Maksāsim vai šķirosim?

Rīgā drīzumā darbu sāks tikai viens atkritumu apsaimniekošanas operators. Ko tas nozīmēs galvaspilsētas iedzīvotājiem?

Sākot ar šī gada 15. septembri, Rīgā darbosies tikai viens atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums – AS Tīrīga. Līdz šim datumam visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem ar jauno apsaimniekotāju ir jānoslēdz pakalpojuma līgums. Daudzdzīvokļu māju īpašnieku vārdā šo līgumu noslēgs mājas pārvaldnieks, bet privātmāju īpašniekiem būs personiski jāierodas uzņēmuma Tīrīga klientu apkalpošanas centros.

Plāni ir lieli

Jaunais atkritumu operators Rīgā gatavojas īstenot lielus plānus: atjaunot atkritumu savākšanas un izvešanas tehnikas parku, iekārtot 12 jaunus bīstamo un nestandarta atkritumu pieņemšanas laukumus, nomainīt atkritumu konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām utt.

Uzņēmuma Tīrīga valdes priekšsēdētājs Guntars Levics uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs Rīgai izpildīt Eiropas Savienības prasību – līdz 2025. gadam panākt atkritumu šķirošanu 50% apmērā no visa iedzīvotāju radītā apjoma.

– Rīgas pašvaldībā saņēmām skaidrojumu, ka pēc noslēgtā līguma noteikumiem uzņēmumam Tīrīga 20 gadu laikā ir jānodrošina esošo atkritumu konteineru nomaiņa ar jauniem, kā arī esošās izvešanas tehnikas nomaiņa ar jaunām mašīnām. Vai esat jau sākuši pildīt šo uzdevumu?

– Esam jau saņēmuši lielāko daļu no pasūtītajiem jaunajiem konteineriem. Tūlīt sāksies arī jauno mašīnu piegāde. Kopumā saņemsim 90 jaunas atkritumu izvešanas mašīnas.

– Tas nav daudz. Vai tikai 90 mašīnas spēs izvest visu atkritumu apjomu, kas rodas Rīgā?

– Šāds skaits ir pilnībā pietiekams. Patiesībā mēs zināmu skaitu mašīnu turēsim rezervē gadījumiem, ja no ierindas izies kāda no pamatsastāvā strādājošajām tehnikas vienībām. Pēc veiktajiem aprēķiniem Rīgā ir gana, ja klientus apkalpo 80 atkritumu izvedēji un cita tehnika.

– Viena atkritumu operatora parādīšanās galvaspilsētā iedzīvotajiem izsauc daudz jautājumu. Pirmais – kur paliek izvēles brīvība? Iepriekš katrs privātmājas īpašnieks varēja noslēgt līgumu ar to atkritumu izvedēju, kurš piedāvāja labvēlīgākos nosacījumus.

– Vispār tas tā nav – pilnīga izvēles brīvība rīdziniekiem nav bijusi arī līdz šim. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana līdz 2019. gada 15. septembrim bija četru uzņēmumu – Clean R, Eco Baltia vide, Pilsētvides serviss un Lautus – pārziņā. Tikai šiem uzņēmumiem bija tiesības izvest sadzīves atkritumus. Cits jautājums ir būvniecības un nereglamentētie atkritumi. To izvešana bija atļauta arī citiem uzņēmumiem, turklāt šajā jomā pēc 15. septembra izmaiņu nebūs.

Vai atkritumus neizber grāvī?

– Vai tas nozīmē, ka klientiem būvniecības un lielgabarīta atkritumu izvešanai ir atļauts izmantot pakalpojuma sniedzēju, kurš var piedāvāt labāko cenu?

– Jā, tikai jāatgādina, ka būvniecības un tiem līdzīgu atkritumu apsaimniekošanas jomu reglamentē valsts. Tas nozīmē, ka šo pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atļaujai nodarboties ar minēto atkritumu izvešanu, savukārt klientiem nav atļauts slēgt līgumu ar uzņēmumu, kuram šādas atļaujas nav.

