Atkritumu izvešana sit pa kabatu

Rīgā vēl nav skaidri zināma atkritumu šķirošanas sistēma, bet atkritumu vadi jau tiek noslēgti

Kas būs ar atkritumu vadiem daudzdzīvokļu mājās? Janvārī Rīgas domes deputāti Mājokļu un vides komitejas sēdē atstāja spēkā iepriekšējā sasaukuma domes lēmumu: atkritumu vadiem jābūt slēgtiem. Gada vidū pašvaldība sola daudzdzīvokļu mājās sākt atbilstošas pārbaudes.

Divi viedokļi

Lēmums par atkritumu vadu slēgšanu ir sadalījis divās nometnēs kā galvaspilsētas iedzīvotājus, tā domes deputātus.

„Kaimiņmājā atkritumu vada lūkas ir aizmetinātas, bet mūsu māju apsaimnieko kooperatīvs un visas lūkas ir vaļā,” raksta Margarita Ļebedeva no Pļavnieku mikrorajona. „Esmu dzirdējusi, ka visā Rīgā atkritumu vadiem mājās jābūt slēgtiem. Kāpēc mūsu pārvaldnieks pārkāpj noteikumus? Iedzīvotāji vēlas, lai atkritumu vads tiktu slēgts: tas smird, tur ir caurvējš, turklāt tas divas reizes ir dedzis.”

Savukārt Andrejs Ronis no Imantas ir aizkaitināts par apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks rīcību, kad tika aizmetinātas atkritumu vada lūkas viņa mājā Kurzemes prospektā: „Mājā uzreiz sākās haoss. Apakšstāva kaimiņi vispār pārstāja iznest savus maisus ar atkritumiem. Viņi tos atstāj pie slēgtā atkritumu vada un gaida, kamēr atkritumus iznesīs sētnieks.”

Rīgas domes noteikumu Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā 38. punkts tiešām noteic, ka līdz 2021. gada 1. janvārim atkritumu vadiem visās galvaspilsētas mājās jābūt slēgtiem, tomēr daudziem šis lēmums nešķiet pilnīgi pārdomāts.

Vai dome var mainīt lēmumu?

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis izvirzīja jautājumu par atkritumu vadiem apspriešanai komitejas sēdē.

– Daudzi dzīvojamo māju pārvaldnieki uzskata, ka Rīgas domes koalīcija var mainīt lēmumu par atkritumu vadu slēgšanu, – viņš paziņoja. – Šī iemesla dēļ pārvaldnieki vēl nav tērējuši iedzīvotāju uzkrājumu līdzekļus lūku aizmetināšanai. Mums sabiedrībai tomēr jāparāda, ka lēmumu par atkritumu vadu slēgšanu atbalstām.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Meģe apstiprināja, ka līdz 1. janvārim lielākā daļa pārvaldnieku nav izpildījuši noteikumu Nr. 87 prasības un nav aizmetinājuši atkritumu vadu lūkas.

– Prasība par atkritumu vadu slēgšanu Rīgas domes noteikumos tika iekļauta pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma jau 2019. gadā, – viņa paziņoja. – Pēc ministrijas domām, atkritumu vadu saglabāšana padara teju neiespējamu nepieciešamā sašķiroto atkritumu apjoma sasniegšanu. Jā, rudenī Rīgā izplatījās baumas par to, ka noteikumos atkal būs izmaiņas un atkritumu vadi būs jāatver, bet noteikumi nav mainījušies un mainīti netiks.

Kā ziņojumā uzsvēra Vides pārvaldes vadītāja Evija Meģe, atkritumu vadi tiek slēgti, lai iedzīvotājus motivētu šķirot, jo sašķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas, tomēr daudzi deputāti pamanīja, ka risinājums neizklausās pārliecinošs un līdz galam pārdomāts.

Iebildēs izskanēja fakts, ka, aizverot atkritumu vadu, pārvaldniekam bieži nav iespēja ierīkot pie mājas šķirošanas konteineru laukumu. Tas ir viņa pienākums, bet pie mājas nav pietiekami liela laukuma, kuram varētu brīvi piebraukt speciālais transports.

