Kā uzbūvēt slēgtu atkritumu laukumu?

„Gada sākumā es braucu ciemos pie drauga uz Jūrmalu un ievēroju, ka šajā pilsētā gandrīz pie katras daudzdzīvokļu mājas ir savs slēgts atkritumu laukums,” stāsta Jāzeps Pāvelsons, mājas vecākais Rīgā. 

Jāzeps stāsta, ka Jūrmalā slēgtie atkritumu laukumi bieži ir piebūvēti mājas galasienai: „Laukums ir apjozts ar režģveida žogu, un no tāda pat žoga režģa izgatavots jumts. Iekļūt aiz žoga var tikai cilvēks, kuram zināms kods.” Citos gadījumos pārvaldnieki ir ierīkojuši atkritumu konteineriem atsevišķi stāvošu šķūnīti no dēlīšiem.

„Kas notiks, ja mēs uzbūvēsim tādu šķūnīti pie savas mājas Rīgā, piemēram, mājai piegulošajā zālienā?” jautā mājas vecākais.

■ ■ ■

Uz Jāzepa Pāvelsona jautājumiem atbild Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis.

– Iedzīvotāji pie mājas vēlas ierīkot slēgtu atkritumu laukumu. Kādos gadījumos viņiem nepieciešama Attīstības departamenta atļauja? 

– Rīgas domes saistošajos noteikumos Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi noteikts, ka atkritumu tvertņu novietne var būt slēgta vai atklāta būve. To atļauts izvietot gan uz zemes, gan zem zemes. Novietne ir jābūvē saskaņā ar projektu. Novietnes uzdevums ir nodrošināt infrastruktūru pilsētvides kvalitātes un sanitāro prasību normu ievērošanai. Lai ierīkotu atkritumu konteineru novietni pie savas mājas, ir jāizpilda noteiktas prasības. Citiem vārdiem, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas uzbūvēt laukumu ar cietu segumu un nojumi vai jebkuru citu atkritumu konteineru novietni, nāksies ievērot visus būvniecības procesa noteikumus. 

– Vai ir atļauts vienkārši novietot konteinerus pie mājas, aizņemot daļu no asfaltētā gājēju celiņa?

– Konteineru novietošana pati par sevi nav būvniecība, tādēļ mūsu departaments par to neatbild, taču es uzreiz brīdinu, ka novietot atkritumu konteinerus uz ietves ir aizliegts, jo, kad speciālisti projektē jaunu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, viņi vērtē gan funkcionālo, gan estētisko perspektīvu un atbild par to, lai jaunā novietne iekļautos apkārtējā apbūves ainavā.

– Ir mājas, kas konteinerus izvieto uz brauktuves vai stāvvietā. Vai tas arī ir aizliegts?

– Jā.

■ ■ ■

– Pieņemsim, ka pie mājas vēl no padomju laikiem ir asfaltēts atkritumu konteineru laukums. Kādas atļaujas nepieciešamas, lai uzstādītu ap to žogu?

– Patlaban ir pieņemti grozījumi normatīvā Atsevišķo inženierbūvju būvnoteikumi. Tas nozīmē, ka žoga būvniecība nav jāsaskaņo ar departamentu tādā gadījumā, ja tā saskaņota ar zemes, būvju īpašniekiem un trešajām personām, kuru tiesības šāda būvniecība varētu aizskart. Izņēmums ir tikai atsevišķos normatīvajos aktos paredzētie gadījumi.

– Ja pie mājas nav sava atkritumu laukuma, bet sakarā ar mājas pārvaldnieka maiņu dzīvokļu īpašnieki vēlas šādu laukumu ierīkot, kādas darbības un atļaujas ir nepieciešamas, lai šim nolūkam noasfaltētu daļu no zaļās zonas?

– Atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos noteiktajam pirms darbu sākšanas nepieciešams pasūtīt, izstrādāt un saskaņot būvniecības dokumentāciju, turklāt nedrīkst samazināt brīvās teritorijas rādītāju.

– Vai novietot konteineru tieši zālienā, neasfaltējot laukumu, ir atļauts?

– Nē, tas ir aizliegts.

■ ■ ■

– Mājas vecākais Jāzeps Pāvelsons rak­sta, ka vēlētos pie mājas iekārtot slēdzamu atkritumu novietni ar žogu un jumtu no žoga režģa. Tā nav kapitālā celtniecība, jo novietnes jumts – žoga režģis – balstīsies uz četriem stabiem. Vai tam ir vajadzīgs projekts?

– Jā, atbilstoši Ēku būvnoteikumiem iedzīvotājiem vai pārvaldniekam ar Pilsētas attīstības departamentu būs jāsaskaņo būvdokumentācija.

– Pieņemsim, ka iedzīvotāji plāno būvēt atsevišķu mājiņu no ķieģeļiem atkritumu konteineru novietošanai. Kāds šajā gadījumā būs būvniecības saskaņošanas process?

– Jāvadās pēc normatīvos noteiktā – nāksies izstrādāt un saskaņot būvniecības dokumentāciju. Turklāt jāatceras – ja būvniecības rezultātā tiks grozīta mājas kopīpašuma daļa, tā palielināsies. Tiks izveidots jauns kadastra objekts, un to reģistrējot, mainīsies arī katra dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo domājamo daļu proporcijas. Šādas būvniecības iecerei lēmums jāpieņem ar 100% mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. To noteic Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas pirmais punkts.

■ ■ ■

– Ventspilī jau ir uzstādīti pazemes atkritumu savākšanas konteineri. Kas nepieciešams, lai ierīkotu pazemes konteinerus Rīgā?

– Atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu prasībām jāpasūta, jāizstrādā un jāsaskaņo būvniecības dokumentācija.

– Pašlaik mājai atkritumu konteineru skaits palielinās šķirošanas nodrošināšanai. Vecie laukumi kļūst par mazu. Ja īpašnieki nolemj legāli paplašināt atkritumu laukumu, tam ir vajadzīgs projekts?

– Jā, noteikumi būs tādi paši kā visos gadījumos, kas apspriesti iepriekš.

– Daudzas Rīgas mājas atrodas uz privātpersonām piederošas zemes. Kādos gadījumos atkritumu laukuma ierīkošana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku?

– Tas atkarīgs no zemes nomas līguma noteikumiem. Ja līgumā nav paredzētas tiesības nomniekam veikt jaunu būvniecību bez zemes īpašnieka atļaujas, tad atkritumu laukuma ierīkošanai būs nepieciešama zemes īpašnieka atļauja.