Šķirot pēc pavēles nesanāks!

Aleksandrs Sakovskis: „Ar atkritumvadu aizmetināšanu problēma neatrisināsies!”

Rīgas un Jūrmalas apsaimniekotāju asociāciju dalībnieki apsprieda situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Analizējot problēmas, kādas izveidojušās Rīgā, daudziem būs interesanti uzzināt par Jūrmalas pozitīvo pieredzi.

Atgādinām, ka 2020. gada 20. maijā galvaspilsētā sāka darboties jauna atkritumu izvešanas kārtība. Kopš šīs dienas pilsētas teritorija ir sadalīta četrās zonās un katru teritoriju apkalpo tikai viens operators: Centrā, Latgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā strādā Clean R, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā – Eco Baltia vide, Zemgales priekšpilsētā – Lautus vide.

Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir noslēgt līgumu par atkritumu izvešanas pakalpojumu ar sava rajona operatoru. Izvēlēties citu operatoru nav iespējams.

Viss būtu labi, ja vien jūnijā un jūlijā rīdzinieki nebūtu spiesti sūdzēties par atkritumu izvešanas problēmām, kuras sākās līdz ar jaunās kārtības pasludināšanu. Pagalmos krājās atkritumu kaudzes, izmēros pārsniedzot pašus konteinerus, cits operators katru dienu tukšoja pustukšus konteinerus, bet rēķinus izsniedza kā par pilniem. Dzīvojamo māju pārvaldnieki uzskata, ka šīs situācijas cēlonis ir konkurences piespiedu izbeigšana starp operatoriem un jebkādas kontroles trūkums no pašvaldības puses. Kā līdzīgas problēmas tiek risinātas citās pilsētās?

■ ■ ■

Uzteicama atkritumu apsaimniekošanas kārtība ir iedibināta Jūrmalā. Vienīgais Jūrmalu apkalpojošais operators Clean R pilsētā strādā pēc pilnīgi jaunas kārtības, kāda nav pārējās Latvijas vietās. 

– Tāpat kā visās citās pilsētās agrāk arī Jūrmalā iedzīvotājiem bija jāmaksā par izvesto atkritumu apjomu, – skaidro Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis, – bet tagad, jau divus gadus, iedzīvotāji maksā par reāli izvesto atkritumu daudzumu pēc to svara. Šī ir ļoti taisnīga sistēma, jo operators nevar iekasēt maksu no cilvēkiem par pustukšiem konteineriem vai gaisu (visi labi zinām, cik daudz reālu atkritumu veido nesaplacinātas pudeles un kastītes pārpildītā konteinerā). Ja izvešanas dienā konteiners nav pilns, – nekas, iedzīvotāji tik un tā samaksās par tik kilogramiem, cik būs izbērti no viņu mājas konteinera. 

Pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā operatoram bija jāiegulda aptuveni 200 000 eiro speciālās tehnikas papildaprīkojumā, čipu sistēmas izveidē konteineriem un speciālo šķirošanas laukumu iekārtošanā.

Pie šīs sistēmas atkritumu šķirošana iegūst pavisam jaunu nozīmi – piemēram, mājas vai dzīvokļa īpašnieks nevēlas maksāt par smagām stikla pudelēm kopējā konteinerā un izvēlas tās izmest vienā no 130 šķiroto atkritumu konteineriem bez maksas. Vienīgais secinājums – finansiālā motivācija ir labākā motivācija.

– Diskusijā par atkritumu apsaimniekošanu pārvaldnieki vienojās, ka laikā no 2018. gada situācija Jūrmalā ir uzlabojusies, pilsēta kļuvusi tīrāka, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Daži pārvaldnieki pavēstīja, ka rēķini par pakalpojumu ir nedaudz palielinājušies, bet, neskatoties uz to, iedzīvotāji ir apmierināti. 

■ ■ ■

Kāds ir profesionāļu viedoklis? Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka viena operatora darbošanās ir laba sistēma.

– Kā bija iepriekš? Vienā rajonā pēc konteineriem agri no rīta brauca pirmais atkritumu izvedējs. Izbēra vienu konteineru un aizbrauca. Pēc brīža brauca nākamā operatora mašīna, un vēl pēc laika dažus konteinerus iztukšoja trešais izvedējs. Patlaban, kad strādā tikai viens operators, gan trokšņa, gan putekļu ir mazāk, mazāka slodze ir tā jau daudz cietušajiem piebraucamajiem ceļiem.

Diemžēl ir arī mīnusi. Pārliecinot iedzīvotājus šķirot atkritumus, operators ierīkoja jaunus laukumus stikla, plastmasas un papīra savākšanai. Manīgie Jūrmalas iedzīvotāji šos laukumus reizēm izmanto arī kā lielgabarīta atkritumu novietnes.

