Ūdens pazuda svētku laikā

Kā rīkoties, ja mājā, kurā dzīvojat, avārija notikusi brīvdienās? 

Rīgā, Zolitūdē, divu 16 stāvu māju 190 dzīvokļu īpašnieki bija spiesti bez ūdens dzīvot visas gadumijas svētku dienas. Iemesls – avārija ūdensvadā un masīva apjoma ūdens noplūde. Māju apsaimniekotājs atjaunoja ūdensapgādi tikai piektajā dienā pēc avārijas. Kā rīkoties, ja gadās nokļūt tādā situācijā?

Kā uz vulkāna

Tautā zināms teiciens vēsta: „Kā Jauno gadu sagaidīsi, tā arī to nodzīvosi.” Diemžēl iedzīvotājiem no 16 stāvu dzīvojamām mājām Anniņmuižas ielā 2 un 4 šis vēlējums skan kā lāsts.

– Mēs jau visu pagājušo gadu dzīvojām kā uz vulkāna, – stāsta mājas iedzīvotāji. – Ūdeni te noslēdza uz nedēļu–pusotru, te atkal pieslēdza, bet Jaungada svētku dienās mūs atstāja pavisam bez ūdens. Tā bijām spiesti nodzīvot četras dienas.

Mājai Anniņmuižas ielā 2 ūdens padevi noslēdza 31. decembrī, bet otrajai mājai – Anniņmuižas ielā 4 – 2. janvārī.

Avārijas dienesti, neraugoties uz vairākkārtējiem izsaukumiem, neko palīdzēt nespēja – tikai plātīja rokas: remontdarbi brīvdienās esot apgrūtināti. Piedāvāja vai nu gaidīt brīvdienu beigas, kad namu apsaimniekotājs varēs organizēt pilnvērtīgu remontu, vai uzreiz pilnībā nogriezt ūdeni.

Iedzīvotāju mocības beidzās tikai 4. janvārī: avārijas cēlonis beidzot tika atrasts, viss tika salabots, un krānos parādījās ilgi gaidītais ūdens.

– Ja ūdensvads plīst Jaunajā gadā vai svētkos, tas faktiski jāklasificē kā tehnogēna katastrofa, – saka Zolitūdes iedzīvotāji. – Par to mēs esam pārliecinājušies 31. decembrī. Caurules plīsums bija trasē (zem zemes), bet atrast avārijas vietu un novērst bojājumu atbildīgajiem dienestiem bija nereāls uzdevums – to izpildīt nebija iespējams.

Ārpusē uzglūn koronavīruss, bet mājās nevar nomazgāt rokas

Bella Ruda dzīvo vienā no daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem.

– Labāk nejautājiet, kā mēs gatavojāmies svētkiem, – viņa stāsta. – Vai mazgājām grīdas, Vecgada vakarā gājām vannā, griezām komponentus Olivjē un pēc svētkiem kārtīgi nomazgājām traukus? Iespējams, jūs varat iedomāties, kā tas ir – aizejošā gada beidzamajā dienā būt bez ūdens vai vērot, kā tas tek sīkā strūkliņā, bet pēc tam pazūd uz vairākām stundām. Visa valsts šajā laikā klāja galdus, bet mums pat nebija, kur jēdzīgi rokas nomazgāt. Kāds visas četras dienas pirka ūdeni veikalā, dažiem izdevās sagaidīt speciālu mašīnu un uzpildīt kannās gaiši dzeltenu, duļķainu šķidrumu. Šo ūdeni cilvēki izmantoja tikai saimnieciskajām un sanitārajām vajadzībām. Visi mēģinājumi sazināties ar mājas pārvaldnieku bija bez rezultātiem.

– Kas bija šo ūdens padeves traucējumu cēlonis?

– 31. decembrī no akas pie mājas parādījās strūklaka – ūdens no zemes nāca ar spiedienu un pakāpeniski applūdināja zālienu un sāka pludot pa trotuāru. Tas izskatījās jau kā krietns strauts, un mēs sākām nopietni uztraukties, ka tādā veidā noplūdīs mājas pamati. Uzreiz zvanījām apsaimniekotājam – Rīgas namu pārvaldniekam –, bet atbilde bija noraidoša – esot 31. decembris, tātad – brīvdiena, tādēļ remontdarbu nebūs. Pirmais iespējamais termiņš, ko solīja pārvaldnieks, bija pirmdiena, 4. janvāris. Mēs, protams, bijām sašutuši, pēc tam pat lūdzām pasteigties, bet neko citu, kā piedāvājumu pilnībā noslēgt ūdeni no apsaimniekotāja nesagaidījām.

