Dienā silti, naktī auksti?

Gaisa temperatūra dzīvokļos nedrīkst būt zemāka par 18°C

Ziemā starp iedzīvotājiem un māju pārvaldniekiem sākas klasiskie konflikti. Vienai daļai dzīvokļu īpašnieku ir pārāk vēsi – „Kāpēc mums tik daudz jāmaksā par apkuri, ja radiatori knapi dzīvi?”; citiem savukārt ir pārāk karsti – „Kāpēc mēs nevaram samazināt apkuri, lai ekonomētu līdzekļus?”. Tiksim skaidrībā par to, kā dzīvoklī nodrošināt optimālu temperatūru.

Kāpēc jums naktī ir nepieciešams siltums?

– Māju, kurā dzīvoju, apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Nezinu par citiem kaimiņiem, bet manā dzīvoklī ik pa laikam temperatūra nokrīt līdz 17 grādiem, kas ir ārkārtīgi zema, un mēs salstam, – stāsta Olga. – Un RNP dzīvokļu īpašniekus nesen brīdināja, ka nakts stundās būšot vēl aukstāks. Mums paziņoja, ka apsaimniekotājs mūsu mājas siltumtīklus apkalpojošam uzņēmumam Siltumserviss Rīga taupīšanas nolūkos licis pazemināt apkures temperatūru laikā no plkst.12.00 līdz 16.00, kā arī nakts stundās. Bet par kādiem ietaupījumiem mēs varam runāt, ja maniem ģimenes locekļiem salst, viņi slimo, un mēs zaudējam naudu par slimības lapām un medikamentiem? Un kurš mums atlīdzinās izdevumus cīņā ar mitrumu un pelējumu, kas dzīvoklī parādījies zemās temperatūras dēļ?

Ne zemāk par 18 grādiem!

Olgas jautājumus pārsūtījām Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniecei Līgai Lapiņai. Eksperte paskaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 907, kas izdoti 2022. gadā, tik tiešām papildināti ar normu, kuras mērķis ir energoresursu taupīšana.

– Noteikumu 25. punktā noteikts: „No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina atbilstīgus apkures sistēmas iestatījumus, lai apkures sezonas laikā ikvienā dzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupā gaisa temperatūra nepārsniegtu 19°C, ja dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļu īpašnieki – nav lēmuši citādi.” Turklāt mājas pārvaldītājam bija pienākums ievērot arī šo noteikumu 26. punktu, kurā teikts: „ Ja, izpildot šo noteikumu 25. punktā minētās prasības, kādā no dzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupām gaisa temperatūra ir zemāka par 18°C, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nepiemēro prasību nodrošināt, lai gaisa temperatūra nepārsniegtu 19 °C, ja vien dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļa īpašnieki – nav lēmuši citādi.”

Tādējādi tika konstatēts, ka arī enerģētiskās krīzes periodā dzīvojamās mājas dzīvokļos minimālā temperatūra nedrīkst būt zemāka par +18 grādiem.

– Vai 2022. gadā pieņemtā norma par minimālo gaisa temperatūru iekštelpās joprojām ir spēkā?

– Nē, šajā apkures sezonā noteikumu 25. punkta prasība vairs nav spēkā, tomēr joprojām tiek uzskatīta par saprātīgu un pamatotu prasību. Tādēļ dzīvoklī temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 18 grādiem.

Atgādināšu, ka ikviena dzīvokļu īpašnieku kopība var izlemt, zem kāda sliekšņa temperatūrai telpās nevajadzētu pazemināties. Tie varētu būt arī +20 grādi, tikai šādā gadījumā iedzīvotājiem jābūt gataviem par katru papildu grādu maksāt par 3–5% vairāk.

Pieņemiet lēmumu!

– Kurš nosaka, kādai temperatūrai apkures sezonā jābūt mājā?

