Likumu virpulis pirms Jaunā gada

Viens otrs pārvaldnieks veikli izmanto likumus, lai atteiktu iedzīvotājiem pakalpojumus vai palīdzību. Tā sacīt, tas jums nepienākas, bet tas pienākas tikai par papildu samaksu. Kā lai cilvēki zina, vai pārvaldniekam taisnība? Ceļš tikai viens – pašiem uzmanīgi lasīt likumus un sekot grozījumiem. Zinošs cilvēks vienmēr panāks savu.

Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders stāsta mūsu lasītājiem, kādus jaunumus var gaidīt no likumdevējiem 2013. gadā.

Dzīvokļu īres likums

Turpinās darbs pie jaunā likuma par dzīvojamo telpu īri. Tas vispirmām kārtām skars pašvaldības dzīvokļu īrniekus, pēc tam arī denacionalizēto mājokļu īrniekus.

– Pašreizējais likums ir novecojis, – skaidro Mārtiņš Auders. – Jaunā mērķis ir līdzsvarot mājokļu īrnieku un izīrētāju tiesības un pienākumus. Mēs vēlamies stimulēt civilizēta īres tirgus attīstību.

Ko varam sagaidīt?

Īrnieka tiesības. Plānots, ka likums ierobežos īrnieka ģimenes locekļu tiesības (gadījumā, ja īres līgums būs noslēgts pēc likuma pieņemšanas). Ja dzīvokļa galvenais īrnieks vēlēsies atsevišķi nostiprināt kāda ģimenes locekļa tiesības, viņam šis cilvēks būs jāieraksta īres līgumā kā otrs galvenais īrnieks. Piemēram, īres līgums var tikt noslēgts uz vīra un sievas vārda, un tad viņiem abiem būs vienādas tiesības.

Nelikumīgu īrnieku izlikšana. Lai izliktu cilvēku no dzīvokļa, šobrīd ir vajadzīgs tiesas lēmums pat tad, ja šis cilvēks dzīvoklī iemitinājies patvaļīgi vai nav atbrīvojis to pēc īres līguma termiņa beigām. Tas nav normāli, uzskata Ekonomikas ministrijā. Ja īrnieks pats pārkāpis likumu, jādod mājokļa īpašniekam tiesības izraidīt viņu bez garas tiesvedības, piemēram, ar policijas palīdzību.

Īres līgums. Jaunais likums noteiks īres līgumu obligātu reģistrāciju. Tā valsts cer likvidēt „melno tirgu” un piespiest dzīvokļu īpašniekus maksāt nodokļus. Līdz ar to droši vien celties īres maksa, bet būs arī pozitīvs aspekts: neviens nevarēs ar varu izlikt no dzīvokļa cilvēku, kam ir spēkā esošs īres līgums.

Likums par dalīto īpašumu

Pirms diviem gadiem Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt likumu par dalīto īpašumu, saskaņā ar kuru zemei un uz tās esošajai mājai būtu jāpieder vienai personai. Tika paredzēts, ka daudzdzīvokļu māju iemītnieki varēs izpirkt privāto zemi un atbrīvoties no milzīgās zemes nomas maksas.

Ko varam sagaidīt?

– Tieslietu ministrija turpina darbu pie likumprojekta, – pastāstīja Mārtiņš Auders. – Izstrādes gaitā radušās grūtības. Piemēram, kā iedzīvotāji izpirks privāto zemi, ja tā ieķīlāta bankā? Bet daži risinājumi jau sāk iezīmēties.

Zemes izpirkšana. Ir skaidrs, ka uz privātās zemes esošo māju iedzīvotāji iegūs tiesības izpirkt zemes gabalu, nevis otrādi (iepriekš tika runāts, ka arī zemes īpašniekiem vajadzētu dot tiesības izpirkt mājas).

Maksa. Likumā par dalīto īpašumu jāparedz taisnīga maksa par privāto zemi, citādi zemes īpašnieki var noteikt tik nesamērīgi augstu cenu, ka darījums ar mājas iemītniekiem kļūs neiespējams.

Finansēšana. Dzīvokļu īpašniekiem nav tādas naudas, lai uzreiz samaksātu par mājai piesaistīto zemi, tāpēc speciālisti uzskata, ka valsts varētu izveidot īpašu aizdevumu fondu. Taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir maz ticams. Tāpēc plānots likumā paredzēt mehānismu zemes nomai ar izpirkuma tiesībām: kādu laiku iedzīvotāji maksātu paaugstinātu zemes nomas maksu ar nosacījumu, ka pēc termiņa beigām zeme pāriet mājas īpašumā.