Pēc tam zvanījām uzņēmumam Rīgas ūdens, bet tur uzzinājām, ka viņu avārijas brigāde ar remontdarbiem nenodarbojas, ja nu vienīgi noslēdz ūdens padevi ārkārtas gadījumos. Savukārt visus tehniskos, ar remontiem saistītos jautājumus pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks teritorijā izlemj šī uzņēmuma speciālisti vai tie darbuzņēmēji, ar kuriem ir noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu. Tā jautājumu un atbilžu aplis noslēdzās...

„Par tualeti izmantojām spaini”

Daudzstāvu ēku 190 dzīvokļos dzīvo visdažādāko profesiju cilvēki. Piemēram, Vladimirs strādā krematorijā.

– Iedomājieties, atgriežos pēc darba, bet mājās nav ne piliena ūdens, – viņš stāsta. – Mums arī līdz tam bija ūdens padeves problēmas – līdz 16. stāvam ūdens nonāk ar grūtībām, jo mājā ir vājš spiediens. Šī iemesla dēļ mūsu dzīvokļos ir vesela baterija ar ūdens tvertnēm – krājumi. Šie krājumi mūs ar sievu šoreiz izglāba. Vajadzēja taču gan sakopt māju, gan uzklāt galdu un sevi savest kārtībā, jo svētki nav parasti – Jaunais gads taču! Tikai šogad bija citādi – kāda tur vanna, pat dušā nevarējām ieiet. Kaut kā tējkannā sildījām ūdeni un nomazgājāmies. Dzeršanai visas četras dienas ūdeni pirkām veikalā. Gods un slava veikalam – tas pie mums strādā bez pārtraukuma.

Vladimira kaimiņš Aleksandrs sacītajam piekrīt:

– Jā, četras dienas mūsu māja nodzīvoja bez ūdens – nebija ne auksta, ne karsta. Rokas kārtīgi nomazgāt nevarēja, tualeti noskalot arī nebija iespējams. Pilnīga antisanitārija! Tikmēr valdība televizora ekrānā runā par to, cik svarīgi ievērot visus drošības pasākumus cīņā pret koronavīrusu, to starpā – biežāk mazgāt rokas. Kad cilvēki saprata, ka ūdens tuvākajās dienās neparādīsies, kļuva gudrāki un tualetei izmantoja bundžas vai spaiņus, kurus pēc tam iznesa un izlēja pagalmā. Citādi mājā bija neizturami atrasties. Skalojamās kastes tualetēs taču nedarbojās vairākas dienas. Un tas notika XXI gadsimtā! Kurš gan būtu domājis, ka būs jānodzīvo līdz kam tādam?

„Brīvdienās remontēt nevaram!”

Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks par kavēšanos ar remontu aizbildinājās ar brīvdienām un to, ka svētku dienās neviens no meistariem nestrādā. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns paskaidroja, ka vienīgā palīdzība, ko sniedza pārvaldnieks, bija ūdens padeves noslēgšana pilnībā, lai izvairītos no noplūdes:

– Nevar teikt, ka mēs vispār nereaģējām uz iedzīvotāju ziņojumiem par avāriju. Tiklīdz mēs saņēmām izsaukumu 31. decembrī, avārijas brigāde ieradās notikuma vietā un konstatēja, ka avārija ir neliela. Šī iemesla dēļ meistari nolēma nenoslēgt ūdens padevi, lai nesabojātu iedzīvotājiem svētkus. Par nelaimi, dažu dienu laikā cauruļvada bojājums kļuva nopietnāks un noplūdes apjoms palielinājās, tādēļ 2. janvārī mums nebija citas iespējas, kā ūdens padevi pārtraukt pilnībā.

Mājas Anniņmuižas ielā 2 iedzīvotājs Aleksandrs pastāstīja, ka pati ūdens noslēgšana nav izdevusies bez problēmām:

– Izrādījās, ka nevienam nav atslēgas no durvīm un, lai nokļūtu pie mājas Anniņmuižas ielā 2 ūdens padeves ventiļa, nācās uzlauzt 4. nama durvis. Tā vietā, lai atrastu bojājuma iemeslu un novērstu to, mums vienkārši noslēdza ūdens padevi bez jebkāda brīdinājuma. Mums bija jāsaprot – nav cara cienīgi strādāt brīvdienās, kur nu vēl kaut ko salabot 190 dzīvokļu īpašniekiem.