– Atkritumu savākšanas konteiners var palikt atkritumu vada nišā. Aizliegums skar tikai atkrituma vada izmantošanu, bet izmest atkritumu maisiņus tajā pat nišā novietotajā konteinerā ir atļauts, – iebilda Evija Meģe.

Šī diskusija liek domāt, ka pašvaldība cer atrisināt atkritumu šķirošanas problēmu tikai ar atkritumu vadu noslēgšanu. Savukārt atbildību par iedzīvotāju nodrošināšanu ar iespēju šķirot atkritumus pašvaldība neuzņemas. Par speciālu šķirošanas laukumu izveidošanu jāgādā pašiem iedzīvotājiem vai mājas pārvaldniekam.

– Tas nozīmē, ka pārvaldniekiem pēc iespējas ātrāk blakus esošajiem konteineriem jānovieto papildu tvertnes šķiroto atkritumu vākšanai, – uzsvēra Vides pārvaldes vadītāja.

– Ko darīt mājām, kurām nav savas zemes šādam laukumam? – jautāja deputāts Valdis Gavars.

– Šis jautājums katrai mājai jāatrisina individuāli. Pārvaldnieks var pieņemt lēmumu par viena šķirošanas laukuma izveidošanu vairākām mājām.

Pietiek ar viena iedzīvotāja iesniegumu

– Varbūt vajadzētu atlikt atkritumu vadu slēgšanu līdz pandēmijas beigām, lai cilvēki nestaigātu pa kāpņutelpām ar atkritumu maisiņiem?

– Pandēmiju nevar saistīt ar atkritumu vadu slēgšanu. Esmu dzirdējusi citu viedokli: atkritumu vadi jāsaglabā, jo veciem cilvēkiem ir grūti kāpt lejā pa kāpnēm ar atkritumu maisiem. Es uzskatu, ka šis arguments ir nekorekts. Pirmkārt, atkritumi dzīvoklī uzkrājas, jo cilvēki iepērkas, tāpēc viņi vienalga iziet no mājas. Otrkārt, atkritumu vadi ir ierīkoti un tiek noslēgti daudzstāvu mājās, kurās ir lifts.

– Kā iedzīvotājiem panākt, lai tiktu novietoti konteineri šķirotiem atkritumiem pie mājas? – jautāja deputāts Valdis Gavars.

– Prakse rāda, ka pietiek ar viena vai divu dzīvokļu īpašnieku iesniegumu pārvaldniekam. Savukārt pārvaldnieks vēršas pie atkritumu apsaimniekotāja ar iesniegumu par papildu tvertņu uzstādīšanu, norādot to tilpumu un izvešanas biežumu.

– Vai papildu konteineru uzstādīšanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums?

– Nē, lēmums nav nepieciešams, jo papildu tvertnes šķirotajiem atkritumiem parasti uzstāda jau esošajā laukumā vai blakus tam. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir nepieciešams, piemēram, jauna laukuma izbūvei ar nojumi.

Vai ir ekonomija?

Deputāts Lauris Ērenpreiss ir pareizi secinājis, ka iedzīvotāji nesāks šķirot atkritumus tikai tādēļ, ka ir slēgti atkritumu vadi. Pat īpašie, šim nolūkam novietotie konteineri ne vienmēr būs pietiekams iemesls šķirošanai. Vienīgā cerīgā motivācija ir līdzekļu ekonomija.

Diemžēl patlaban dzīvokļu īpašniekiem vispār nav informācijas par to, cik daudz viņi varētu ietaupīt, šķirojot sadzīves atkritumus. Turklāt pastāv aizdomas, ka nekādas ekonomijas nav.

