldniekam uzliek par pienākumu remontdarbus un uzkrājumos maksājamo līdzekļu apmēru plānot trīs gadus uz priekšu, taču lasītājam ir taisnība, ka tieši šogad mēs esam lēmuši šo trīs gadu plānu atspoguļot tāmē. Mēs uzskatām, ka tas padarīs līdzekļu krāšanas un darbu plānošanas procesu uzskatāmāku, jo rīdzinieki ieraudzīs, cik daudz līdzekļu viņu māja sakrās trīs gadu laikā, kādus darbus un cik drīzā laikā viņi varēs atļauties.

– Iedzīvotāji stāsta, ka šogad Rīgas namu pārvaldnieks katras mājas tāmē ir norādījis koeficientu dzīvokļu īpašnieku maksājumiem. Ko tas nozīmē?

– Šis koeficients parāda katras mājas dzīvokļu īpašnieku maksājumu disciplīnu. Tāmē mēs norādām gadā uzkrājamo naudas daudzumu, hipotētiski pieņemot, ka rēķinus apmaksā 100 procenti iedzīvotāju. Ja mājā maksātāji ir tikai 80 procenti no visiem dzīvokļu īpašniekiem, tad maksāšanas koeficients būs 0,80 no 100.

To varētu raksturot ar šādu piemēru – izrakstot rēķinus, mēs plānojam papildināt mājas uzkrājumu fondu par 1000 eiro un par šo summu nomainīt ārdurvis. Mājai ar maksājumu koeficientu 0,8 durvju nomaiņa nebūs iespējama, jo uzkrājumos būs tikai 800 eiro.

■ ■ ■

– Daļa iedzīvotāju sūdzas par to, ka apsaimniekotājs neveic plānā norādītos remontdarbus. Piemēram, kādā adresē pārvaldnieks plānoja 2022. gadā uzstādīt plastmasas logus. Dzīvokļu īpašnieki cerēja, ka darbi tiks paveikti pirms apkures sezonas uzsākšanas, taču tas nenotika. Jaunajos plānos viņi pamanījuši, ka logu nomaiņu pārvaldnieks novirzījis uz 2023. gadu, lai gan mājai jau sen bijis sakrāts nepieciešamais naudas daudzums. Vai tas nozīmē, ka gadā ieplānoto darbu realizācija pārvaldniekam nav obligāta?

– Atbildi iesākšu ar atskatu nesenā pagātnē – viszemākie remontdarbu tempi uzņēmumā Rīgas namu parvaldnieks tika novēroti 2019. un 2020. gadā, – stāsta Krists Leiškalns. – Pateicoties izmaiņām iepirkumu kārtībā, darbu tempus paaugstināt izdevās 2021. gadā, šo tempu plānojām saglabāt arī šajā gadā, taču 2022. gada 24. februāris visu mainīja. 

– Kādēļ tā?

– To noteica jaunā ģeopolitiskā situācija. Daudzi būvniecības materiāli, kas nepieciešami māju remontdarbiem, tiek importēti no tirdzniecībai slēgtās Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no Ukrainas. Pēc kara sākšanās būvnieki nonāca pilnīgā neziņā, jo nebija prognozējamas būvmateriālu cenu izmaiņas. Tas bija iemesls, kāpēc viņi vai nu vispār nepiedalījās mūsu izsludinātajos konkursos par remontdarbu veikšanu, vai arī piedāvāja tādas cenas, kuras neietilpa vairs nevienā tāmē un esošajos iedzīvotāju uzkrājumos.

– Tātad 2022. gadā remontdarbi pilnībā apstājās?

– Nē, tika atrasti jauni piegādātāji, veiksmīgi novadīti jauni konkursi, un tagad mēs atgūstam zaudēto. Piemēram, elektromontāžas darbu izpildē vērojams pat pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu, tāda pat situācija vērojama ar liftu remontiem. Necentīšos noliegt, ka mēs nespēsim īstenot 2022. gada plānu, tāpēc atsevišķi projekti tiks pārcelti uz nākamo sezonu.

– Lai turpinātu remontdarbus šādos cenu pieauguma apstākļos, atsevišķos gadījumos mēs izlēmām par apjoma samazināšanu, – kolēģi papildina Gunta Tkačuka. – Piemēram, ja mājai bija paredzēts remontēt divas kāpņu telpas, bet 2022. gada inflācijas dēļ iedzīvotāju uzkrājumi ir nepietiekami, tad cenšamies mājai izremontēt vismaz vienu kāpņu telpu. 

■ ■ ■

– Lasītāji vēlas zināt, kāpēc 2022. gada Rīgas namu pārvaldnieka tāmēs darbi mājās sadalīti četrās prioritārajās grupās?