Rezultātā divas mājas atstāja bez ūdens. Mūsu mājām ir 16 stāvi, un tajās dzīvo arī bezpalīdzīgi invalīdi, kuri pat nespēj iziet no dzīvokļa, un māmiņas ar maziem bērniem. Viņas nespēj nokāpt lejā tajā brīdī, kad pie mājas ierodas cisterna un atved ūdeni saimnieciskajām un sanitārajām vajadzībām. Situācija bija ļoti nepatīkama. Arī ūdens piegāžu organizācija kliboja: nebija paziņojumu par to, cikos ieradīsies cisternas. Nācās burtiski dežurēt pie loga, lai nepalaistu garām šo brīdi, un operatīvi skriet ar tējkannām un spainīšiem, lai saņemtu ūdens devu. Labi, veselīgs cilvēks arī spēj operatīvi nokāpt, bet padzīvojis cilvēks?

Rakstiet vēstules!

Mēs ieradāmies Zolitūdē 4. janvārī, kad izmocītie iedzīvotāji par notiekošo paziņoja sociālajā tīklā Facebook: „Ko iesākt tālāk?”

Paši iedzīvotāji jau bija paguvuši uzrakstīt vēstuli pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, bet atbildi nav saņēmuši.

Vēstuļu kopijas tika pārsūtītas arī Latvijas Cilvēktiesību centram un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, taču brīvdienās ierēdņi un tiesībsargi uz SOS signālu reaģēt nesteidzās. Pa tālruni avārijas dienesta dežurējošais dispečers apsolīja atrisināt jautājumu un atsūtīt remontbrigādi, tiklīdz tas būs iespējams un meistari būs pieejami, – uzreiz pēc brīvdienām.

Klusie telefoni

Tikmēr turpat sociālajā tīklā Facebook viena no mājas Anniņmuižas ielā 2 iedzīvotājām Jekaterina K. visu dzīvokļu īpašniekiem piedāvāja organizēties kopīgā WhatsApp grupā, kurā kaimiņi varētu operatīvi informēt cits citu vismaz par to, kad tiek atvests ūdens speciālajās cisternās. Mājas pārvaldnieks par ūdens piegāžu laiku tā arī netika ziņojis.

Šo nepilnību uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja šādi:

– Turpmāk mēs šādos gadījumos plānojam klientiem nosūtīt īsziņu, bet pagaidām šī sistēma vēl nav pilnībā izstrādāta. Sagatavot papīra sludinājumus par avārijas atslēgumu un ūdens piegādi cisternās brīvdienās ir grūti, tāpēc tas netika izdarīts.

– Kāpēc nebija iespējams 31. decembrī atsūtīt remontbrigādi un uzreiz novērst bojājumu? Tas ietaupītu ūdeni un pasaudzētu cilvēku nervus.

– Caurule plīsa brīvdienā, bet remontdarbi brīvdienās un svētkos ir saistīti ar sarežģījumiem.

– Kurš maksās par avārijā nopludināto ūdeni?

– Par to iedzīvotāji var neuztraukties: caurules plīsums bija pirms mājas ievada skaitītāja, tādēļ zaudējumi nav jāsedz dzīvokļu īpašniekiem.

– Jūsu klienti sūdzas, ka traucējumi ūdens padevē ir regulāri – reizi vai pat divas mēnesī. Novembrī viņiem jau bijis pusotru nedēļu ilgs ūdens atslēgums. Ar ko ir saistīti šie traucējumi?

– Mums nav informācijas par biežiem ūdens padeves pārtraukumiem šajās adresēs, bet varu apliecināt, ka cauruļvadi daudzās mājās jau ir nokalpojuši savu termiņu un ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Par cauruļvadu nomaiņas nepieciešamību mēs runājam jau 10 gadus, bet sevišķu atsaucību tā arī nesaņemam. Vienreizējie remonti dod tikai īstermiņa problēmas risinājumu.

Ceturtajā janvārī no rīta laukumā starp abām Anniņmuižas ielas augstceltnēm aktīvi darbojās uzņēmuma Infrakom speciālisti, ar kuriem pašvaldības uzņēmums ir noslēdzis līgumu par remontdarbu veikšanu. Meistari pastāstīja, ka no paša rīta, tūlīt pēc izsaukuma, izrakuši būvbedri, noteikuši plīsuma vietu, uzlikuši žņaugu. Līdz ar to avārija tikusi novērsta. Mūsu ierašanās brīdī ūdens padeve jau bija atjaunota un ekskavators beidza nolīdzināt būvbedri.

Remonta meistari: „Mūs atstāja muļķos!”

Meistari ar avīzes korespondentu sarunājās negribīgi:

– Tagad jūs mūs nofotografēsiet, bet pēc tam mums jāturpina atspēkot to, kas te bija. Patiesībā mūsu vainas šeit nav, jo par avāriju Jaunā gada priekšvakarā mēs neko nezinājām. Prasiet mūsu priekšniecībai vai Rīgas namu pārvaldniekam. Tiklīdz mums piezvanīja pasūtītājs, bet tas notika tikai šodien, mēs uzreiz atbraucām. Tagad viss ir nokārtots. Pašās Jaungada brīvdienās neviens ne zvanīja, ne lūdza ko veikt. Tagad varat pārbaudīt – ūdens ir visos dzīvokļos.

