Elektroinstalācija dzīvoklī: kā izvairīties no nelaimes

2020. gadā 3300 ugunsgrēki izcēlās dzīvojamajās mājās, un katra trešā cēlonis bija bojāta elektroinstalācija vai elektroierīce

Aptuveni 97% Latvijas dzīvojamā fonda ir uzbūvēts līdz 1992. gadam. Mājas pagaidām ir drošas, bet to elektroinstalācijai nepieciešama rekonstrukcija vai nomaiņa. Kā pareizi plānot daudzdzīvokļu mājas vai atsevišķa dzīvokļa energoapgādes sistēmas atjaunošanu?

Kāpēc jāplāno elektroinstalācijas rekonstrukcija?

Latvijā 2020. gadā tika reģistrēti 9000 ugunsgrēki. Aptuveni 3300 aizdegšanās notika dzīvojamajās mājās, trešdaļa gadījumu bija saistīti ar elektroinstalācijas vai elektroaparātu neapmierinošu stāvokli.

– Elektroinstalācija pirmskara vai padomju gados būvētajās ēkās vairs neatbilst mūsdienu elektroenerģijas patēriņam un slodzei elektrotīklā, – Ekonomikas ministrijas rīkotajā seminārā sacīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) pārstāvis Gunārs Valdmanis.

Elektrotīkla slodze palielinājusies, jo tagad katrā dzīvoklī tiek lietota jaudīga veļas mazgājamā mašīna, liels ledusskapis, televizors, mikroviļņu krāsns, elektriskā cepeškrāsns, dators utt. Ir mainījusies arī īpašnieku izpratne par mājas elektrotīkla drošību.

– Alumīnija vadu vietā, kas izmantoti padomju gados būvētajos namos, šodien instalē vara vadus, – stāsta G.Valdmanis. – Mainījušies arī izolācijas materiāli. Pieredze rāda, ka daži vadu izolācijā izmantotie materiāli, kas agrāk bija ļoti populāri, patiesībā ir bīstami: degot tie izdala indīgas vielas, kas samazina izredzes uz cilvēka glābšanu ugunsgrēka laikā.

Minētie faktori kalpo par pamudinājumu pieņemt lēmumu par elektrosistēmas rekonstrukciju katrā mājā un atsevišķā dzīvoklī.

Par ko atbild mājas pārvaldnieks?

Par elektroinstalācijas stāvokli – kā uzturēšanu, tā nomaiņu dzīvoklī (aiz sadales skapja) atbild pats dzīvokļa īpašnieks.

Savukārt par koplietošanas elektroinstalācijas drošību un nevainojamu kalpošanu atbild pārvaldnieks, darbu veikšanai izmantojot līdzekļus no mājas kopējā remonta fonda. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā par pārvaldnieka veicamajiem obligātajiem pārvaldīšanas darbiem, kuru skaitā ietilpst:

■ elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai),

■ dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

■ dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Kaut arī par kopīpašumā esošās elektrosistēmas remontu jārūpējas pārvaldniekam, dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt viņam pietiekamu finansējumu.

Par ko atbild dzīvokļa īpašnieks?

Par novecojušu elektroinstalācijas remontu un nomaiņu, kā mēs noskaidrojām, savā dzīvoklī rūpējas pats īpašnieks. Gunārs Valdmanis uzsver, ka nepietiekami pievērsta uzmanība vadu stāvoklim var dārgi maksāt.

– Daudzdzīvokļu mājās ugunsgrēks var izplatīties vairākos stāvos, – skaidro speciālists. – Ja izrādās, ka citi dzīvokļu īpašnieki ir cietuši no savlaicīgi nepamanīta bojājuma konkrētā dzīvoklī, pret šī dzīvokļa īpašnieku tiks vērsta prasība segt visu īpašnieku zaudējumus.

Reizi desmit gados – obligāta pārbaude

Protams, uzreiz gribas uzdot jautājumu: kā laikus pamanīt, ka elektrības vadi dzīvoklī kļuvuši ekspluatācijai nedroši?

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumos noteikto katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir vienu reizi 10 gados uzaicināt sertificētu speciālistu elektroinstalācijas (to starpā zemējuma) darbības pārbaudei. Šis grozījums noteikumu 56. punktā stājies spēkā jau 2017. gada 1. septembrī.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā skaidro, ka prasība nodrošināt elektroinstalācijas pārbaudi nav nekāds jaunums. Patiesībā prasība ir spēkā jau kopš 1965. gada, turklāt iepriekšējā noteikumu redakcija bija bargāka – prasīja īpašniekiem nodrošināt pārbaudi vienu reizi sešos gados.

Kas ir mainījies kopš 2017. gada? Saskaņā ar noteikumu 58. punktu elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu.

Šī ir ļoti svarīga nianse: dzīvokļa īpašnieks saņem ne tikai sertificēta speciālista aktu, bet arī termokameras fotogrāfiju izdruku. Šo aktu, veicot plānveida pārbaudi, viņam var pieprasīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektors, bet, ja mājā bijis ugunsgrēks, akts var palīdzēt noskaidrot ugunsnelaimes izcelšanās iemeslus.

Pārbaudes izmaksa – sākot no 100 eiro

Sertificēto speciālistu aptauja liecina, ka elektroinstalācijas pārbaude dzīvoklī maksās apmēram 100–200 eiro. Cena ir atkarīga no elektrības vadu izvietojuma, savienojumu skaita un citām niansēm.