– Vai Latvijā darbojas nelegāli lielgabarīta atkritumu izvedēji?

– Kā jūs domājat? Šādi darboņi pēc klienta lūguma pie mājas novieto būvniecības atkritumu konteineru, bet, kad tas piepildīts, aizved. Uz kurieni? To neviens nezina.

– Ne jau uz mežu!?

– To es nezinu, bet paskatieties paši, cik sludinājumu izvest būvniecības atkritumus ir portālā www.ss.lv. Šo puslegāļu piedāvātās cenas ir tik zemas, ka par tādu naudu nav iespējams norēķināties par atkritumu noglabāšanu likumā noteiktajā kārtībā. Labākajā gadījumā viņi daļu var sašķirot, sliktākajā – izgāzt kaut kur mežā vai grāvī.

Pēc Satversmes tiesas lēmuma

– Atgriezīsimies pie jautājuma par sadzīves atkritumiem. Jūs apgalvojāt, ka Rīgas iedzīvotājiem arī līdz šim nebija izvēles iespējas, jo līgums par atkritumu izvešanu bija jānoslēdz ar vienu no četrām pašvaldības apstiprinātajām nozarē strādājošajām kompānijām.

– Šī jautājuma vēsture ir senāka, nekā šķiet. Latvijā spēkā esošajos normatīvos ir teikts, ka pastāv obligātie komunālie pakalpojumi: ūdensapgāde, elektroapgāde, apkure un atkritumu izvešana. Par šo pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem atbild konkrētā pašvaldība. Šī ir ļoti svarīga likuma nianse, jo Latvijā joprojām ir daudz mazapdzīvotu vietu, kur neviens atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums nevēlas sniegt pakalpojumu. Ja likums nenoteiktu pašvaldības atbildību par pakalpojuma nodrošināšanu, tad daža laba maza miestiņa iedzīvotāji noslīktu savos atkritumos vai arī maksātu par pakalpojumu kosmiskas summas. Ko iesākt pašvaldībai, lai palīdzētu iedzīvotājiem? Tā var dibināt pati savu atkritumu izvešanas uzņēmumu. Šādu risinājumu, starp citu, izvēlējās aptuveni puse Latvijas pašvaldību. Ja vietvaras pašas nevēlas nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu, viņām nav cita ceļa, kā organizēt parasto vai uz privātās partnerības principa balstītu iepirkuma procedūru.

Rīgas pašvaldība vairāk nekā pirms 10 gadiem noslēdza līgumu ar četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem. Tas tika izdarīts vēl pirms Publisko iepirkumu likuma spēkā stāšanās, tādēļ pēc 2012. gada (jau minētā likuma spēkā stāšanās gads) Satversmes tiesas spriedums uzlika par pienākumu galvaspilsētas pašvaldībai pārslēgt pakalpojumu līgumus pēc jaunas procedūras.

Galvaspilsēta atkal bija izšķiršanās priekšā: organizēt pašiem savu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu vai iepirkt pakalpojumu uz konkursa pamata. Tika izvērtēti abi varianti, un lēmumu pieņēma par labu jauna uzņēmuma izveidei, kas dibināts uz publiskās partnerības principiem. Tādā veidā radās uzņēmums AS Tīrīga.

– Kas notiks ar uzņēmumiem, kas līdz šim nodrošināja atkritumu izvešanas pakalpojumu galvaspilsētā?

– Šiem uzņēmumiem ir noslēgts pakalpojuma līgums ar termiņu līdz 2020. gadam, turklāt
pēc Satversmes tiesas sprieduma šie līgumi jau zaudējuši savu spēku. Tā kā Rīgu nevarēja atstāt bez atkritumu izvešanas laikā, kamēr notika iepirkums, esošie pakalpojuma sniedzēji strādāja tā sauktajā pārejas perioda režīmā. Tagad, kad Rīga par pakalpojuma sniedzēju ir izvēlējusies AS Tīrīga, ir izpildītas likuma prasības. Tam būtu bijis jānotiek agrāk vai vēlāk, jo Eiropas Savienība visām dalībvalstīm ir uzlikusi par pienākumu nodrošināt, lai 2025. gadā tiktu sašķiroti 50% no visiem radītajiem atkritumiem. Salīdzinājumam – patlaban Rīgā tiek šķiroti aptuveni 10–11%, bet visā Latvijā – 30% atkritumu.