Pārvaldīšanas likums

– Saeima turpina skatīt mūsu sagatavotos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, – saka Mārtiņš Auders. – Kad grozījumi varētu stāties spēkā? Par to pāragri spriest! Mēs sagaidām karstas debates pirms likumprojekta pieņemšanas trešajā lasījumā.

Ko varam sagaidīt?

Īpašums. Latvijā ir daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas atsevišķos dzīvokļa īpašumos, tas ir, iedzīvotājiem tajās pieder tikai kopīpašuma domājamās daļas. Tas rada sarežģījumus. Piemēram, lai nomainītu apsaimniekotāju, vajadzīga visu īpašnieku piekrišana. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka lēmuma pieņemšanai tādās mājās būs vajadzīgas tikai 2/3 no mājā esošo īpašnieku balsīm.

Parādi. Likums beidzot noteiks pārvaldnieka pienākumus attiecībā pret nemaksātājiem. Ja dzīvokļa īpašnieka parāds pārsniegs triju mēnešu vidējos maksājumus, pārvaldnieka pienākums būs nosūtīt viņam brīdinājumu. Ja kāds par pakalpojumiem nebūs maksājis sešus mēnešus, pārvaldniekam vajadzēs lietu nodot tiesā.

Negodīgi apsaimniekotāji. Aizvien biežāk negodīgi apsaimniekotāji iekasē no iedzīvotājiem naudu par komunālajiem pakalpojumiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem. Tā mājai mākslīgi tiek radīts parāds. Apsaimniekotājs piesaka maksātnespēju vai vienkārši pazūd, un iedzīvotājiem nākas par pakalpojumiem maksāt otrreiz. Lai to novērstu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jāparedz apsaimniekotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tad apsaimniekotāja negodīgas rīcības gadījumā zaudējumus mājai kompensētu apdrošināšanas sabiedrība. Pagaidām gan tā ir tikai ideja, kas vēl jāizvērtē Saeimas deputātiem.

MK noteikumi Nr. 1013

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

– Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus šim normatīvajam aktam, – pastāstīja Mārtiņš Auders. – Plānots, ka tie varētu stāties spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Ko varam sagaidīt?

Lifti. Ekonomikas ministrija uzskata, ka maksa par liftu jāiekļauj kopējā apsaimniekošanas maksā. Par Rīgas domes priekšlikumu maksu par liftu sadalīt divās daļās – apkope (visiem dzīvokļu īpašniekiem obligāta pozīcija) un lietošana (tikai iemītniekiem, kas dzīvo augstāk par otro stāvu) ministrijā nav dzirdējuši.

Dzīvokļu ūdens patēriņa skaitītāji. Jaunos ūdens mērītājus paredzēts iegādāties par apsaimniekošanas naudu. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka nav bijis pareizi likt cilvēkiem skaitītājus pirkt par savu naudu: „Ūdensapgāde ir kolektīvs pakalpojums, tāpēc arī uzskaite jāveic ar kopējām mērierīcēm.” Ko tas dos? Apsaimniekotājam būs vieglāk mājā uzstādīt vienādus augstas precizitātes ūdens patēriņa mērītājus. Nomaiņu plānots īstenot pakāpeniski, beidzoties veco skaitītāju ekspluatācijas termiņam.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Mārtiņš Auders norāda:

– Mēs iesakām Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 jaunajā redakcijā atteikties no maksas par komunālajiem pakalpojumiem atkarībā no dzīvoklī deklarējušos personu skaita. Jebkura maksa jānosaka atbilstoši dzīvokļu skaitam mājā vai to platībai.

Un kā ar atkritumu izvešanu, par ko maksa arī tiek aprēķināta atbilstoši iemītnieku skaitam dzīvoklī? Arī maksa par atkritumu izvešanu jāaprēķina nevis pēc iedzīvotāju, bet dzīvokļu skaita, uzskata Ekonomikas ministrijā.

– Tā būtu taisnīgāk, – atzīst Mārtiņš Auders. – Pie pastāvošās kārtības apsaimniekotājs bieži vien nevar pareizi aprēķināt maksu par atkritumu izvešanu. Piemēram, dzīvoklī faktiski mājo pieci seši cilvēki, bet deklarējies ir tikai viens. Iznāk, ka liela daļa kaimiņu atkritumu tiek izvesta uz godīgo iemītnieku rēķina.

Kā redzat, dzīvokļu īpašniekiem jābūt gataviem vērienīgām izmaiņām normatīvajos aktos. Daži noteikumi mainīsies līdz nepazīšanai, un ir svarīgi to nepalaist garām. 2013. gadā mēs vēl vērīgāk sekosim likumiem. Palieciet kopā ar mums!