Kopīpašumam – kopīgu apdrošināšanu

Nolēmām uzzināt, ko nozīmē daudzdzīvokļu mājas apdrošināšana un kāpēc dažkārt namu pārvaldes ieraksta rēķinā maksu par šo pakalpojumu, dažkārt ne.

Vajadzīga aizsardzība pret vandāļiem

Ar daudzdzīvokļu mājas iemītnieku kopīpašumu nereti notiek pavisam nepatīkamas lietas: vandāļi un garlaicības mākti pusaudži dedzina mūsu liftus, dauza stiklus un lauž logu rāmjus kāpņu telpās, bojā kāpņu margas, izvazā ugunsdzēsības inventāru. Piedevām māju var piemeklēt tādas nelaimes kā inženiertīklu avārija, ugunsgrēks, gāzes eksplozija. Būtībā mūsu kopīpašums ik dienas ir pakļauts nopietniem riskiem.

Ko darīt? Vai ir iespējams samazināt izdevumus par nokūpējušo kāpņu telpas sienu, sapostīto liftu, apzīmēto durvju atjaunošanu? Kur ir tā skaidrās naudas krātuve, no kuras var kaut ko paņemt nelaimes gadījumā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējām Latvijas apdrošināšanas sabiedrībās.

Būs apdrošinājuma ņēmēji, būs apdrošinātāji

Pēc AAS Baltikums Īpašuma apdrošināšanas departamenta vadītājas Tamāras Gusevas teiktā, Latvijā daudzas kompānijas piedāvā iedzīvotājiem apdrošināt mājas konstruktīvos elementus. Šai kategorijā ietilpst jumts, pamati, iekšējā ūdens noteka, starp dzīvokļiem esošās inženierkomunikācijas – ūdensvads, apkure, kanalizācija. Apdrošināšanas polise attiecas arī uz koplietošanas telpām – kāpņu telpām, bēniņiem, pagrabiem u.c.

Trīs Latvijas apdrošināšanas kompānijas – ERGO, BTA un Baltikums – piedāvā iedzīvotājiem apdrošināt nevis visu māju, bet atsevišķus tās elementus. Piemēram, ir iespējams apdrošināt tikai jauno siltummezglu vai salaboto jumtu. Savukārt kompānija BALTA tādu pakalpojumu nesniedz – ja jau apdrošināt, tad visu māju.

– Toties mēs sedzam zaudējumus, ko īpašumam vai mantai nodarījusi sadursme ar transportlīdzekli un jebkāda ūdens noplūde, tai skaitā dzīvokļos, – stāsta BALTA pārstāvis Mihails Zamjatins. – Apdrošināšanas ietvaros varam atlīdzināt mājas teritorijai nodarīto postījumu radītos zaudējumus. Piemēram, tas tiek darīts, ja puķu dobes, lapenes, apgaismes ķermeņi un citi vides elementi ir cietuši ugunsgrēka dzēšanas laikā.

Lai plosās vētra!

Kas attiecas uz apdrošināšanas riskiem, šai ziņā īpašu atšķirību starp kompānijām nav – risku klāsts tirgū ir aptuveni vienāds. Apdrošinātā kopīpašuma objektu bojājumi vai zudumi tiek atzīti šādos gadījumos:

• ugunsgrēks, kā arī likumīgas darbības tā likvidēšanā;
• gāzes eksplozija daudzdzīvokļu mājas gāzes piegādes sistēmā;
• apkures, ūdensvada, kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējo ūdens noteku avārijas;
• dabas stihijas – viesuļvētra, virpuļviesulis, katastrofāli nokrišņi;
• trešo personu pretlikumīgas darbības, apdrošinātā īpašuma sabojāšana vai iznīcināšana neuzmanības dēļ, huligānisms, vandālisma akti, atsevišķu apdrošinātā īpašuma un/vai iekārtu konstruktīvo elementu zādzības.

– Pastāv iespēja apdrošināt īpašumu tikai pret vienu vai vairākiem riskiem, – stāsta kompānijas ERGO Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks. – Pilna apdrošināšana ir dārgāka, daļēja – lētāka.

Bet BALTA atkal cenšas atšķirties no konkurentiem, tur papildus standarta risku klāstam ir gatavi atlīdzināt klientiem pat izdevumus par „brīvdabas mākslinieku” apgleznotās mājas fasādes remontu.

Ko nesedz īpašuma apdrošināšana?

Ne jau par katru māju apdrošinātāji ir gatavi slēgt līgumu. Piemēram, netiek apdrošinātas avārijas stāvoklī esošas mājas, kā arī mājas, kurās tiek veikti rekonstrukcijas darbi.

Bet arī apdrošināšana nedod garantiju, ka labie onkuļi atlīdzinās visus zaudējumus, kas mājai radušies avārijas, dabas stihijas vai vandālisma rezultātā. Piemēram, apdrošināšanas atlīdzība nepienākas gadījumā, ja zaudējumi radušies komunikāciju nolietošanās dēļ. Tātad, ja mājā būs plīsusi veca sarūsējusi caurule, par remontu nāksies maksāt pašiem iedzīvotājiem.