– Prioritātes grupa norāda, cik svarīgs mājai ir katrs remonts. Piemēram, visi pirmās prioritātes grupas darbi ir neatliekami – to izpilde ir obligāta. Otrajā grupā ir darbi, kas nodrošina  mājas saglabāšanu, trešās grupas darbi ir saistīti ar īpašnieku komforta līmeņa paaugstināšanu, ceturtā prioritātes grupa aptver visus mājas energoefektivitātes paaugstināšanas darbus. Darbi tiks veikti saskaņā ar prioritātēm, tas ir, vispirms neatliekamie remonti un tikai tad tie darbi, kas uzlabo mājas komfortu.

■ ■ ■

– Iedzīvotāji rūpīgi izpētījuši apsaimniekošanas maksas tāmes un ievērojuši, ka 2023. gadā Rīgas namu pārvaldnieks ir iecerējis palielināt pozīciju Atlīdzība par pārvaldīšanu. Ja iepriekš iedzīvotāji šajā pozīcijā maksāja 0,018 eiro par dzīvokļa platības kvadrātmetru mēnesī, tad 2024. gadā pārvaldnieks saņems jau 0,024 eiro (plus PVN). Kāpēc šī maksa ir palielināta, un kur tā tiks iztērēta?

– Šis paaugstinājums ir saistīts ar energoresursu cenu pieaugumu, – skaidro Krists Leiškalns. – Parastos ap­stākļos līdzekļus, ko uzņēmums iekasē no iedzīvotājiem pozīcijā Atlīdzība par pārvaldīšanu, novirza uz uzņēmuma attīstību. Patlaban mēs gatavojamies īslaicīgām dzīvokļu īpašnieku maksātspējas grūtībām, tātad mums saskaņā ar likumā noteikto ir pienākums izveidot uzkrājumus neatgūstamo parādu kompensēšanai. Šādiem mērķiem tiks izlietoti līdzekļi, ko pārvaldnieks saņems no iedzīvotājiem kā atlīdzību par pārvaldīšanu.

■ ■ ■

– Kā kopumā 2023. gadā mainīsies Rīgas namu pārvaldnieka maksa par apsaimniekošanu?

– Pagājušajā gadā pakalpojuma maksu mums izdevās samazināt 70 procentiem apsaimniekoto māju. Šī gada mērķis bija saglabāt esošo līmeni un to nepaaugstināt, taču, ņemot vērā inflāciju 22 procentu apmērā, šī mērķa izpilde var būt apgrūtināta.

Kopumā 40% māju apsaimniekošanas maksa paliek nemainīga. Aptuveni 50% klientu tāmēs redzēs 10 procentu pieaugumu, vēl astoņi procenti iedzīvotāju saskarsies ar paaugstinājumu 10–15 procentu apmērā, diviem procentiem iedzīvotāju maksa palielināsies vairāk nekā par 15 procentiem mēnesī. Ja runājam par pakalpojumu maksas pieaugumu 10 procentu apmērā mēnesī un augstāk, tad tas skars mājas ar sliktu maksājumu disciplīnu.

– Kāda saikne ir novērojama starp rēķinu lielumu un to, cik labi iedzīvotāji tos apmaksā?

– Mājas ar zemu maksājumu disciplīnu apsaimniekošanas uzņēmumam rada papildu izmaksas, piemēram, apmaksājot juridiskos pakalpojumus un pārstāvniecību tiesā, kas rodas īpašnieku parādu piedzīšanas dēļ.

■ ■ ■

– Kādi vēl faktori 2023. gadā ietekmēs apsaimniekošanas maksu?

– Varu nosaukt vidējās algas pieaugumu valstī un izmaksas, kas saistītas ar energoresursu sadārdzināšanos. Jūs taču saprotat, cik mobiliem ir jābūt mūsu darbiniekiem, tādēļ viņiem ir nepieciešams transports un degviela.

– Varbūt ir pienācis laiks ietaupīt degvielu?

– Mēs patiešām esam sākuši taupības režīmu un samazinājuši administratīvās izmaksas, atbrīvojot daļu darbinieku, taču uzņēmums nevar samazināt to darbinieku štatu, kuri tiešā veidā nodarbojas ar apsaimniekošanu. Turpmākajos gados mēs plānojam paplašināt teritorijas, kurās sētnieku vietā tiks izmantotas uzkopēju brigādes.

– Ne tuvu visiem iedzīvotājiem šis eksperiments ir pa prātam.

– Pārorientēšanās uz uzkopēju brigādēm ne tik daudz ir saistīta ar līdzekļu ekonomēšanu, cik ar nespēju nokomplektēt vajadzīgo sētnieku štatu, – komentē Gunta Tkačuka. – Ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, īpaši, vidējos gados vai jauniešus. Mūsu personāls ir novecojis, pensionāriem ir grūti veikt smagu fizisku darbu, turklāt mums ir vajadzīgs jauns uzkopšanas modelis. Esošos sētniekus mēs neatbrīvosim, bet pārvietosim uz adresēm, kurās tehniski nav iespējams nodarbināt uzkopēju brigādes. 

– Cik mājās ir paredzēta uzkopēju brigāžu piesaiste koplietošanas telpu un teritoriju uzkopšanai?

– Plānots, ka tie papildus būs vēl 12 pilsētas kvartāli.