– Cik laika jums vajadzēja remontam?

– Pirmdien, 4. janvārī, visi darbi no sākuma līdz beigām aizņēma trīs stundas. Jā, mēs to varējām izdarīt arī brīvdienās, ja vien zinātu par avāriju, bet nezinājām. Saprotiet mūs pareizi, mēs esam vienkārši strādnieki, mūsu darbs ir konkrēts: izsauca – atbraucām, salabojām, un gatavs, – viens no strādniekiem noplāta rokas. – Reizēm mēdz būt diezgan aizvainojoši, kad tevi atstāj par muļķi, kā bija šajā reizē. Jau no paša rīta, kamēr strādājām pie avārijas novēršanas, uzklausījām par sevi un situāciju visu iespējamo. Paši varat iedomāties, cik pretenziju izskan no divu sešpadsmit stāvu māju neapmierinātiem iedzīvotājiem.

– Arī cilvēkus var saprast: pārtraukumi karstā un aukstā ūdens padevē faktiski sabojāja Jaungada svētku noskaņu. Kādi svētki bez ūdens? Bet kāpēc mēs – ne jau mēs pie tā bijām vainīgi, taču noklausījāmies no cilvēkiem tādas lietas..., – nopūšas cits apkalpojošā uzņēmuma darbinieks.

Turklāt neviens no viņiem nevēlējās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, pat ne galvenais inženieris, kurš vadīja remontdarbus.

– Bet cilvēkiem taču jāzina, kam pateikties?

– Iztiksim arī tāpat.

Līdz Tiesībsarga birojam

– Galvenais ir tas, ka ūdeni mēs tomēr atguvām, – priecājas Bella Rūda. – Vēl vienas tādas Jaunā gada svinības cilvēki neizturētu.

Bella un vēl vairāki dzīvokļu īpašnieki nebija slinki pat svētku dienās apzvanīt pašvaldības dienestus, vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un pie valsts tiesībsarga Jura Jansona.

– Kas cits mums atlika? – Bellas rokas sažņaudzas. – Tas bija murgs, izstiepies vairāku diennakšu garumā. Godīgi sakot, es gribu to aizmirst.

Paši iedzīvotāji, pēc Bellas teiktā, uzskata, ka jezgas cēlonis varētu būt pārvaldnieka nevēlēšanās uz līguma strādājošajiem meistariem maksāt pēc brīvdienu tarifa par darbu svētku dienās.

– Ja nu iedzīvotāji iesniegs kolektīvu prasību pret mājas apsaimniekotāju un ar tiesas starpniecību pieprasīs samaksāt morālo kaitējumu par sabojātajiem svētkiem? Vai šīs izmaksas apsaimniekotājam nebūs lielākas par savlaicīgi veiktu remontu brīvdienās?

Likums nenosaka avārijas remonta termiņu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa situāciju komentē šādi:

– Iedzīvotāji ir rīkojušies pareizi, nosūtot sūdzību Rīgas pašvaldībai un pašam uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks. Viņi pieprasa, lai apsaimniekotājs sniedz informāciju par ūdens piegādes pārtraukumu cēloni, tomēr vēlos uzsvērt, ka likums nenosaka termiņus, kādos pārvaldniekam jāveic avārijas remonts: reizēm avāriju sekas nav iespējams novērst visīsākajos termiņos, piemēram, vienas dienas laikā. Protams, patērētāju interesēs ir pieņemts, ka remontdarbi jāveic pēc iespējas ātrāk.

4. janvāra vakarā mēs vēlreiz sazvanījāmies ar iedzīvotājiem. Kontroles zvans vēstīja labas ziņas: ūdens abās sešpadsmit stāvu mājās patiešām ir. To apstiprināja arī mājas aktīviste Bella Rūda.

– Līdz devītajam stāvam spiediens ir vājš, bet gan karstais, gan aukstais ūdens ir.

Par laimi, stāsts beidzās labi, taču sabojātos svētkus cilvēkiem neatdot. Iedzīvotāji ir sapratuši galveno – šāda apsaimniekotāja pakalpojumi nav nekā vērti. Pavīd pat doma par apsaimniekošanas uzņēmuma nomaiņu. Protams, galīgais lēmums vēl nav pieņemts – šis vispār nav uz karstām oglēm lemjams jautājums, tādēļ tas jāapsver un jāapspriež dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.