– Iztēlosimies reālu situāciju, – sacīja Lauris Ērenpreiss. – Iedzīvotāji disciplinēti sašķirojuši atkritumus, kā rezultātā sadzīves atkritumu konteiners palicis pustukšs. Savukārt atkritumu operatora mašīna konteinerus iztukšo pēc grafika un izraksta rēķinu par konteinera izvešanas faktu, nevis pēc nodotā atkritumu svara, un iedzīvotājiem atkal būs jāsamaksā pilna pakalpojuma vērtība. Kā kontrolēt šīs lietas?

– Jūsu jautājums daudzdzīvokļu mājām nav aktuāls, – atbildēja Evija Meģe. – Katram pārvaldniekam ir pienākums uzraudzīt konteineru piepildīšanu un novērst nelietderīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek novērota pustukšu konteineru izvešana, viņš var mainīt atkritumu izvešanas grafiku vai uzstādīt pie mājas mazāka tilpuma konteinerus.

Neskatoties uz saņemto kritiku, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja pieņēma lēmumu atbalstīt atkritumu vadu slēgšanu un brīdināt sabiedrību par pārbaudēm, kas sāksies no 2021. gada 1. jūlija. Par nenoslēgtiem atkritumu vadiem pārvaldniekus plāno sodīt.

Trīs jautājumi par atkritumu izvešanu

Uz jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Meģe.

– 2020. gada maijā Rīgu sadalīja četrās zonās, katrā no tām var darboties tikai viens atkritumu apsaimniekošanas operators. Namu apsaimniekotāji noslēdza jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus, sāka darboties jauni tarifi. Vai pārvaldniekiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāizsniedz atkritumu izvešanas līguma kopijas un jāinformē klienti par līguma noteikumiem?

– Rīgas domes noteikumi ir spēkā tikai attiecībā uz līgumu starp operatoru un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu – pārvaldnieku. Mēs neiejaucamies komunikācijā starp pārvaldnieku un iedzīvotājiem, to regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un pakalpojuma līgums par konkrētu objektu (māju) apkalpošanu. Faktiski pārvaldniekam jāinformē dzīvokļu īpašnieki par līguma noteikumiem, maksas apmēru, konteineru skaitu un izvešanas grafiku.

Mēs publicējām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā informāciju par viena atkritumu kubikmetra izvešanas maksu katrā no četrām Rīgas zonām. Iepazīstoties ar Rīgas domes apstiprinātajiem tarifiem, iedzīvotāji var kontrolēt viņiem izrakstītos rēķinus.

– Ko darīt, ja pārvaldnieks neatbild uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu? Vērsties tiesā?

– Iedzīvotājiem ir tiesības vērsties mūsu pārvaldē, mēs sniegsim konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar tarifiem un rēķiniem.

– Kā no 2021. gada 1. janvāra mainījusies atkritumu izvešanas cena Rīgā?

– Atkritumu izvešanas cenas pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanos. Ņemot vērā, ka šis nodoklis ik gadu palielinās par 15 eiro (šogad no 50 līdz 65 eiro par kubikmetru – redakcijas piezīme), tad palielināsies arī maksa par atkritumu izvešanu, ko maksā iedzīvotāji. Šī gada pieaugums ir 0,5–0,7 eiro par kubikmetru.

Maksas pieaugums (ar PVN) par viena nešķirota atkritumu kubikmetra izvešanu katrā no Rīgas zonām:

■ 1. zona (centra rajons un Latgales priekšpilsēta) – operators Clean R – no 16,14 līdz 16,78 eiro;

■ 2. zona (Pārdaugava: Kurzemes rajons) – operators Clean R – no 16,43 līdz 17,07 eiro;

■ 3. zona (Pārdaugava: Zemgales priekšpilsēta) – operators Lautus vide – no 12,12 līdz 12,72 eiro;

■ 4. zona (Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta) – operators Eco Baltia vide – no 16,53 līdz 17,23 eiro.

Svarīgākais Rīgas domes noteikumos Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā

VI. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi un tiesības

28. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums atkritumu apsaimniekošanu veikt tā, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu un ar pašvaldību, kā arī ar klientiem noslēgto līgumu prasības un attiecīgajos publiskās un privātās partnerības vai iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietvertās prasības.

