Strīds ar zemju īpašniekiem nav beidzies!

Cietusi zaudējumu Satversmes tiesā, Saeima meklē citus risinājumus, kā aizsargāt iedzīvotājus, kas ne pie kā nav vainīgi.

2018. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par 2017. gada 1. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā, kas noteica pakāpenisku nomas maksas samazinājumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri atrodas piespiedu nomas attiecībās ar zemes īpašnieku, uz kura īpašuma atrodas viņu daudzdzīvokļu māja. Tiesa likuma grozījumus atzina par procesuāli nepareizi pieņemtiem. Mūsu uzdevums – noskaidrot, kas notiks tālāk.

Vēlreiz par konflikta būtību

Pagājušajā gadā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumā Par zemes reformu Latvijas pilsētās tika nosaukti par revolucionāriem, jo paredzēja pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazinājumu no 6% līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Tas nozīmē – 2018. gadā maksimālā likme nepārsniegtu 5%, 2019. gadā – 4%, bet 2020. gadā nomas maksas maksimālā likme nedrīkstētu pārsniegt 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Protams, tas neapmierināja zemes īpašniekus un izsauca aktīvu pretdarbību – prasība nonāca līdz augstākajai tiesas instancei. Latvijas Republikas Satversmes tiesa lēma atzīt zemes baronu prasību un nosprieda aizliegt piemērot jaunpieņemtās normas, sākot ar 2019. gada 1. maiju.

Pirmajā brīdī spriedums šķiet nesaprotams – nomas maksas samazinājums šinī gadā (ne vairāk kā 5% no kadastrālās vērtības) paliek nemainīts, tāpat arī 2019. gadā līdz 1. maijam zemes noma jārēķina pēc 4% likmes, taču pēc 1. maija nomas maksa apmērs ir sākotnējie 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, kā tas bija pirms Saeimas izdarītajiem likumu grozījumiem.

Pārāk daudz ķīlnieku

Patlaban ķīlnieku lomā ir aptuveni 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri zemes baroniem ir spieti maksāt iespaidīgas nomas maksas par zemi, uz kuras atrodas mājas, kurās ir viņiem piederoši dzīvokļi.

Zemesgrāmatas dati parāda, ka tikai 10% ir zemju vēsturiskie īpašnieki vai mantinieki, tādēļ tādā pat apmērā ir ķīlnieki un cietušie vēsturiskās netaisnības un padomju varas aprobežotās un nepārdomātās saimniekošanas dēļ. Savukārt 90% no īpašniekiem zemesgabalus ir iegādājušies ar mērķi gūt peļņu. Mūsdienās šī vēlme nebūtu peļama, bet, lai nopelnītu, būtu arī kaut kas jādara, ne tikai jānoalgo juristu korpuss un jāgatavo prasības tiesā. Vismaz tautas piešķirtais apzīmējums jaunizceptais zemes barons jācieš bez kurnēšanas.

Līdz 2017. gadā ieviestajiem grozījumiem likums noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekam savstarpēji jāvienojas par nomas maksas apmēru. Ja to neizdodas, jāvadās pēc likuma, kurš vienas puses apetīti nopelnīt ierobežo līdz 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Jau 2009. gadā Saeima pieņēma grozījumus par labu dzīvokļu īpašniekiem, taču tos atcēla Satversmes tiesa. Arī šoreiz augstākā tiesu vara ir nostājusies zemes baronu pusē, taču, iedziļinoties un veicot dziļāku izpēti, lieta neizrādās tik bezcerīga.

Ko nozīmē Satversmes tiesas spriedums?