– Šī lēmuma pieņemšana ietilpst mājas dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvajās izlemšanas tiesībās Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Tur teikts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz viņu kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu. Savukārt, lai minētais likums darbotos, dzīvokļu īpašniekiem vispirms jāizpilda cita likuma prasība – jāpārņem mājas pārvaldīšanas tiesības no Rīgas valstspilsētas pašvaldības. Kamēr tas nav izdarīts, māju kā norīkotais pārvaldnieks apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Atklāti runājot, dzīvojamo māju pārvaldīšana nav pašvaldības funkcija, un šie pienākumi pilsētas iestādēm ir saistoši tikai līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki atbilstīgi likumam Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārņem pārvaldīšanas tiesības. Ja dzīvokļu īpašnieki ir izpildījuši likumā noteikto, viņiem ir tiesības izlemt, vai māju apsaimniekot pašiem vai arī apsaimniekošanu pilnīgi vai daļēji uzticēt profesionālam, pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzošam un Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā reģistrētam uzņēmumam, kas var būt arī tas pats RNP.

Aukstas naktis aukstā dzīvoklī

– Vai RNP ir tiesības uzdot uzņēmumam Siltumserviss Rīga samazināt apkures temperatūru naktī vai dienā?

– Jā, pārvaldīšanā nepārņemtā mājā apsaimniekotājam ir tiesības tā rīkoties. Individuālo siltummezglu (ISM) noregulēšana temperatūras režīma maiņai nakts stundās, kad lielākā daļa iedzīvotāju guļ, vai dienā, kad viņi neatrodas savos dzīvokļos, ir vērsta uz naudas taupīšanu. Tomēr tajā pašā laikā gaisa temperatūra dzīvokļos nedrīkst pazemināties zem 18°C. Turklāt nevajag aizmirst, ka arī šāda apkures režīma noteikšanai joprojām ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, bez tā temperatūras pazemināšana ir prettiesiska.

– Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja temperatūras pazemināšanās dēļ dienā vai naktī ir auksti?

– Iesaku sazināties ar mājas pārvaldītāju un noskaidrot, uz kāda pamata ir mainīts temperatūras režīms. Ja šāds lēmums pieņemts iepriekšējā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, bet konkrētais cilvēks šim lēmumam nepiekrīt, viņam jāpacīnās, lai izdodas pieņemt citu kopības lēmumu. Lai to izdarītu, ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā jāvirza jautājums par vēlamo temperatūras režīmu. Ja vairākums dzīvokļu īpašnieku nobalsos par vēlamo temperatūru dzīvokļos, tad pārvaldītājam būs pienākums šim lēmumam pakļauties un noteikt lēmumam atbilstīgu temperatūru.

Temperatūras maiņa vienā dzīvoklī

– Vai temperatūru iespējams mainīt tikai vienā dzīvoklī? Piemēram, visi balsoja par 18 grādu temperatūru naktī, bet viens dzīvokļa īpašnieks vēlas, lai būtu 20 grādi...

– Konkrētā dzīvoklī ieregulēt atšķirīgu temperatūras režīmu nav iespējams, jo apkures sistēma ir vienota visā mājā un to noregulē mājas individuālajā siltummezglā.

Tādēļ temperatūra dzīvoklī ir atkarīga tikai no siltumnesēja šķidruma temperatūras kopējā sistēmā. Tomēr katrs dzīvokļa īpašnieks var parūpēties par siltumnoturības uzlabošanu, piemēram, nomainīt logus, ārdurvis, sakārtot ventilācijas sistēmu.

Ir iespēja sūdzēties!

– Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja viņu dzīvoklī temperatūra naktīs ir zem noteiktā minimuma, tas ir, zemāka par 18 grādiem?

– Jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, viņam ir pienākums labot situāciju, vai, ja tas nav iespējams, – paskaidrot, kāpēc tehnisku iemeslu dēļ nevar paaugstināt temperatūru. Ja problēma saistīta ar apkures sistēmas kopējo tehnisko stāvokli, tā jārisina pārvaldniekam, savukārt dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Piemēram, gadās, kad apkures sistēma ir tik veca, ka to noregulēt nav iespējams un tā ir jāmaina. Iedzīvotājiem ir jāsavāc nauda jaunai apkures sistēmai, jo viņi nevar prasīt, lai mājas pārvaldnieks remontā ieguldītu savu naudu.

Siltums katrā dzīvoklī

– Mūsu lasītājas dzīvoklī temperatūra ir zemāka par 18 grādiem. Kuram ir pienākums šo faktu fiksēt?

– Tā kā viņas māju apsaimnieko RNP, mērījumi jāveic uzņēmumam Siltumserviss Rīga, kas apkalpo RNP klientu siltumtīklus. Savukārt, ja RNP vai kāds cits apsaimniekošanas uzņēmums nereaģē uz sūdzību un neorganizē temperatūras mērījumus dzīvoklī, tad ar iesniegumu var vērsties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā.

– Māju apsaimniekotāji bieži skaidro, ka pirmajā stāvā esošajos dzīvokļos ir gandrīz neiespējami nodrošināt nepieciešamo temperatūru, jo pretējā gadījumā mājas vidū esošo vidējo stāvu iedzīvotājiem būs ļoti karsti. Ar kuru mājas iedzīvotāju interesēm apsaimniekotājam jārēķinās vispirms?

– Apkures sistēmām ir dažādi tehniskie risinājumi (ar augšējo vai apakšējo sadali, viencaurules vai divcauruļu sistēmu), taču neatkarīgi no tā, kāda apkures sistēma ir mājā, kurā stāvā atrodas dzīvoklis, minimālajai temperatūrai jābūt +18 grādi.

Ja mājā ir augšējā apkures sadales sistēma, tad siltāki radiatori būs augšējo stāvu dzīvokļos. Vēlos atzīmēt, ka zemas temperatūras pirmā stāva dzīvokļos var izraisīt ne tikai apkures sistēmas īpatnības, bet arī nepietiekama grīdu siltumizolācija – nesiltināti pagraba griesti.

RNP klientiem par problēmām, kas saistītas ar apkuri, jāziņo, zvanot pa uzņēmuma Siltumserviss Rīga bezmaksas tālruni – 80000610.

Uzmanību, tiek veikti mērījumi!

– Pēc klienta sūdzības par aukstumu dzīvoklī apsaimniekotājs nosūtīja tehniķi veikt mērījumus. Kur tieši viņam vajadzētu mērīt temperatūru, lai apstiprinātu vai noliegtu dzīvokļa īpašnieka sūdzību?

– Temperatūra jāmēra visās dzīvokļa telpās. Nevienā no tām temperatūra nedrīkst būt zemāka par +18°C.

– Kā rīkoties mājas pārvaldniekam, ja gaitenī ir 18 grādi, bet, piemēram, istabā tikai 15?

– Viņam jānoskaidro pārāk zemās temperatūras cēloņi un tie jānovērš vai jāsniedz skaidrojums, kāpēc problēma cēloni nevar novērst.

– Kur tieši jāveic temperatūras mērījumi? Pie griestiem? Grīdas vai galda līmenī?

– Mērījumus veic vairākās vietās, taču galvenais mērījums tiek veikts cilvēka ķermeņa augšdaļas līmenī, parasti 1,2–1,5 metrus virs grīdas, jo temperatūra pie griestiem vienmēr ir augstāka nekā virs grīdas.

– Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums pēc uzmērīšanas parakstīt aktu par to, kāda temperatūra viņa dzīvoklī ir fiksēta?

– Tas nav nepieciešams. Zemas temperatūras faktu dzīvoklī apliecina kvalificēta speciālista parakstīts dokuments, kā arī mērījumi, izmantojot sertificētu mēraparatūru.