Kāds ieguvums iedzīvotājiem?

– Kuras pilsētas Latvijā ir šķirošanas līderes?

– Cik man zināms, ar šķirošanu aktīvi nodarbojas Ziemeļvidzemē. Labi panākumi šķirošanā ir arī Jūrmalā, kur atkritumu izvešanu nodrošina uzņēmums Clean R.

– Vai atkritumus Jūrmalā šķiro paši iedzīvotāji?

– Jā, jo sašķirotos atkritumus operators izved bez maksas, bet nešķirotajiem – poligonos noglabājamajiem – cenas arvien pieaug.

– Pie manas mājas arī stāv atsevišķi konteineri plastmasai un stikla izstrādājumiem, turklāt iedzīvotāji aizrautīgi šķiro. Tas nozīmē, ka sadzīves atkritumu konteineri tiek izvesti pustukši un nekāda finansiāla ieguvuma patlaban nav. Kur parādās šķirošanas finansiālais izdevīgums?

– Ja nešķiroto atkritumu daudzums samazinās, tad mājas iedzīvotājiem nepastarpināti vai ar pārvaldnieka starpniecību ir jāvēršas pie operatora un jāprasa konteinera nomaiņa uz mazākas ietilpības konteineru vai arī jāizveido cits – retāks – konteineru izvešanas grafiks. Tādā veidā izmaksas samazināsies.

Ekonomisko ieguvumu no atkritumu šķirošanas, protams, pirmie sajutīs privātmāju iedzī-votāji.

– Taču galvenie atkritumu ražotāji dzīvo tieši daudzstāvu mājās!

– Tam es negribētu piekrist. Mēs redzam, ka privātmāju iedzīvotāji rada nopietnu atkritumu apjomu. Kas tam ir cēlonis? Iespējams, ka privātmāju īpašniekiem vienkārši ir augstāks dzīves līmenis.

Pagaidām šķiro slinki

– Vai jums ir aprēķini par to, cik līdzekļu var ieekonomēt māja uz atkritumu šķirošanas rēķina?

– Esam īstenojuši pilotprojektu kādā no daudzdzīvokļu mājām Juglā, kur iekārtojām šķirošanas laukumu un ar pārvaldnieka palīdzību veicām lielu informējošo apmācības darbu iedzīvotāju vidū. Tas ļāva mājai samazināt izdevumus par 20%.

– Izveidojas interesanta aina – jūs veicāt iedzīvotāju apmācību šķirošanas jomā, iekārtojāt labi aprīkotu šķirošanas laukumu, bet rezultāts – samazinājums 20% apmērā. Sakiet, vai vispār ir reāli sasniegt ES prasīto 50% robežu?

– Uzskatu, ka tas ir reāli, ja iedzīvotāji sāks no kopējās atkritumu masas nošķirt vēl arī bioloģiskos atkritumus. Pieļauju, ka tas nebūs vienkārši, jo mūsu iedzīvotāji pagaidām joprojām nav ieinteresēti šķirot atkritumus. Cēloņi slēpjas finanšu aprēķinā – patlaban vidēji liela ģimene par atkritumu izvešanu maksā aptuveni 2 eiro mēnesī, tādēļ šķirošanas finansiālais ieguvums būs pavisam nemanāms.

– Ir taču ģimenes, kuras maksā 5 un 7 eiro mēnesī!

– Taču, ja to salīdzina ar siltumenerģijas, ūdens un elektroenerģijas izmaksām, tad atkritumu izvešana nemaksā ievērojamas summas.

– Kādam būtu jābūt atkritumu izvešanas tarifam, lai iedzīvotāji kļūtu finansiāli ieinteresēti šķirošanā?

