Kā māja uzveica pārmaksas

Ilgus gadus nams Bolderājā, Lemešu ielā 17 bija parasta, pat samērā nelabvēlīga Rīgas māja, bet pirms kāda laika iedzīvotāji apvienojās īpašnieku biedrībā un atrada risinājumu divām pašām mokošākajām mūsdienu problēmām – augstai maksai par apkuri un ūdens korekciju.

Tie tik ir skaitļi!

Tagad dzīvokļu īpašnieki mājā Lemešu ielā 17 saņem apbrīnojamus rēķinus. Piemēram, pēc jaunākā saņemtā rēķina trīsistabu dzīvokļa īpašnieks par apkuri maksās tikai 2,50 latu un par ūdens korekciju, ņemot vērā, ka patērēti astoņi kubikmetri, – 0,02 latus. Salīdziniet šos skaitļus ar jūsu rēķinos rakstītajiem. Manā mājā, piemēram, trīsistabu dzīvokļu īpašnieki par siltumu šomēnes maksās 20 latu.

Mājas Lemešu ielā 17 noslēpums vispirmām kārtām ir veiksme. Šajā piecstāvu namā, kurā ir 90 dzīvokļu, atradās cilvēki, kas bija ar mieru strādāt visas īpašnieku kopības labā. Bet pārējie iedzīvotāji, lai gan sākumā negribīgi, tomēr aktīvistu ierosmes atbalstīja.

Mērķis: samazināt maksu par dzīvokli

Vjačeslavs Kuzins, Lemešu ielā 17 nodibinātās biedrības Bolderāja 17 valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka iedzīvotāji apvienojušies jau 2008. gadā, apspriežot nākamā gada apsaimniekošanas tāmi.

– Toreiz mūsu sievietēm radās iebildumi pret uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs piedāvāto apsaimniekošanas maksu, kas bija 47 santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru, – stāsta Kuzins. – Tad nu viņas arī sasauca mūs apspriesties. Kad sapulcējāmies, pie viena nobalsojām gan par biedrības dibināšanu, gan mājas pārvaldīšanas pārņemšanu.

Apsaimniekotāju māja nemainīja, bet ieguva daudz lielākas tiesības lemt un komandēt. Kuzins kļuva par biedrības valdes priekšsēdētāju un tūlīt arī sasauca aktīvistus uz pirmo „kara padomi: „Tā, pie varas esam tikuši, tagad jādomā, ko ar šo varu darīsim”.

Daudz toreiz runāja, daudz strīdējās, tomēr kopēju viedokli atrada un formulēja: „Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai samazinātu maksu par dzīvokli”. Šai virzienā arī sākās darbs.

Ko darīt ar varu?

– Kad bijām nolēmuši, ka mūsu mājai jākļūst par pašu ekonomiskāko rajonā, sākām ar gala sienas siltināšanu un plastmasas logu ielikšanu koplietošanas telpās, – darbu gaitu atceras Kuzins.

Atminos, ka pirmo reizi šo māju apmeklēju pirms trim gadiem, un toreiz mani pārsteidza spodrā tīrība un pat aizkari pie logiem kāpņu telpā. Izrādījās, tas Kuzina dzīvesbiedres roku darbs – viņa bija sagādājusi drānu un sašuvusi aizkarus visu piecu stāvu logiem. Toreiz vēl nodomāju: „Lūk, ar tādiem aizkariem arī viss sākas.” Un tiešām, lai cik reižu kopš tā laika ar Vjačeslavu būtu tikusies, viņš vienmēr ir pratis pārsteigt.

Vispirms Kuzins pieteica karu ūdens korekcijai:

– Mums tā reizēm uzkāpa līdz 63%, vidēji katru mēnesi pazuda ap 200 kubikmetru ūdens. Nolēmām visos dzīvokļos uzstādīt C klases skaitītājus, ar kuriem ūdeni nenozagsi. Korekcija tiešām samazinājās līdz 2–4% mēnesī. Jau nolēmu, ka nu varēšu atdusēties uz lauriem, bet nekā nebija.

Nepagāja ne pusgada, kad nelaimīgā ūdens starpība atkal palielinājās līdz 20%. Mājas vecīši un vecenītes metās virsū Kuzinam: „Ak tu tāds, solīji mums samazināt korekciju, bet piekrāpi!”

Kā „gudri” ļaudis skaitītājus apgāja

Kuzins arī pats jutās piekrāpts, jo par skaitītājiem bija samaksājis 1800 latu no kopējās naudas. Viņš atkal sasauca mājas valdi un bez aplinkiem paziņoja: „Ierīkosim rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēmu!” Sekoja garas runas un strīdi. Rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēma ir dārga, vajadzīga pults visai mājai, vajadzīgi sensori katram skaitītājam.

– Kad pārbaudes nolūkā sāku apstaigāt dzīvokļus, atklājās, ka bez attālinātas nolasīšanas mūsu precīzie skaitītāji pret korekciju darbojas vāji, – stāsta Kuzins. – Ko cilvēki bija sākuši darīt? Ūdeni viņi vairs nezaga, vienkārši ikmēneša kvītīs norādīja mazāku patēriņu. Izlieto 10 kubikmetru karstā ūdens, uzrāda tikai piecus un vēl paši žēlojas par korekciju.

Tā nu tika pieņemts lēmums dzīvokļu īpašniekus pie kārtības saukt ar augsto tehnoloģiju palīdzību. Māja par skaitītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēmu samaksāja vēl aptuveni 4500 latu. Un ko jūs domājat? Viss notika! Korekcija samazinājās līdz rekorda zemam līmenim. Kuzins noliek man priekšā jaunāko rēķinu, tajā skaidri un gaiši ierakstīts, ka par „lieko” ūdeni novembrī jāmaksā tikai divi (!) santīmi.