No vienas puses, Satversmes tiesas spriedums var likties nekonkrēts un pat pretrunīgs, jo nav noteikts, ka nomas likmes samazinājums 5%, 4% vai 3% apmērā ir pretlikumīgs. Tāpat spriedumā nav noteikts, kādai būtu jābūt nomas maksai vai kāda metodika izmantojama aprēķinu veikšanai. Tas ir pareizi – tā ir nevis tiesas, bet likumdevēja (Saeimas) atbildība. Esam nonākuši pie problēmas būtības – Satversme tiesa savā spriedumā ir norādījusi uz procesuālām nepilnībām, kuras pieļāvusi Saeima likuma grozījumu pieņemšanas gaitā, tādēļ ne tik daudz koncentrējusies uz grozījumu atcelšanu, cik radusi iespēju atdot likumdevējam nekvalitatīvi izdarītos grozījumus un ierēķinājusi pietiekami ilgu laiku, lai Saeima saņemtos un izstrādātu jaunus grozījumus.

Kas gaida 100 000 situācijas ķīlnieku pēc 2019. gada 1. maija?

Ieguvām laiku, lai legalizētu grozījumus

Ar lūgumu sniegt komentārus mēs vērsāmies pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Sergeja Dolgopolova, kurš Satversmes tiesā aizstāvēja simtiem tūkstošu iedzīvotāju intereses.

– Kā vērtējat Satversmes tiesas spriedumu?

– Pēc būtības šis spriedums atzīst Saeimas pieņemto piespiedu nomas maksas samazinājumu par iespējamu, pretējā gadījumā grozījumi nebūtu atcelti ar 2019. gada 1. maiju, bet gan ar sprieduma spēkā stāšanās dienu. Visas tiesas iebildes bija saistītas ar grozījumu pieņemšanas procedūras jautājumiem: nepietiekams izvērtējums un situācijas analīze, nepārliecinošs pamatojums un tamlīdzīgas iebildes.

– Šī nav pirmā reize, kad Saeima centusies samazināt maksimālo nomas maksas likmi zemei zem daudzdzīvokļu ēkām, bet arī pirmajā reizē zemju īpašnieki vērsās Satversmes tiesā un grozījumus atcēla. Ir izskanējis vairāku ekspertu viedoklis, ka Saeima neprot savu viedokli aizstāvēt, nepieļaujot kļūdas.

– Es uzskatu, ka šāda problēma tik tiešām pastāv. No otras puses – kopš pirmā tautai nelabvēlīgā tiesas sprieduma ir notikušas lielas izmaiņas, tostarp Latvijas Satversmē. Mūsu valsts pamatlikumā ir parādījusies preambula, kas oficiāli noteic, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tiesa, Satversmē nav uzskaitīts, kādos aspektos izpaužas sociālā atbildība, piemēram, tas, ka katram iedzīvotājam jānodrošina jumts virs galvas. Taču viennozīmīgi šī preambula mums uzliek par pienākumu rūpēties par iedzīvotāju vairākuma interesēm. Šajā spriedumā Satversmes tiesa nebija ņēmusi vērā simts tūkstošu iedzīvotāju likteni, kuru dzīvokļi atrodas mājās uz saimniekiem piederošas zemes. Strīdā zaudētājs ir nevis Saeima, bet 100 tūkstoši iedzīvotāju, un parlaments ir izrādījies nekam nederīgs šo cilvēku advokāts. Tādēļ tiesa grozījumus neatcēla uzreiz, bet deva likumdevējiem vienu gadu grozījumu legalizēšanai. Tas ir mūsu pienākums, un mēs to izdarīsim.

Ir arī citi varianti

– Saeimai ir dots laiks līdz 2019. gada 1. maijam. Kādas darbības soli pa solim veiksiet?

– Pirmās darba sarunas šo jautājumu risināšanai jau ir notikušas. Mana pārliecība – šoreiz mums jābūt nevainojamiem procedūras ievērošanā.

– Tātad iedzīvotāji var cerēt, ka 2020. gadā nomas maksa būs samazinājusies līdz 3% no kadastrālās vērtības?

