Kas kait mūsu daudzstāvu namiem?

Esam nolēmuši jums pastāstīt par dažādām ar māju apsaimniekošanu saistītām profesijām. Šai jomā strādā daudz speciālistu, sākot no santehniķiem un beidzot ar vides inženieriem, bet pati universālākā profesija ir mājas meistars. Latvijā tas pagaidām vēl ir jaunums. Ar ko nodarbojas šie cilvēki? Stāsta mājas meistari Romāns Doroņins un Vadims Smirnovs.

Latvijā īsti mājas meistari pagaidām strādā tikai privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos, bet nav šaubu – pienāks laiks, kad tādu speciālistu lietderību pienācīgi novērtēs arī pašvaldības uzņēmumi.

Ja īsi, tad mājas meistars ir cilvēks, kurš pastāvīgi, dienu no dienas uzrauga mājas tehnisko stāvokli, veic profilakses un remonta darbus, palīdz iedzīvotājiem avārijas gadījumā. Viņš var gan ūdens krānu nomainīt, gan siltummezglu noregulēt, vienā personā apvienojot krietnu desmitu profesiju. Romāna Doroņina un Vadima Smirnova tehniskajā aprūpē ir pāris desmitu māju Rīgā un Salaspilī, un to iemītnieki noteikti savus meistarus pazīst pēc sejas.

Salabot bez lieliem izdevumiem

– Diemžēl viena otra namu pārvalde Latvijā joprojām strādā pa vecam, daudz nerūpējoties par profilakses darbiem. Meistari tur mājās ierodas tikai avārijas gadījumā, – saka Romāns.

– Savukārt mūsu uzdevums ir nepieļaut avā-riju, – kolēģa teikto papildina Vadims. – Avārija – tā ir liela jezga, mums tas nepatīk.

Meistari darbu sāk uzreiz pēc tam, kad māja noslēdz līgumu ar apsaimniekotāju. Vispirms nākas pārbaudīt pašu jutīgāko tehniskās saimniecības daļu – siltummezglu. Seko ūdensvada un kanalizācijas, jumta un elektrotīklu pārbaude. Ikvienā bijušajā pašvaldības mājā Romānam un Vadimam paveras plašs darba lauks.

– Galvaspilsētas dzīvojamais fonds ir pamatīgi nolaists, – saka Romāns. – Bet jebkurā mājā ir prioritāri, neatliekami darbi, kurus var un vajag paveikt, nežēlojoties par naudas trūkumu remonta fondā.

Cik maksā aizmāršība?

Mājas meistara pats galvenais uzdevums ir siltummezgla regulēšana. Daļa privāto apsaimniekotāju māju siltumsaimniecību atstāj pašplūsmai, un tas ir briesmīgi, jo uzreiz ietekmē maksājumus par apkuri.

– Ja siltummezgls darbojas nepareizi, tas zog iedzīvotājiem naudu. Piedevām tas var sabojāties, sagādājot dzīvokļu saimniekiem vēl lielākus tēriņus. Mēs pastāvīgi dzirdam, ka Rīgas mājās bieži maina dārgos siltummaiņus. Kāpēc tā notiek ar samērā jauniem siltummezgliem? Tāpēc, ka siltummaiņus, neraugoties uz uzņēmuma Rīgas siltums prasību, bieži aizmirst izskalot, – uzskata Romāns Doroņins. – Tas jādara vai nu Rīgas siltuma darbiniekam (ja namu pārvalde noslēgusi ar uzņēmumu līgumu par siltumtīklu apkopi), vai arī pašas namu pārvaldes darbiniekam, kuram ir vajadzīgā kvalifikācija.

– Pēdējā gadījumā apsaimniekotājs bieži vien nerūpējas par siltummaiņu tīrīšanu, – saka Vadims Smirnovs, – bet siltummaiņa bojājumi var izraisīt avāriju, un tad iedzīvotājiem nākas maksāt prāvu naudu par remontu.

Jebkurā dienas un nakts laikā

Kad privātais apsaimniekošanas uzņēmums, kurā strādā Romāns un Vadims, pārņem savā aprūpē dzīvojamo māju, meistari vispirms rūpīgi pārbauda un noregulē siltummezglu. 

– Pareizi noregulējot siltummezglu, mēs uzreiz sākam taupīt iedzīvotāju naudu, – saka Vadims.

Līdzīgi tiek pārbaudītas arī citas komunikācijas. Ja remontam nepieciešami gada tāmē neieplānoti ieguldījumi, tas tiek darīts zināms mājas vecākajam, kurš savukārt dalās informācijā ar pārējiem iemītniekiem, un viņi visi kopā lemj, vai pasūtīt remontu un kā to finansēt. Dzīvokļu saimnieki var pieņemt lēmumu nogaidīt vai arī samaksu par profilakses darbiem veikt viena divu gadu laikā, bet galvenais, ka viņi saņem precīzu informāciju par mājas tehnisko stāvokli. Ne velti saka: brīdināts – tātad apbruņots!

Romāna un Vadima tālruņa numuri ir atrodami dzīvokļu rēķinos, tāpēc, ja gadās nelaime, iedzīvotāji, apejot uzņēmuma dispečerdienestu un priekšniecību, jebkurā dienas un nakts laikā uzreiz zvana meistariem.

– Pēdējo ārkārtas gadījumu piedzīvojām Lieldienās. Sēdējām pie svētku galda, kad atskanēja zvans no Pārdaugavas – kādam mūsu aprūpē esošas mājas iemītniekam bija aizsērējusi kanalizācija. Nekavējoties braucām turp. Ne jau visās lielajās namu pārvaldēs darbojas tik operatīvi, vienā otrā cilvēkam ieteiktu paciesties līdz garo brīvdienu beigām, – ir pārliecināts Romāns.

Labam meistaram avāriju nav

Māju meistariem ir labi zināmas mūsu mājokļu problēmas. Piemēram, divpadsmit stāvu namiem raksturīga nelaime ir virtuves stāvvadu aizaugšana, divpadsmit stāvu namu problēma ir novecojusī ūdensapgādes sistēma. Jaunie siltummezgli ir pievienoti vecajām caurulēm un ar pilnu jaudu darboties nevar.

– Tādā gadījumā mēs piedāvājam klientiem mainīt tehnisko koridoru caurules. Nupat pabeigti darbi kādā vienas sekcijas deviņstāvu mājā. Agrāk karstais ūdens tur bija tikai augšējos stāvos. Dažos dzīvokļos cilvēki pat neatvēra karstā ūdens krānus, jo nebija nekādas jēgas, nācās lietot boilerus. Tehniskā koridora cauruļu nomaiņa izmaksāja tikai 600 latu, toties tagad karstais ūdens ir visā mājā. Piedevām vēl samazinājušies siltuma zudumi, – stāsta Vadims.

Tā sadarbībā ar māju vecākajiem meistari cenšas atrisināt daudzas ēku problēmas. Romāns uzskata: lai uzlabotu sērijveida mājokļus, nekāda revolūcija nav vajadzīga, pietiek ar evolūciju. Siltummezglu pareizs regulējums, komunikāciju problemātiskāko posmu nomaiņa un izolācija palīdzēs ievērojami samazināt siltuma zudumus. Vajadzīgas tikai zināšanas, vēlēšanās un prasmīgas rokas.

– Iesakām par to padomāt visiem rīdzinie-kiem, – saka Romāns Doroņins. – Un pieprasīt, lai apsaimniekotājs godprātīgi veic māju tehnisko apkopi. Galvenais kritērijs: mājās, kuras tiek pienācīgi uzturētas, nenotiek avārijas.