– Ja dzīvoklī ieradies speciālists, mans ieteikums – pasūtīt viņam papildu darbus, piemēram, elektroinstalācijas pārbaudi zem sprieguma. Pārbaudes laikā speciālists pievienos dzīvokļa tīklam jaudīgu elektroierīci ar regulēšanas iespēju. Viņš pakāpeniski palielinās ierīces jaudu un pārbaudīs, kā elektroinstalācija reaģē uz slodzi, vai nav novērojama atsevišķu sistēmas elementu silšana, – saka Gunārs Valdmanis.

Ļoti labi, ja pēc pārbaudes speciālists var izsniegt dzīvokļa elektroinstalācijas un savienojuma vietu plānu. Tas būtiski atvieglos mājas vai dzīvokļa uzturēšanu nākotnē.

Par būtisko

– Kādas elektroapgādes problēmas daudzdzīvokļu mājās ir vislielākās?

– Drošinātāju tehniskais stāvoklis,– atzīst Gunārs Valdmanis. – Ja vecais drošinātājs ir bojāts, tad iedzīvotāji bieži izlīdzas ar vienkāršu stiepli, kuras diametrs izvēlēts pilnīgi nejauši, tas ir, bez slodzes aprēķina. Viss pareizi, tas palīdz operatīvi atjaunot elektroapgādi dzīvoklī, bet pēc tam lietotāji parasti aizmirst, ka ir izmantojuši stiepli un ka šāda drošinātāja–aizvietotāja resurss agrāk vai vēlāk tiks izsmelts.

– Vai tas ir bīstami?

– Jā! Otra problēma, ar kuru mēs saskaramies daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, ir neapdomīga elektrotīkla ekspluatācija, piemēram, tās pārslogošana. Tas īpaši raksturīgi ziemas mēnešos, kad iedzīvotāji lieto daudz vairāk apgaismes līdzekļu un pieslēdz elektriskās apkures ierīces. Diemžēl lietotāji neuzmanīgi izturas pret to, ka automātiskie drošinātāji, neizturot slodzes, atslēdzas.

– Vai tad nepietiek ar drošinātāja ieslēgšanu?

– Pirmais un vienīgais, ko dara lietotājs, – ieslēdz atpakaļ drošinātāju un izslēdz liekās elektroierīces, lai korķus vairāk neizsit. Neviens neinteresējas par iemeslu, kas automātiskajiem drošinātājiem lika izslēgties. To varēja izraisīt nopietns bojājums, piemēram, elektroinstalācijas pārkaršana. Es īpaši uzsveru, ka pret šādiem gadījumiem nepieciešams izturēties ar lielu uzmanību, it īpaši tad, ja tie atkārtojas.

– Par kādām bīstamām situācijām jāzina un jāatceras?

– Svarīgi sekot līdzi elektrisko savienojumu stāvoklim pašā dzīvoklī. Lūk, tipisks piemērs: slēdžiem, kas paredzēti apgaismošanas ierīcēm, iedzīvotāji patstāvīgi pieslēdz jaudīgākas ierīces. Vai arī atdala no šiem slēdžiem papildu rozetes, lai gan vadu šķērsgriezums tam nav paredzēts. Īpaši jāpiemin nenostiprinātas un vaļīgas rozetes. Tādās ir vāji kontakti, rozete sāk silt un dzirksteļot. Ticiet man, tas ir bīstami.

Pārliecinieties par speciālista sertifikātu!

– Ar ko sākt, ja īpašnieks nolēmis sakārtot dzīvokļa elektroinstalāciju?

– Galvenais, darbs jāuztic profesionālim, kuram ir atbilstošs diploms vai sertifikāts un laba reputācija. Speciālistam jāorientējas plānošanas un mērījumu metodikā, kā arī būvnormatīvos. Šādu zināšanu esamību apliecina elektrodrošības un energobūvniecības sertifikāts.

Tālāk jāpārbauda dzīvoklī esošās elektroinstalācijas stāvoklis. Stāvokļa novērtējumu var iegūt, izmantojot vizuālo pārbaudi un mērījumus. Bieži gadās, ka pārbaude rāda labu elektroinstalācijas stāvokli, un tad nākas aizstāt tikai atsevišķus tās elementus.

Ja mērījumi ir parādījuši, ka elektroinstalācija ir jāmaina visā dzīvoklī, tad iepriekš jāizlemj, kādas elektroierīces tiks izmantotas nākotnē. Ja vēlaties uzstādīt gaisa kondicionētāju, signalizāciju, piespiedu ventilāciju, dzēšanas sistēmu utt., brīdiniet meistaru, lai viņš to ņemtu vērā, veicot aprēķinus.

– Laikam labāk ietaupīt un neplānot jaunas elektroierīces...

– Nepareizi, elektroenerģijas izmantošana mājokļos nākotnē tikai pieaugs. Cilvēki pierod pie ērtībām, dzīvokļos viņi vēlas ierīkot klimata kontroles sistēmas un signalizāciju; privātmājās – automātiskos vārtus, elektromobiļa uzlādes punktu u.tml. Atsevišķu ierīču jauda samazināsies, bet kopējais elektroietaišu skaits turpinās pieaugt. Sākot elektroinstalācijas rekonstrukciju, labāk uzreiz paredzēt iespējamās izmaiņas.