– Ko darīt auksta dzīvokļa saimniekam pēc temperatūras mērīšanas?

– Viņam pašam nekas nav jādara. Taču mājas pārvaldniekam gan ir pienākums nekavējoties sākt rīkoties, lai noskaidrotu un novērstu problēmas cēloņus. Ja tehniski nav iespējams ātri novērst problēmu (piemēram, nomainīt cirkulācijas sūkni), tad šiem darbiem ir jāpieprasa finansējums no dzīvokļu īpašniekiem.

„Mums ir karsti!”

– Kuram ir pienākums noregulēt apkures temperatūru tā, lai dzīvoklī būtu vismaz 18 grādi?

– Tas ir gan mājas pārvaldnieka, gan dzīvokļa īpašnieka pienākums.

– Kā īpašnieks var regulēt temperatūru?

– Ar termostatu, ja tāds uzstādīts uz apkures ierīces.

– Vai varētu būt tā, ka pēc apkures noregulēšanas vienā dzīvoklī būs 18 grādi, bet citā, piemēram, 22 grādi?

– Jā, tas ir iespējams, un visbiežāk tā arī notiek. Lai nodrošinātu iespēju dzīvoklī iestatīt komfortablu temperatūru un aprēķiniem ņemtu vērā patērēto siltumu, jāveic apkures sistēmas rekonstrukcija, kas parasti notiek vienlaikus ar ēkas renovāciju. Bet daudzi dzīvokļu īpašnieki ir mainījuši radiatorus pēc saviem ieskatiem bez atbilstīga projekta, tā pasliktinot mājas kopējās apkures sistēmas darbību.

Par komfortablu temperatūru dzīvoklī var uzskatīt 20–22°C. Taču vienādu temperatūru visos dzīvokļos tehniski nav iespējams panākt, regulējot tikai kopējās apkures sistēmas iestatījumus, tādēļ apkures sistēma jārekonstruē un katrā dzīvoklī jāuzstāda termostati, lai dzīvokļa īpašnieks varētu noregulēt sev pieņemamāko temperatūru.

– Daži cilvēki slikti panes siltumu. Ar ko vajadzētu sazināties, ja dzīvoklī ir, piemēram, +25 grādi un tas ir traucējoši?

– Tāpat kā zemas temperatūras gadījumā, jāsazinās ar mājas pārvaldītāju.

– Vai namu pārvaldniekam ir tiesības bez dzīvokļu īpašnieku atļaujas pieņemt lēmumu par temperatūras pazemināšanu dzīvokļos?

– Pārvaldnieks reaģē uz dzīvokļu īpašnieku sūdzībām par nepietiekamu vai pārāk augstu temperatūru, mainot iestatījumus siltummezglā, līdz sistēma tiek noregulēta tā, lai nodrošinātu optimālu temperatūru. Ja ēkas apkures sistēma nav sabalansēta un temperatūra dzīvokļos ir ļoti mainīga, noteicošā ir temperatūra aukstākajā dzīvoklī.

RNP: nepieciešams mājas iedzīvotāju lēmums

RNP pārstāve Evija Pastalniece pastāstīja, ka uzņēmuma apsaimniekojamo ēku dzīvokļos temperatūrai jābūt ne zemākai par 18 un ne augstākai par 22 grādiem. Un tikai tad, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu pazemināt temperatūru, RNP var dot rīkojumu uzņēmumam Siltumserviss Rīga noteiktā laikā to izdarīt.

– Ministru kabinets nenosaka minimālo temperatūru, kādai dzīvojamās telpās jābūt ziemā. Konkrēto temperatūru nosaka dzīvokļu īpašnieki ar kopības lēmumu. Ne RNP, ne Siltumserviss Rīga nevienā mājā apkures temperatūru nesamazina bez mājas pārstāvju lēmuma. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem kopā jāizlemj, vai viņi vēlas samazināt apkures izmaksas, vienojoties par temperatūras pazemināšanu noteiktā laikā. Lai tas būtu iespējams, ēkas siltummezglā ir jāuzstāda moderns vadības bloks, kas ļauj iestatīt divas atšķirīgas nakts un dienas temperatūras.

