Cik un kā ?

Par to, cik viegli vai grūti ir saņemt kredītu renovācijai, stāsta Hipotēku bankas kredītu eksperts Mārcis Eglītis.

Tūlīt brīdināšu, ka bankas ekspertam nācās atbildēt arī uz dažiem nepatīkamiem jautājumiem. Renovācijas procesu kreditēšanā ir ne mazums zemūdens akmeņu, par kuriem jāzina gan siltināšanas piekritējiem, gan noliedzējiem. Bet jāsāk ar to, ka tieši valsts Hipotēku banka pirmā Latvijā sāka piešķirt kredītus mājokļu renovācijai un tagad var lepoties ar iespaidīgu realizēto projektu portfeli. Tātad pieprasījums pēc šāda veida kredītiem valstī ir samērā liels.

– Pavisam Hipotēku banka namu siltināšanai ir piešķīrusi vairāk nekā 450 aizdevumu, – stāsta Mārcis Eglītis, – bet kopējais renovēto mājokļu skaits Latvijā, protams, ir daudz lielāks.

– Sakiet, lūdzu, kādas mājas var pretendēt uz kredītu?

– Šis bankas pakalpojums ir pieejams mājām, kurās ir trīs un vairāk dzīvokļu. Kā redzat, dzīvojamajai ēkai nav obligāti jābūt lielai, lai varētu sākt renovāciju. Ir tikai viens ierobežojums, un tas attiecas uz finansēm, proti, kredīts nedrīkst pārsniegt 300 tūkstošus latu.

– Tas ir daudz vai maz?

– Teiksim, ka aizdevums ir pietiekams. Statistika liecina, ka Rīgā mūsu klienti bankai lūdz vidēji 70 tūkstošus latu vienai mājai, rajonos šis skaitlis ir mazāks.

– Kas var pretendēt uz bankas palīdzību?

– Pirmkārt, kooperatīvi un dzīvokļu īpašnieku nodibinātās biedrības. Otrkārt, specializētās apkalpojošās organizācijas, kurām ir tiesības ņemt kredītu uz sava vārda, lai palīdzētu renovēt māju, kurā nav izveidota īpašnieku biedrība. Treškārt, mūsu klienti var būt arī privātpersonas vai fizisko personu – dzīvokļu īpašnieku grupa. Pēdējais gadījums drīzāk ir izņēmums no likuma, jo te ar klientiem var rasties viens otrs sarežģījums.

– Piemēram?

– Ja kredītu ņem grupa kaimiņu, mums saskaņā ar likumu viņu vārdi jāieraksta Latvijas Kredītu reģistrā. Ja vēlāk kāds no šiem cilvēkiem vēlēsies ņemt vēl vienu kredītu vai noformēt uz līzinga lielu pirkumu, viņam nāksies ievērot formalitātes un lūgt mūsu bankai uzziņu, kurā būs aprakstīta iepriekš saņemtā aizdevuma būtība un norādīts, kāda kredīta daļa attiecas uz konkrēto personu.

– Skaidrs, tātad kredītu vēlams pieprasīt biedrībai vai apkalpojošajai organizācijai. Bet sakiet, kas kļūst par ķīlu, saņemot aizdevumu?

– Dzīvokļus un jebkuru citu īpašumu ieķīlāt nevajag. Tā ir ļoti svarīga nianse. Nodrošinājumam mēs pieņemam naudas turpmāko kustību biedrības vai namu pārvaldes kontos.

– Bet ko darīt, ja mājā ir parādnieki, kuri pat komunālos maksājumus nevar nokārtot, nerunājot nemaz par kredīta atdošanu?

– Mēs esam noteikuši, ka pieļaujamais parādnieku daudzums ir 15–20 procenti. Būtībā tas ir galvenais un gandrīz vai vienīgais kritērijs, kam banka pievērš uzmanību, noformējot kredītu.

– Cik ilgā laikā iedzīvotājiem jāatmaksā bankai nauda?

– Maksimālais termiņš ir 15 gadi. Bet mūsu pieredze liecina, ka cilvēki cenšas norēķināties septiņos astoņos gados. Jo ātrāk viņi atmaksā parādu, jo mazāka ir bankas procentu summa.

– Kā banka kontrolē savus līdzekļus? Kāds taču var lūgt kredītu renovācijai, bet patiesībā izlietot naudu citiem mērķiem.

– Iedzīvotāji nesaņem skaidru naudu, mēs to pārskaitām konkrēto darbu izpildītāju kontos. Atkarībā no līguma nosacījumiem varam naudu izmaksāt pa posmiem, varam pēc visu darbu pabeigšanas vai mājas nodošanas ekspluatācijā. Celtnieki var saņemt arī avansu pirms renovācijas sākšanas.

– Kādā veidā cilvēki jums atmaksā kredītu?

– Ikmēneša maksājumu veidā, kuri tiek iekļauti viņu dzīvokļu rēķinos. Te gribu piebilst, ka mēs iesakām klientiem neriskēt un ņemt aizdevumu ar fiksētu procentu likmi, kuru var pārskatīt tikai pēc trim gadiem. Tādā gadījumā, lai kādus satricinājumus piedzīvotu starptautiskais finanšu tirgus, banka kredīta likmi nevar paaugstināt. Iedzīvotājiem tas ir ļoti izdevīgi. Vēl piebildīšu, ka mums katram klientam ir individuāla pieeja.

Teiksim, ja tiek renovēta desmit dzīvokļu māja, iespējams, ka kredīts vajadzīgs tikai pusei tās iemītnieku, bet pārējie ir gatavi par darbu samaksāt no personiskajiem uzkrājumiem. Tad mēs varam aizdevumu noformēt tikai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem tas nepieciešams. Tas pats notiek, ja kāda dzīvokļa saimnieks vēlas parādu dzēst ātrāk nekā citi. Viņš var naudu atmaksāt uzreiz bez soda sankcijām un papildu maksājumiem.

– Cik daudz laika prasa visas šīs formalitātes?

– Redziet, renovācija tiek iedalīta sešos pamatposmos un prasa vismaz sešus mēnešus. Bet sarunas ar banku ilgst ne vairāk par divām nedēļām. Grūtākais iedzīvotājiem ir nevis saņemt kredītu, bet gan savstarpēji vienoties par to, ka nepieciešams veikt renovāciju.

– Dokumentu noformēšanai jūs prasāt tikai 51 procenta iedzīvotāju piekrišanu...

– Tas ir minimālais dzīvokļu īpašnieku daudzums, kāds paredzēts likumā „Par dzīvokļa īpašumu”. Bet vidēji par renovāciju balso vismaz 66 procenti mājas iemītnieku. Protams, jo lielāks šis procents, jo klientiem un namu pārvaldei lielāka garantija, ka neradīsies sarežģījumi ar naudas atmaksāšanu bankai.

– Tas viss ir ļoti jauki, bet kas notiek ar to mazākumu, kas ir balsojis pret renovāciju? Tie taču var būt maznodrošināti cilvēki, kuriem nekad nebūs naudas aizdevuma atdošanai.

– Vesela virkne Latvijas likumu nosaka, ka tādā situācijā īpašnieku vairākuma lēmums ir obligāti pildāms mazākumam. Tāpēc ar cilvēku, kurš neatmaksā parādu, notiek tas pats, kas ar citiem nemaksātājiem. Apkalpojošajai organizācijai ir tiesības tādu cilvēku iesūdzēt tiesā, un īpašnieks zaudēs dzīvokli. Taču maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir tiesības maksājumu problēmu risināt, lūdzot pašvaldībai speciālo dzīvokļa pabalstu.