– Es varu kaut katru dienu pārbaudīt, cik daudz ūdens katrs dzīvoklis izlējis, dati glabājas arhīvā. Gribi – analizē, gribi – vienkārši izdrukā un nodod namu pārvaldei, – viņš lepni saka.

Mājas vecākais pats uzrauga siltummezglu

Māja Lemešu ielā 17 pie skaitītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas neapstājās. Pirms kāda pusotra gada Vjačeslavs Kuzins sāka prātot, kāpēc ar siltummezgla regulēšanu mājā nodarbojas uzņēmums Rīgas siltums. Tas nebija dīks jautājums. Mājā mūždien kāds neapmierināti gaudās par aukstumu, kāds par karstumu, vēl kāds par lieliem apkures rēķiniem.

– Vērsos kompānijā NP Electronics, kura mums bija pārkārtojusi ūdens skaitītājus, un lūdzu padomu, – stāsta valdes priekšsēdētājs.

Kompānijā pavēstīja, ka iespējams ierīkot tādu siltummezgla vadības sistēmu, ka mājas vecākais varēs regulēt agregātu ar datoru, neizejot no dzīvokļa.

Pie viena mājā uzstādīja līdz tam neredzētu sensoru sistēmu. Parasti siltummezgla sensors ir uzstādīts mājas ziemeļu pusē. Tiklīdz tas fiksē, ka āra temperatūra noslīdējusi, teiksim, līdz +8 grādiem, siltummezgls ieslēdzas. Bet Lemešu ielā tagad ir citāda sistēma.

– Sensori atrodas mājas iekšienē, četros visaukstākajos dzīvokļos, un siltummezgls noregulēts tā, lai jebkuros laikapstākļos tur uzturētu +18 grādu temperatūru. Labi un ekonomiski: mēs apkuri pieslēdzām 1. oktobrī, par divām nedēļām agrāk nekā citas Rīgas mājas, un par siltumu samaksājām tikai 0,036 latus par kvadrātmetru.

Uzraudzīt temperatūru mājā un regulēt agregātu Vjačeslavs Kuzins var kaut no Amerikas. Un laika tam vajag pavisam nedaudz, gudrā tehnika pati strādā.

Tiesa, Rīgas siltums tādu Kuzina patstāvību nespēja pārdzīvot un lauza līgumu par mājas siltumapgādes sistēmas tehnisko apkopi: „Jūs visus iestatījumus nojauksiet, visu sistēmu sagrausiet!...” Bet pagājis gads, un Lemešu ielā 17 pagaidām neviens nesūdzas.

– Siltumtīklu apkopi mēs uzticējām privātai firmai, tās darbinieki var ierasties avārijas gadījumā un naudu ņem tikai par reāli paveiktajiem darbiem, – pastāstīja mājas valdes priekšsēdētājs.

Rindas kārtībā – stāvvadu nomaiņa

Šogad nemierīgā „ekonomiskā” māja Lemešu ielā 17 nomainīja apsaimniekotāju. Izvēlējās uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs, kuram maksā tikai par administratīvajiem pakalpojumiem (0,06 Ls) un sētnieka pakalpojumiem (0,08 Ls). Ar pārējo naudu rīkojas īpašnieku bierības valde.

Taupot uz siltuma un ūdens rēķina, cilvēki var vairāk naudas atlikt mājas remontam. Ziemā viņi remonta fondā iemaksā pa 0,06 Ls par dzīvojamās platības kvadrātmetru, vasarā – 0,15 Ls. Gada laikā tādējādi uzkrājas aptuveni astoņi tūkstoši latu. Dzīvot var, pat tīri labi dzīvot.

Mājā jau nomainīta daļa komunikāciju, tagad rindas kārtībā ir stāvvadi. Piecstāvu namā tādi ir 22, nomaiņa iedzīvotājiem izmaksās aptuveni 20 tūkstošus latu.

– Pēc tam mūsu māja būs gluži kā jauna, – priecājas Žanna, pirmās sekcijas vecākā. – Tad mēs vēl 10–15 gadus mierīgi dzīvosim bez avārijām.

Iecere izpalika

Kuzins bija iecerējis vēl vienu lielu pasākumu – dzīvokļos uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus. Ja cilvēks vēlas karstāku radiatoru, viņš vairāk atver ventili, bet arī maksā vairāk. Speciālisti apgalvoja, ka tādā veidā māja var ietaupīt vēl 10% siltumenerģijas.

– Bet pēc tam es mazliet sabijos, – atzīst Vjačeslavs. – Pirmkārt, vajadzētu mājā pārtaisīt visus 360 radiatorus, visur uzstādīt sensorus, un tas nozīmē 16 000 latu. Otrkārt, vajadzētu cilvēkiem gari un plaši skaidrot, cik viņiem izmaksās papildu grādi. Parēķināju un sapratu, ka pagaidām šāda sistēma mūsu mājā neatmaksāsies. Bet cilvēki jau tāpat ir apmierināti – par siltumu mēs maksājam divas trīs reizes mazāk nekā piecstāvu mājā tepat kaimiņos.

Savā pieredzē Vjačeslavs dalās ar nolūku, viņš vēlas, lai arī citās Rīgas mājās cilvēki sāktu domāt par taupību. Varbūt kādu arī ieinteresēs Bolderājas piecstāvu nama pieredze un cilvēki pārstās maksāt bargu naudu par ūdens korekciju un apkuri. Galvenais ir sākt kaut ko darīt.