Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini un saīsinājumi: (…)

Daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras dabīgā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) nepilngadīgi bērni.

Denacionalizēto māju īrnieki – personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai arī lieto dzīvokli mājā, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos «Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju» un «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» noteiktajā kārtībā. (…)

Persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam. (…)

SD izziņa – saskaņā ar Rīgas domes 22.02.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 86 «Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu» Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālā dienesta izsniegta izziņa par to, ka ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai arī personas ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam un šīm personām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai. (…)

4. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību un atbilstoši tiesiskajam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, rakstveida iesniegumā Dzīvokļu pārvaldei norāda vēlamo palīdzības veidu (veidus) un iesniegumam pievieno šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

• pases kopiju;
• bērna dzimšanas apliecības kopiju;
• pensionāra apliecības kopiju;
• politiski represētās personas apliecības kopiju (politiski represētās personas);
• VDEĀK izziņas kopiju (invalīdi);
• dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;
• šajos noteikumos minētos dokumentus (kopijas), kas nepieciešami, lai saņemtu attiecīgo palīdzības veidu, un kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību.

Iesniegumu Dzīvokļu pārvaldes speciālista klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

Ja persona iesniegumā nav norādījusi konkrētu palīdzības veidu, Dzīvokļu pārvaldē to informē par iespējamiem palīdzības veidiem, nepieciešamajiem dokumentiem un reģistrācijas kārtību.

5. Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai, ir pienākums savlaicīgi deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli.

6. Personas, kurām nepieciešama likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» 3.panta 1., 2., 4. un 7.punktā minētā palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Dzīvokļu pārvaldē, veidojot šādu uzskaiti:

6.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai (1., 3., 5., 7., 7.2, 8., 12. reģistrs);

6.2. pabalsta piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem (4.reģistrs);

6.3. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (13.reģistrs);

6.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (14.reģistrs). (…)

8. Personai nav tiesību reģistrēties šajos noteikumos minētās palīdzības saņemšanai, ja tās īpašumā ir cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā (izņemot 52.2. un 52.3.apakšpunktā minētās personu kategorijas un personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā).

9. Personai nav tiesību reģistrēties 1., 3., 5., 7., 12. reģistrā minētās palīdzības saņemšanai (izņemot denacionalizēto māju īrniekus) piecus gadus no brīža, kad:

9.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

9.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

9.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku, iemitinājusi tajā personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību. (…)

11. Noteikumu 23.1.4., 23.3.1., 32.1., 41.4. un 52.1. apakšpunktā minētajām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs. (…)

II. Palīdzības reģistri

23. 1. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

23.1. no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā, 28.4panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

23.1.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

23.1.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

23.1.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgais, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

23.1.4. personas ar noteiktiem ienākumiem;

23.1.5. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus;

23.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, parādiem un ja tās ir:

23.2.1. politiski represētas personas, kuru lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

23.2.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

23.2.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgais, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

23.3. no dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 6.panta otrajā daļā minētajos gadījumos (dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai) , ja tās ir:

23.3.1. personas ar noteiktiem ienākumiem;

23.3.2. politiski represētas personas;

23.3.3. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus. (…)

28. 3.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā. (…)

30. Personu reģistrācijai 3.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

• lēmums par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē;
• izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs.

31. Pašvaldības dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji 3.reģistrā reģistrētajām personām:

31.1. 3.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām. Personai, kura strādā algotu darbu un par kuru Labklājības departaments sniedzis atzinumu par personas tiesībām īrēt atsevišķu dzīvokli, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.2. personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.3. ja persona, kurai pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr. 76 «Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība» stāšanās spēkā) ir izīrēta dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, vismaz gadu regulāri maksā īres maksu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un strādā algotu darbu, tai var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.4. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem izīrēta dzīvojamā telpa grupu dzīvokļos, var tikt izīrēts vienistabas dzīvoklis, ja Labklājības departaments sniedzis atzinumu par to, ka personai turpmāk nav nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu grupu dzīvoklī.

32. 4.reģistrā pabalsta saņemšanai reģistrē:

32.1. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai arī pēc 26.01.2006. (t.i., pēc Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 36 «Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība» stāšanās spēkā) tiek izliktas (stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums) no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 6.panta otrajā daļā (dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai), 28.2, 28.4, 28.5pantā paredzētajos gadījumos;

32.2. personas, kuras reģistrētas 7.2 reģistrā;

32.3. politiski represētās personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

32.4. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus. (…)

37. 5.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības. (…)

41. 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

41.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants pastāvīgi dzīvojis pirms izceļošanas, vai arī repatriantus, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 04.05.1990. un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi un kuri nevar iemitināties dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā pirms izceļošanas no Latvijas dzīvoja viņu vecāki vai vecvecāki.

41.2. maznodrošinātas politiski represētas personas;

41.3. politiski represētās personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

41.4. personas ar noteiktiem ienākumiem;

41.5. maznodrošinātas personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus;

41.6. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus. (…)

52. 8.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

52.1. personas (ar noteiktiem ienākumiem), ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.4panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja iesniegti likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.4panta trešajā daļā minētie dokumenti;

52.2. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu pašvaldības mājā, par kuru Tehniskā komisija sniegusi atzinumu un sastādījusi aktu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu;

52.3. personas, kuras lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu pašvaldības pārvaldīšanā esošā mājā, par kuru Tehniskā komisija sniegusi atzinumu un sastādījusi aktu par iedzīvotāju izvietošanu, ja persona piekritusi iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu atlīdzības nozīmē uz dāvinājuma līguma pamata nodot pašvaldības īpašumā. (…)

58. 12.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

58.1. maznodrošinātas personas, kuras īrē dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvokli) vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, ja turklāt:

58.1.1. tās audzina bērnu invalīdu;

58.1.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasnieguši pensionāri vai invalīdi;

58.1.3. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

58.2. maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, kuras īrē dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvokli) vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu), vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par deviņiem gadiem (izņemot laulātos).

59. Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai šo noteikumu 58.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ja piekrīt, saņemot palīdzību, iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu atlīdzības nozīmē uz dāvinājuma līguma pamata nodot pašvaldības īpašumā. (…)

64. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās telpas īrēšanai reģistrē:

64.1. pensijas vecumu sasniegušas politiski represētās personas, ja to īpašumā nav dzīvojamās telpas;

64.2. maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

64.2.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2 panta pirmo daļu;

64.2.2. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta otro daļu;

64.2.3. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura ir denacionalizētās mājas īrnieks, kas tiek izlikts no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri»  6. panta otrās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos (dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai);

64.2.4. pensijas vecumu sasniegusi persona vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu);

64.2.5. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu, kas ģimenes locekļu īpašumā nodota privatizācijas procesā, ja šī izbeigšanu.

64.2.6. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura ir denacionalizētās mājas īrnieks;

64.2.7. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kas ne mazāk kā piecus gadus uz dzīvojamās telpas īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

64.2.8. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

64.2.9. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2. grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē sociālo dzīvojamo telpu un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

64.2.10. personas, kuras bez atlīdzības nodod pašvaldībai līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu Rīgā. (…)

73. 14.reģistrā reģistrē:

73.1. personas, kuras vēlas apmainīt īrēto pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošo dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām pret šāda tipa mājā esošu mazāku īrējamo dzīvojamo telpu vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu zemākā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).