– Mēs varam izskatīt arī citus nomas maksas samazinājuma modeļus. Kā jau es tiku izteicies Satversmes tiesā, zemes piespiedu noma ir viens no monopolstāvokļa izmantošanas veidiem. Zemju īpašnieki jau vairākkārt ir norādījuši, ka noma no viņu puses ir pakalpojums, ko viņi izdara trešajai pusei – dzīvokļu īpašniekiem. Ja jau tas ir pakalpojums, tad tas ir monopolista pakalpojums, jo pakalpojuma lietotājs citu piegādātāju izvēlēties nevar. Savukārt monopolista sniegto pakalpojumu regulēšanai ir nepieciešams speciāls likums.

– Vai tas nozīmē, ka zemes nomas maksas apmēru varētu noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija?

– Sabiedrisko pakalpojumu regulators diezin vai nodarbosies ar šo jautājumu, bet peļņas gūšanas princips gan varētu tikt regulēts. Piemēram, Saeimā kā viens no variantiem tika iesniegts modelis ar pastāvīgo un mainīgo nomas maksu. Šis priekšlikums man patlaban nav pārlieku saprotams, baidos – to nesapratīs arī nomnieki, bet nākamībā ir jāizskata arī šāds piedāvājums.

– Vai Saeima varētu izskatīt šādu variantu – nesamazināt nomas maksas apmēru, bet nopietni palielināt zemes īpašnieka atbildību, piemēram, uzlikt par pienākumu veikt zemesgabala sanitāro kopšanu (pļaut zāli, novākt lapas u.tml.)?

– Nē, šādus pienākumus nenosaka likums, tas iekļaujams zemes nomas līgumā starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem. Tiesas spriedumā gan ir atsauce uz to, ka zemes īpašnieki atbild par sava īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Ar pārvaldīšanu viņi vēl kaut kā samierinās, jo tas nozīmē līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un, nepieciešamības gadījumā, tiesāšanās izdevumus. Taču, cik man zināms, neviens zemes īpašnieks nav uzņēmies zemesgabala apsaimniekošanu – zāles pļaušanu, grābšanu un tamlīdzīgus darbus. Zemes īpašnieki vienkārši līgumos šādus darbus neiekļauj.

Likuma darbība turpinās

– Zemes īpašnieku apstrīdētie likuma grozījumi noteica nomas maksas samazinājumu – katru gadu par vienu procentu, līdz 2020. gadā būs sasniegti 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Vai tagad pēc Satversmes tiesas lēmuma samazinājums nenotiks?

– Vēlreiz atgādinu, ka grozījumi, kas paredz nomas likmes samazinājumu, ir atcelti tikai ar 2019. gada 1. maiju. Tas nozīmē, ka visi nomas līgumi, kas slēgti no 2019. gada 1. janvāra līdz 1. maijam, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto likmi – 4% gadā.

Kādēļ samazinājuma robeža ir 3% gadā?

– Lūdzu, paskaidrojiet, kādēļ Saeima uzskata, ka 3% likme no zemesgabala kadastrālās vērtības ir taisnīgāka nekā 6%?

– Zemes zem daudzdzīvokļu ēkām piespiedu nomas ēra Latvijā sākās 1994. gadā. 1995. gadā likumā Par zemes reformu Latvijas pilsētās tika noteikts, ka nomas maksas apmērs nedrīkst pārsniegt dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmes apmēru. Patlaban nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības gadā. Tieši tādēļ mēs uzskatām, ka 3% likme zemes nomai ir taisnīgi noteikta.

– Vai uzskatāt, ka deputāti paspēs sagatavot nepieciešamo pamatojumu likumu grozījumiem vēl līdz kārtējām vēlēšanām, kas notiks jau šī gada oktobrī?

– Tas atkarīgs no parlamentāriešu darba. Mēs sāksim strādāt un pirmos labojumus izdarīsim jau šī sasaukuma laikā. Ja deputāti būs tikpat apņēmīgi noskaņoti kā līdz šim, darbs veiksies ātri. Atgādināšu, ka par Satversmes tiesā apstrīdētajiem labojumiem likumā par nomas maksas samazinājumu zemei nobalsoja 85 deputāti.

– Vai tas nozīmē, ka šī sasaukuma deputātiem ir pietiekami daudz politiskās gribas?

– Jā, uz to es arī paļaujos.