– Zināt, man nešķiet, ka tikai naudai būtu jāmotivē. Galvenajam pamudinājumam jābūt cilvēku vēlmei dzīvot zaļi tīrā vidē.

– Jūs taču pats tikko sacījāt, ka cilvēkiem ir svarīgs finansiālais ieguvums.

– Valsts politika Latvijā ir tāda, lai nešķiroto atkritumu noglabāšanas izmaksas nepārtraukti paaugstinātos, tādēļ nepārtraukti tiek paaugstināts dabas resursu nodoklis, kurš beidzamajos 10 gados ir pieaudzis no 0,50 eiro līdz 50 eiro par tonnu. Tas ir nenormāls lēciens jau līdz šim, bet nodoklis turpinās palielināties.

Turklāt nepieciešams nepārtraukti strādāt ar iedzīvotājiem – viņus informēt un apmācīt.

Pēc svara vai apjoma?

– Kā ir izdevies pieradināt Jūrmalas iedzīvotājus šķirot?

– Jūrmalā jau izsenis ir šķirošanas laukumi.

– Man šķiet, ka cēlonis ir cits. Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā jau otro gadu atkritumus nodod pēc svara. Loģiski, ka katrs normāls saimnieks vairs parastajā maksas konteinerā nemetīs smagas stikla pudeles, bet sametīs tās speciālajā konteinerā, kuru operators izved bez maksas. Varbūt Rīgā arī būtu vērts pamēģināt atkritumu izvešanu, ņemot vērā svaru?

– Šī sistēma pati par sevi ir dārga, saturā un uzturēšanā ļoti sarežģīta.

– Bet tā ir taisnīgāka par iepriekšējo sistēmu, kas atkritumus uzskaitīja pēc konteinera tilpuma.

– Jautājums – cik mēs esam gatavi maksāt par šādu taisnīgumu? Lai sasniegtu pilnīgu taisnīgumu, mēs varētu pie katra konteinera nolikt vienu sargu, cits jautājums – vai iedzīvotāji būtu gatavi par to maksāt?

– Pašlaik operatori no māju konteineru laukumiem izved pustukšus konteinerus. Vai tad rīdziniekiem nav izdevīgāk maksāt par reāli izvesto atkritumu svaru, bet ne gaisu?

– Gadījumi ir dažādi: apzinīgajiem iedzīvotājiem tik tiešām taisnīgāk ir maksāt par svaru, bet neapzinīgajiem – par tilpumu.

Skaidrošu situāciju, par piemēru izmantojot Jūrmalu. Kad uzņēmums Clean R sāka Jūrmalā savākt atkritumus pēc svara, atkritumu daudzums no privātmājām aizdomīgi samazinājās, bet no daudzdzīvokļu mājām – palielinājās.

– Vai sanāk, ka privātie savus atkritumus sāka izmest svešos konteineros?

– Tā sanāk, turklāt iedzīvotāji sadzīves atkritumus sāka izmest šķirošanai paredzētajos konteineros un atstāt sadzīves atkritumu maisus šķirošanas laukumos.

– No sistēmas ieviešanas pagājuši divi gadi. Kas Jūrmalā notiek pašlaik?

– Situācija normalizējas – iedzīvotāji vairs neveido izgāztuves tam neparedzētās vietās.

– Atļaujiet uzdot vēl vienu neērtu jautājumu. Man šķiet, ka operatoram ir izdevīgi atkritumus no iedzīvotājiem pieņemt pēc tilpuma, bet poligonā nodot pēc svara. Vai šī neatbilstība jau ir iekalkulēta kopējā tarifā?

– Jums ir jāsaprot, ka ne no visām mājām operatori aizved pustukšus konteinerus. Tieši pretēji – visbiežāk konteineri ir pārpildīti.

– Vēlaties sacīt, ka pilsētas griezumā situācija izlīdzinās?