Līdzīgu gadījumu ir ne mazums. Apdrošināšanas atlīdzība nepienākas tad, ja avārija notikusi dabisku novecošanas procesu rezultātā (piemēram, vējš norauj jumtu, kuru jau pirms desmit gadiem vajadzēja nomainīt), kā arī tāpēc, ka pienācīgi nav uzraudzīts objekta tehniskais stāvoklis.

Un, protams, neviens neatlīdzinās zaudējumus, kas radušies pašu mājas iemītnieku vainas dēļ. Piemēram, ja nelaime notikusi tāpēc, ka viņi nav ievērojuši ugunsdrošības noteikumus vai mājas tehniskās apkopes normas. Tā ka daudzos gadījumos iedzīvotāji var palikt tukšā, lai cik skaistu apdrošināšanas polisi viņi būtu nopirkuši.

Cik var maksāt mājas apdrošināšana

Pats svarīgākais jautājums – mājas apdrošināšanas cena. Polises vērtību ietekmē daudzi faktori. Galvenie kritēriji ir šādi:

• ēkas vispārējais stāvoklis (renovēta, jaunais projekts utt.);
• kā māja tiek apsaimniekota;
• ēkas konstrukcijas veids (koka, akmens);
• objekta platība.

Ar cik lielu kompensāciju var rēķināties, apdrošinot māju?

– Nelielai mājai zaudējumu kompensācija var sasniegt pusmiljona latu, bet polise šai gadījumā maksās 0,12% no maksimālās apdrošināšanas prēmijas, – stāsta Mihails Zamjatins. – Iznāk 500–600 latu uz visu māju. Sešdesmit dzīvokļu mājai apdrošināšanas prēmija būs 10 latu no dzīvokļa. Bet ņemiet vērā: jo augstāka mājas kadastrālā vērtība, jo dārgāka būs apdrošināšanas polise.

Apdrošināšanas atlīdzība

Kā saņemt naudu, ja iestājies apdrošināšanas gadījums? Sabiedrībā Baltikums skaidro, ka klientam par jebkuru kaitējumu vispirmām kārtām jāziņo attiecīgajām struktūrām – avārijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai.

– Divu darba dienu laikā pēc notikušā fiksēšanas par to jāziņo apdrošinātājam, – atgādina speciālisti.

Notikuma vietā ieradīsies eksperts, kas novērtēs situāciju un dokumentus un pieņems lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu.

– Reizēm iztiekam pat bez iesnieguma, – saka Mihails Zamjatins. – Viss ir atkarīgs no zaudējumu apjoma. Ja zaudējumi ir līdz vienam tūkstotim latu, atlīdzība tiek noformēta vienkāršotā veidā, bet, ja runa ir par simtiem tūkstošu latu, bez papīru darba un ekspertīzes neiztikt.

Pieprasījums aug, cenas krītas

– Manuprāt, apdrošināt mājas ir ļoti derīgi, tas pasargā iedzīvotājus no lieliem tēriņiem, – saka ERGO pārstāvis Jānis Sprindžuks. – Kopīpašumu var apdrošināt gan dzīvokļu īpašnieku biedrības vārdā, gan ar namu pārvaldes starpniecību. Starp citu, pēdējo divu gadu laikā šis apdrošināšanas pakalpojums kļuvis lētāks. Tikai pagājušajā gadā vien, pēc mūsu kompānijas datiem, apdrošināšanas cenas kritās par 25–30%.

Tam piekrīt arī Mihails Zamjatins. Pēc viņa teiktā, kopīpašuma apdrošināšanas cenu krišanās cēlonis ir apdrošināšanas tirgū valdošā sīvā konkurence un ekonomiskā krīze. Vēl speciālists norāda, ka pēdējā laikā iedzīvotāji izrādot aizvien lielāku interesi par kopīpašuma apdrošināšanu. Savukārt kompānijā BTA uzskata, ka apdrošināšanas polišu cenas ir kritušās līdz dramatiski zemam līmenim un turpmāk vairs nesamazināsies (un arī nepalielināsies).

Tamāra Guseva atzīst, ka iedzīvotāji samērā bieži vēršas kompānijā Baltikums ar vēlmi apdrošināt kopīpašumu, taču līdz polises pirkšanai lieta nonāk retāk. Iespējamais iemesls tam ir mājas aktīvistu nespēja vienoties ar visiem iemītniekiem. Apdrošināšana ir brīvprātīgs pasākums, ar varu nevienu nepiespiedīsi. Māju īpašniekiem pašiem jātiek skaidrībā, kas ir izdevīgāk: pašiem segt visas kopīpašuma remonta izmaksas vai reizi gadā atlicināt gluži pieciešamu naudas summu apdrošināšanai, lai varētu mierīgi gulēt.