Kā MK ir palīdzējis iedzīvotājiem?

Tātad Ministru Kabineta noteikumi, kuros aprakstīts katrai mājai obligātais sanitārās kopšanas minimums, ir stājušies spēkā. Šim uz likuma pamata izdotajam normatīvajam aktam jānodrošina tīrība mūsu mājās, bet iedzīvotājiem jāiemāca, ka izdevīgāk ir nevis biežāk uzkopt, bet gan retāk piemēslot.

Tīrība koplietošanās telpās

– Jaunie noteikumi pārvaldītājiem ir obligāti, – saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Vispirms noskaidrosim, kas jūsu mājai ir pārvaldnieks. Daudzdzīvokļu mājām, ko īpašnieki nav pārņēmuši no pašvaldības bilances, pārvaldītājs automātiski paliek pašvaldības namu pārvalde. Citādi ir īpašnieku pārņemtajās mājās. Tur cilvēkiem bija tiesības vai nu pašiem pārņemt pārvaldīšanas funkciju (tādā gadījumā viņi vispār ir atteikušies no namu pārvaldes pakalpojumiem vai arī uzticējuši tai tikai mājas apsaimniekošanu), vai tomēr to deleģēt profesionāļiem. Tātad māju var pārvaldīt gan paši iedzīvotāji, gan speciālisti. Tieši cilvēks, kam uzticēta pārvaldīšana, ir atbildīgs par šo noteikumu izpildi.

Ko mums vēsta valdības dokuments? Ministru kabinets pirmo reizi Latvijā tik augstā līmenī aprakstījis dzīvojamās mājas koplietošanas telpu sanitārās apkopes minimumu. Agrāk šo jomu regulēja tikai pašvaldības noteikumi, bet tie jau sen pārvērtušies par bezveidīgām rekomendācijām un instrukcijām. Pārvaldnieki faktiski varēja ignorēt šos noteikumus. „Iedzīvotāji nav pasūtījuši logu mazgāšanu, tāpēc sēž pie netīriem,” varēja teikt izveicīgs pārvaldnieks, kam nerūpēja paša reputācija un mājokļu apsaimniekošanas kvalitāte. Dzīvokļu īpašniekiem nereti nācās arī dzirdēt, ka mājai nav naudas sniega novākšanai no jumta, iekštelpu regulārai mitrajai uzkopšanai.

Tagad atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam mājokļu īpašniekiem obligāti jāapstiprina pārvaldīšanas plāns un jānodrošina pārvaldniekam plānā paredzēto darbu finansējums. No sanitārās kopšanas minimuma atteikties nedrīkst. Ja tas nav paredzēts gada tāmē, pārvaldniekam vienalga jānodrošina mājai visi noteikumos aprakstītie pakalpojumi – teritorijas sakopšana, attīrīšana no sniega un ledus, kārtības uzturēšana koplietošanas telpās. Ja māja šos darbus nav pasūtījusi, pārvaldnieks tomēr tos veic un aprēķina maksu iedzīvotājiem atbilstoši faktiskajai izpildei.

Atkritumu pareiza izvešana

Noteikumos ir daži jaunumi attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Pirmo reizi kaut minimāli aprakstīta atkritumu konteineru izvietošana pie dzīvojamām mājām.

– Noteikumos norādīts, ka atkritumu konteinerus nedrīkst novietot zem ventilācijas sistēmas āra gaisa ņemšanas vietām, kā arī ieteikts tos novietot ne tuvāk kā 10 metrus no dzīvojamās mājas logiem, – saka atkritumu apsaimniekošanas kompānijas Veolia vides serviss pārstāvis Mārtiņš Korotkevičs. – Kāpēc valdība aprobežojusies tikai ar ieteikumiem šajā jautājumā, nepārvēršot tos par obligātu prasību? Domāju, tāpēc, ka ne jau visām mājām ir pietiekami liela piederīgā teritorija, lai konteinerus novietotu tālāk no logiem. Ja arī tā būtu obligāta prasība, daudzviet to nebūtu iespējams izpildīt. Tomēr šim punktam vajadzētu pasargāt vairākumu pirmā un otrā stāva iemītnieku. Mēs ceram, ka norma darbosies.

Latvijā nemaz nav tik daudz normatīvo aktu, kuros būtu aprakstīti atkritumu izvešanas noteikumi. Namu pārvaldes šobrīd faktiski vadās pēc nerakstītām normām, kas būtu formulējamas aptuveni šādi: atkritumu konteineru skaitam un iztukšošanas biežumam jāatbilst mājas radīto atkritumu apjomam. Nav pieļaujams, ka atkritumi gāžas pāri konteineru malām un rada antisanitārus apstākļus. Ja tā notiek, pārvaldniekam jāpalielina konteineru skaits pie mājas vai jāpasūta atkritumu biežāka izvešana.

Interesants ir noteikumu septītais punkts, kas pārvaldniekam uzliek par pienākumu aizvākt atkritumus no koplietošanas telpām. Tas nozīmē, ka tagad par koplietošanas telpu piemēslošanu atbildīgi ir nevis bezrūpīgie mājas iedzīvotāji, kas maišeli ar atkritumiem izlikuši kāpņu telpā un aizmirsuši, bet gan tieši pārvaldnieks. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem viņa pienākums ir arī raudzīties, lai mājas teritorijā neveidotos stihiskas izgāztuves. Šai ziņā MK noteikumi saskan ar pašvaldību noteikumiem par teritoriju kopšanu. Tos, kas netiks galā ar šiem darbiem, joprojām sodīs rajona administratīvā komisija vai pašvaldības policija.