– Tieši tā, turklāt 2019. gadā stājās spēkā jauna likuma prasība, kas noteica, ka reizi kvartālā katrai pašvaldībai jāorganizē atkritumu konteineru apsekošana.

Tādēļ mēs reizi trīs mēnešos kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem izvēles kārtībā izvēlamies maršrutu un apsekojam konteinerus: vai tie ir tukši, pilni, tos nosveram utt.

– Vai pēc šiem apsekojumiem esat izdarījuši kādus secinājumus?

– Mēs jau iepriekš zinām, ko ieraudzīsim apsekojumu vietās, tādēļ pēc pārbaudēm nekādas izmaiņas nemēdz būt. Jaunajā līgumā starp pašvaldību un AS Tīrīga tiks noteikts vidējais atkritumu svars vienā konteinerā – aptuveni 100 kg/m3 Ja turpmākās pārbaudes parādīs, ka atkritumi sver vairāk vai mazāk, veiksim korekcijas izmaksās.

Rīdzinieks ražo 400 kg atkritumu

– Cik atkritumu rada visi rīdzinieki kopā?

– Gada laikā uz poligoniem no visas Rīgas tiek nogādāti aptuveni 250 tūkstoši tonnu atkritumu. Tas ir šausminoši liels daudzums. No tā izriet, ka katrs rīdzinieks gadā saražo aptuveni 400 kg atkritumu. Interesanti, ka krīzes gados – 2008.–2009. gadā – atkritumu daudzums samazinājās par aptuveni 30%, bet tagad tas atkal ir pieaudzis. Starp citu, atkritumu pieaugums ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju labklājības līmeņa. Turklāt mums ir vēl uz ko tiekties: viens Dānijas iedzīvotājs gadā rada aptuveni 700 kg atkritumu.

– Iznāk, ka patlaban tiek pārstrādātas aptuveni 25–30 tonnas radīto atkritumu. Jūs pieminējāt savu mērķi – palielināt šo atkritumu daudzumu, šķirojot bioloģiskos atkritumus. Kā tas notiks?

– Pasaulē bioloģisko atkritumu šķirošanai tiek izmantota viena no trim pieejām. Privātmājām vislabākais būtu ierīkot pašiem savu komposta kaudzi. Pie daudzdzīvokļu mājām var novietot speciālu konteineru, kas pēc visur pieņemtā ir brūnā krāsā. Jāņem vērā, ka šis konteiners glabā bioloģisku materiālu, kas var izdalīt smaku.

Ja šajā konteinerā samet neatbilstošus atkritumus: stikla lampiņas, baterijas u. c., tad tā saturu varēs izmantot tikai biogāzes ražošanai, nevis pilnvērtīgai komposta iegūšanai.

Mums visvairāk patīk skandināvu pieredze, kur iedzīvotājiem tiek izsniegti speciāli maisiņi košās krāsās bioloģisko atkritumu šķirošanai. Maisiņus drīkst mest arī parastajā konteinerā, jo tos pēc tam uz speciālām līnijām ar rokām atšķiro nost.

– Vai bioloģiskos atkritumus Rīgā pieņems bez maksas?

– Diemžēl nē. Tas nav tik vērtīgs resurss, tādēļ to izvešana būs maksas pakalpojums.

– Kad Rīgas iedzīvotāji varēs sākt šķirot bioloģiskos atkritumus?

– Šo sistēmu plānojam ieviest no 2021. gada. Maisiņi, sekojot Dānijas piemēram, tiks izsniegti bez maksas.

Paliks pa diviem konteineriem

– Vai ir taisnība, ka pēc 15. septembra no Rīgas pakāpeniski pazudīs nu jau iepazītie krāsainie konteineri plastmasai un papīram?

– Jā, perspektīvā pie katras mājas paliks tikai divi konteineri: viens – stiklam, viens – iepakojumiem. Tajā varēs izmest gan plastmasu, gan papīru, gan metālu.

– Šie atkritumi tiks sūtīti uz šķirošanas cehiem, lai tos sagatavotu pārstrādei. Cik jūs nopelnāt ar šādām izejvielām?