– Mūsu lasītājas dzīvoklī gaisa temperatūra ir zemāka par 18 grādiem. Kā viņai rīkoties?

– Par to informācija jāiesniedz, izmantojot tīmekļa vietni e-parvaldnieks.lv vai RNP mobilo aplikāciju, vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni. Tad RNP darbinieks kopā ar Siltumserviss Rīga speciālistu apsekos dzīvokli, veiks mērījumus, sastādīs protokolu par temperatūras rādījumiem un meklēs problēmas risinājumu.

– Kā rīkoties iedzīvotājiem, kuri nevēlas pazemināt temperatūru savā dzīvoklī ne naktī, ne noteiktās stundās dienā?

– Ja lēmums par temperatūras pazemināšanu ēkā ticis pieņemts ar balsu vairākumu, tad tas vienādi attiecas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču, ja iedzīvotājam gribas, lai viņa dzīvoklī būtu siltāk, viņš var izmantot papildu apkures ierīces. Ja to vēlas vairāk iedzīvotāju, viņi šo jautājumu var rosināt apspriest atkārtoti un pieņemt jaunu kopības lēmumu.

– Kurā dzīvokļa istabā tiks mērīta temperatūra?

– Mērījumus veic telpā, kurā ir zemākā temperatūra, – tātad telpā, par kuru saņemta sūdzība. Īpašniekam jāzina, ka speciālists mērīs apkures stāvvadu temperatūru gan padeves, gan atgaitas punktā un radiatoru virsmas temperatūru, konstatējot tās vienmērīgu sadali radiatora augšā, vidū un apakšā. Savukārt temperatūru telpā mēra griestu un grīdas līmenī, kā arī pie logiem un durvīm. Pēc mērījuma veikšanas dzīvokļa īpašniekam jāparaksta akts, kurā fiksēti temperatūras mērījumu rezultāti.

– Kurš ir atbildīgs par apkures regulēšanu, lai dzīvoklī būtu vismaz 18 grādi?

– Apkures sistēmas ieregulēšana nav tik vienkārša, kā iedzīvotājiem reizēm šķiet. Lai saprastu temperatūras sadalījumu telpā, ir jāapseko visi dzīvokļi. Galvenais mērķis ir samazināt siltuma padevi to dzīvokļu radiatoriem, kuros ir visaugstākā temperatūra, un novirzīt to uz dzīvokļiem, kur temperatūra ir viszemākā. To var panākt, dzīvokļos uzstādot termostatus, tādējādi mazinot siltuma padevi radiatoriem.

Atzīmēšu, ka 90% no RNP apkalpotajām mājām apkurei ir augšējā siltuma sadale, kas nozīmē, ka siltums sadalās no augšas uz leju. Attiecīgi pirmajā stāvā siltumnesēja temperatūra ir viszemākā, bet augšējā stāvā visaugstākā. Siltuma zudumi rodas gan pagrabā, gan bēniņos. Pārsvarā pirmā stāva iedzīvotāji sūdzas par apkuri, jo nesaņem pietiekami daudz siltuma. Šajos gadījumos, ja pagraba griestiem nav siltumizolācijas vai apkures sistēma nav noregulēta (uzstādot termostatus uz radiatoriem), siltumnesēja temperatūra ir jāpaaugstina. Mājas apkures sistēmas nevienmērīgo darbību, kad vienā dzīvoklī karsti, citā auksti, ietekmē arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieku rīcība. Lai panāktu dzīvoklī komfortablu temperatūru, viņi uzstāda lielāka izmēra radiatorus, tādā veidā izjaucot visas mājas siltumapgādes sistēmas balansu.