– Pie laukuma ir uzraksts ar brīdinājumu par sodu, ja tiks novietoti lielgabarīta atkritumi. Diemžēl iedzīvotājus tas neattur un operators nespēj noķert pārkāpējus, tādēļ ir spiests bez maksas izvest ledusskapjus, dīvānus, kastes un plītis. Šai problēmai pagaidām vēl risinājums nav atrasts. Jāatceras, ka par šo pakalpojumu kopumā netieši samaksā visi jūrmalnieki, – stāsta Aleksandrs Sakovskis.

■ ■ ■

Kopējā problēma visai Latvijai ir atkritumi, kurus cilvēki pretlikumīgi saliek svešu māju konteineros vai pamet uz svešiem laukumiem. 

– Piemēram, Rīgā, Bolderājā, vairāku daudzdzīvokļu māju Lemešu ielā iedzīvotāji savus atkritumus izmet laukumā, kura saimnieki ir iedzīvotāji no Gobas ielas. Jautājums – kāpēc šāds huligānisma? Izrādās, ka tā ir ērtāk – tuvāk, nekā nest atkritumus uz savai mājai iekārtoto laukumu, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Lemešu ielas iedzīvotājiem turklāt nešķiet, ka viņi kaut ko pārkāptu: tad ta bēda! – tie taču tikai atkritumi. Diemžēl tā tas viss nav, jo maksā par pakalpojumu iedzīvotāji no mājas Gobas ielā – viņu rēķini ir trīs–četras reizes lielāki nekā kaimiņiem – pārkāpējiem.  

Aleksandrs Sakovskis skaidro, ka situācijai ir divi risinājumi. Pirmais – ierīkot slēdzamu atkritumu laukumu un atslēgas izdalīt tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem, tomēr šis risinājums reizēm var arī neattaisnoties:

– Pie bezmaksas pakalpojuma pieradušie nekaunīgie cilvēki, ieraugot slēgtus vārtus, savus atkritumus sāk kraut vienkārši pie slēgtā laukuma žoga vai vārtiem.

Otra iespēja – daudz saimnieciskāka, bet diemžēl risināma visas valsts mērogā. Aleksandrs Sakovskis piekrīt savu kolēģu idejai ieviest vienotu maksu par atkritumu apsaimniekošanu visiem iedzīvotājiem.

– Tā būtu jāsauc par sava veida nodevu, – uzskata eksperts. – Pateicoties šai nodevai, ikviens cilvēks varētu savus atkritumus izmest jebkurā konteinerā, nenodarot ar to nekādu kaitējumu citu māju iedzīvotājiem. Tālāk operatori atkritumus nogādātu poligonā un saņemtu samaksu atkarībā no nodotā apjoma. 

Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka šādā veidā valdība panāktu visiem vēlamo rezultātu – regulāru atkritumu izvešanu un tīrību pilsētā.

■ ■ ■

Starp citu, Jūrmalā jau pie daudzām mājām ir iekārtoti slēgti atkritumu laukumi un piekļuve ir nodrošināta tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem. Pārvaldnieki atzīst, ka tas ļāvis praksē ieviest taisnīgu un precīzu atkritumu uzskaiti, izvairoties no tā saucamajiem klāt piemestajiem atkritumiem. Šī prakse būtu ļoti noderīga arī Rīgā.

Un vēl – Jūrmalā netiks aizmetināti atkritumvadi daudzstāvu mājās, kā tas paredzēts Rīgā. Jau jūlijā daudzu māju iedzīvotāji ir saņēmuši pārvaldnieku brīdinājumu, ka saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem atkritumvadi vairs nebūs lietojami. Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka atkritumvadu aizmetināšana nekalpos par dzinuli iedzīvotājiem pievērsties atkritumu šķirošanai:

– Jāsāk būtu ar specializētu laukumu iekārtošanu šķirošanai, nevis ar vadu aizmetināšanu.  Rīgā ļoti trūkst tieši šķirošanas laukumu, turklāt nedrīkst aizmirst, ka līdz ar atkritumvadu aizmetināšanu daudzām daudzdzīvokļu mājām pietrūks vietas pietiekama skaita konteineru izvietošanai.

■ ■ ■

Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija ir gatava apkopot pozitīvo pieredzi, ar kādu var lepoties kūrortpilsēta, un ar saviem secinājumiem iepazīstināt citu pilsētu vietvaras. Galvenais, lai politiķiem būtu vēlme ieklausīties pieredzējušu profesionāļu viedoklī.