– Mums pieder divas šķirošanas līnijas, un vēl mēs esam Getliņu poligona šķirošanas rūpnīcas operators. Uzreiz vēlos paskaidrot, ka no atkritumiem gatavoto izejvielu bizness beidzamajos gados ir ārkārtīgi sarežģījies. Piemēram, 2015. gadā būtiski samazinājās polimēru cenas – plastmasai un polietilēnam (PET). Pagājušajā gadā cenas samazinājās papīram un kartonam, jo savu tirgu Eiropā slēdza Ķīna. Patlaban Eiropā ir vērojama šo izejvielu pārprodukcija, tādēļ ar realizāciju ir ievērojamas grūtības. Piemēram, pirms dažiem gadiem tonna baltā PET maksāja 500 eiro, bet tagad augstākās kvalitātes PET cena ir nokritusi līdz 250, pat 200 eiro par tonnu.

Biržas cena kartonam 2017. gadā bija 150–160 eiro/t, pašlaik – 70 eiro/t. Savukārt mūsu izdevumi tikai pieaug, tādēļ uzņēmumam dažkārt nākas subsidēt šķirošanas procesu.

Trīs varianti privātīpašniekiem

– Kā tiek šķiroti nešķirotie sadzīves atkritumi?

– Iedzīvotāju jau sašķirotie atkritumi (no speciālajiem konteineriem) nonāk mūsu šķirošanas līnijās. Pārējā nešķirotā masa tiek nogādāta Getliņu poligonā, kur to šķiro rūpnīcā. Šeit darbinieki ar rokām atlasa metālu, OSB (izmantošanai par kurināmo), polimērus un bioloģiskās izejvielas (biogāzes iegūšanai).

– Sanāk, ja es savus atkritumus nešķiroju pati, tos vienalga šķiro rūpnīcā?

– Jā, bet darba kvalitāte uz kopējās līnijas ir daudz zemāka, rezultātā tiek iegūts mazāk materiāla pārstrādei un tas ir daudz netīrāks.

– Tika ziņots, ka privātmāju iedzīvotājiem tiks izsniegtas speciālas somas atkritumu šķirošanai.

– Privātmāju iedzīvotājiem tiks piedāvāti trīs šķirošanas varianti: viņi saņems divas somas – stiklam un iepakojumam. Privātmājā vienmēr atradīsies vieta, kur glabāt šādas somas, kamēr tās piepildās. Pēc tam cilvēki varēs bez maksas ievietot savas somas jebkurā pilsētas konteinerā, kurš paredzēts šķirotajiem atkritumiem

– Iedzīvotājiem pašiem jāmeklē vieta, kur izmest šos atkritumus?

– Jā, operators tiem pakaļ nebrauks. Ja iedzīvotāji vēlēsies, lai operators atbrauc pēc šķirotajiem atkritumiem, viņiem jāapvienojas. Mēs esam gatavi konteineru novietot, ja kopējo iesniegumu būs parakstījuši piecu māju īpašnieki un viņi spēs ierādīt vietu konteinera novietošanai. Ja tomēr vienas mājas īpašnieks vēlēsies savu konteineru, tad šis pakalpojums tiks sniegts par papildu samaksu.

Nenokavējiet!

– Kad AS Tīrīga sāks atkritumu apsaimniekošanu Rīgā?

– Sāksim strādāt šī gada 15. septembrī.

– Kas notiks ar tiem iedzīvotājiem, kuri nebūs pārslēguši līgumus?

– Ar to rēķināmies. Tādi cilvēki, kuri nepievērš uzmanību sludinājumiem un nepārslēdz līgumus, ir vienmēr. Mēs nevarēsim izvest atkritumus, tādēļ viņi nesaņems pakalpojumu, kamēr līgums nebūs noslēgts.

– Vai esat gatavi klientu pieplūdumam pēc 15. septembra?

– Gatavi esam, bet aicinām rīdziniekus nākt savlaicīgi, lai pēc tam nebūtu jāstāv garās rindās.