Jauni spēles noteikumi iedzīvotājiem

2011. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Dzīvokļa īpašuma likums. Iedzīvotājiem, kam patiesi rūp sava daudzdzīvokļu nama liktenis, dažus jaunā dokumenta pantus vajadzētu iemācīties no galvas.

Dzīvokļa īpašuma likums ir būtiski mainījies. Tā lielākā daļa tagad ir veltīta dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām un pienākumiem. Likums nosaka, ka visus mājai svarīgos jautājumus izskata īpašnieku kopsapulcē.

Daļu lēmumu turpmāk varēs pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot kopsapulci. Bet pašus svarīgākos jautājumus varēs izlemt ar 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (citos gadījumos būs vajadzīgi 75% vai vienkārši vairāk par 50% īpašnieku balsu).

Likums beidzot izskaidro arī mums kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību. Pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona turpmāk vairs nevarēs uzaicinājumu uz sapulci vienkārši iemest pasta kastītēs, tas būs katram dzīvokļa īpašniekam jānosūta ierakstītā vēstulē vai jāizsniedz personiski pret parakstu. Tā tiks novērsta iespēja aizmirst vienu otru dzīvokļa īpašnieku uzaicināt uz sapulci vai neuzklausīt viņa viedokli.

Līdz šim pārvaldnieki bieži ir manipulējuši ar cilvēkiem, apgalvojot, ka tie neesot reaģējuši uz brīdinājumiem par mājas vai teritorijas labiekārtošanu, tātad esot pauduši klusu piekrišanu un tagad viņu pienākums esot maksāt par paveikto. Jaunajā likumā ir skaidri pateikts: uzskatāms, ka dzīvokļu īpašnieki, kas nav piedalījušies aptaujās par remonta un labiekārtošanas darbiem, ir balsojuši pret!

Ar vārdu sakot, uzlabotais likums mums patiešām izskaidro daudzus jautājumus. Cita lieta, ka daļa svarīgu tematu palikusi ārpus likuma.

– Mēs iesniedzām Saeimai savus priekšlikumus par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, bet tā mūsu prasības noraidīja, – saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. – Mēs vēlējāmies panākt, lai dzīvokļa īpašums Latvijā būtu pareizi definēts. Kopš privatizācijas mums dzīvokļi šķiet kaut kas svēts, bet patiesībā mājoklis daudzdzīvokļu namā lielā mērā ir kopīpašums. Kā apsaimniekotājs es nevaru nedot siltumu tikai vienam atsevišķam parādnieka dzīvoklim, nevaru izvest atkritumus tikai daļēji vai uzkopt teritoriju pa pusei. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs noteikts: ja māja ir kopēja, cilvēkiem nav dzīvokļa īpašuma tiesību, viņiem ir tiesības lietot dzīvokli.

Savukārt Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas bijušais priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, strādājot pie likuma, atzina:

– Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās un pavada tur aptuveni pusi dzīves. Tāpēc mums vajadzēja papildināt un precizēt likumu, kas nosaka, kādā veidā Latvijā tiek pārvaldīts milzīgais privatizētais īpašums. Šim likumam jādod atbildes uz desmitu un simtu tūkstošu iedzīvotāju galvenajiem jautājumiem, precīzi jānosaka īpašnieku tiesības un pienākumi. Kā es drīkstu pārbūvēt mājokli?.. Kādas man ir tiesības izmantot bēniņus?.. Kā vienoties ar kaimiņiem?.. Cilvēki prasīja atbildes un pēc Jaunā gada tās saņems.