29. Atkritumu apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanai izmanto šim nolūkam paredzētos specializētos transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar:

29.1. globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, kas pašvaldībai nodrošina datu pieejamību tiešsaistes režīmā;

29.2. ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto konteineru integrētajām radiofrekvenču identifikācijas (RFID) mikroshēmām.

30. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

30.1. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem par atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot Rīgas pilsētas pašvaldības apstiprināto maksu par atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu par atkritumu apglabāšanu;

30.2. pēc publisko pasākumu organizētāju lūguma slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu, paredzot atbilstošu pakalpojuma apmaksas kārtību;

30.3. nodrošināt regulāru atkritumu (nešķiroto un dalīti savākto atkritumu, arī liela izmēra atkritumu, mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu) savākšanu no klientiem. Atkritumu izvešanu aizliegts veikt laikā no plkst. 23.00–5.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt citā laikā;

30.4. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem atkritumu konteineriem nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošināt atkritumu konteineru identificēšanu (reģistrēts atkritumu konteiners, kas ir aprīkots ar RFID mikroshēmu konteinera atpazīšanai un kura dizains (forma) ir saskaņots ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu);

30.5. nodrošināt klientiem, kuri saskaņā ar saistošo noteikumu 7.4. apakšpunktu ir tiesīgi atkritumu savākšanai izmantot priekšapmaksas atkritumu maisus, iespēju iegādāties atbilstoša tilpuma marķētus atkritumu priekšapmaksas maisus;

30.6. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvarotu personu;

30.7. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;

30.8. ne retāk kā divas reizes gadā nodrošināt atkritumu konteineru iekšpuses dezinficēšanu;

30.9. sadarbībā ar pašvaldību, organizējot sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumus, veicināt atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos atkritumu dalītā vākšanā un nodrošināt atkritumu dalītu savākšanu, nodrošinot Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību, kas attiecas uz atkritumu dalīto savākšanu, izpildi;

30.10. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju un valdītāju iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem;

30.11. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja atkritumi ir ievietoti tikai atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajos atkritumu konteineros un piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;

30.12. sniegt pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma prasībām;

30.13. organizēt sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumus līgumā, kas noslēgts ar pašvaldību, noteiktajā apmērā un kārtībā;

30.14. veikt citus normatīvajos aktos un noslēgtajā līgumā noteiktos pienākumus.

31. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, par to informējot klientu un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu:

31.1. ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk nekā 3 reizes kalendāra mēnesī atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz konteineru tilpumu, atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem atkritumiem un turpmāk savācamo atkritumu apjoma palielināšanu (papildu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana konteineru iztukšošanas grafikā);

31.2. ja konteinerā ievietoti atkritumi, kas neatbilst uz attiecīgā konteinera norādītajam atkritumu veidam, atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par papildu maksas noteikšanu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;

31.3. ja nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām;

31.4. ja ceļa seguma stāvokļa vai transporta satiksmes ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.

[..]

X. Noslēguma jautājumi

38. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sadarbībā ar dzīvokļa īpašuma īpašniekiem par saviem līdzekļiem līdz 2021. gada 1. janvārim slēdz atkritumu stāvvadus, nodrošinot atkritumu konteineru uzstādīšanu. Izraugoties atkritumu konteineru uzstādīšanas vietu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašuma īpašnieki ņem vērā šo saistošo noteikumu nosacījumus un nodrošina, ka atkritumu savākšana un izvešana, kā arī piekļuve atkritumu konteineriem atbildīs šajos saistošajos noteikumos izvirzītajām prasībām. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašuma īpašnieki nespēj patstāvīgi rast risinājumu atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas nodrošināšanai, minētajām personām ir tiesības vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lūdzot rast risinājumu attiecīgajai situācijai. Atkritumu apsaimniekotājs nav atbildīgs par atkritumu konteineru uzstādīšanas vietu ierādīšanu.