Gatavo krāsni vasarā!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 19 Septembris 2018
Latvijas Ministru kabineta izdotajos Ugunsdrošības noteikumos ir skaidri noteikts, ka rudenī visām krāsnīm un dūmvadiem jābūt sagatavotiem gaidāmajai apkures sezonai
Ugunsdrošības noteikumos ir uzsvērts, ka krāsnis un dūmvadi jāsagatavo savlaicīgi. Beidzamais skursteņslauķa izsaukšanas termiņš – 1. novembris, bet daudz labāk ir šo darbu neatlikt uz pēdējo brīdi. Skursteņslauķis ir jāsauc, jo patstāvīgi iztīrīt skursteni ir pieļaujams tikai nelielā viendzīvokļa privātmājā, turklāt krāsns tīrīšana sevi attaisno ne tikai no drošības aspekta, iztīrīta krāsns un dūmvads ļauj ieekonomēt līdz 40% malkas.
Nevar apgalvot, ka visu ugunsgrēku cēlonis mājās ar malkas apkuri ir netīrīts skurstenis. Ugunsnelaimes cēloņi ir visdažādākie: aizdegušies elektrības vadi, drošības tehnikas neievērošana vai kas cits. Tomēr ugunsgrēki mājās, kuru saimnieki neregulāri tīra skursteņus vai neuzmanīgi rīkojas ap krāsni, diemžēl notiek regulāri, un to skaits kopējā statistikā paliek nemainīgs. Kā kamīnu un krāšņu īpašniekiem būt drošiem, ka sagatavošanās sezonai ir veikta pareizi un visi drošības pasākumi ievēroti?
Vai esat savas mājas saimnieks?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Septembris 2018
Dzīvokļu īpašnieku tiesības, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā. Latvijā dzīvokļu īpašnieki savā valdījumā pārņēmuši tikai nedaudz vairāk par 20% daudzdzīvokļu māju.
Kaut arī kopš daudzdzīvokļu māju nodošanas privatizācijai ir pagājis vairāk nekā 20 gadu un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas sākšanu jārīko kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un apsaimniekotu māju pašu spēkiem vai nodotu pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, tas izdarīts nedaudz vairāk par 20% māju. Tas ir ļoti maz, it īpaši, ja salīdzinām, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 90%, raksta lvportals.lv.
Siltā grīda dzīvoklī un maksa par apkuri
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Septembris 2018
„Daudzdzīvokļu mājā kaimiņš no apkures sistēmas jau daudzu gadu garumā ierīkojis silto grīdu,” raksta Rudīte. „Apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums – visu šo gadu laikā nav pat mēģinājis novērst šādas prettiesiskas darbības. Uz iedzīvotāju sūdzībām par nepietiekamu siltumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos reaģējis, norādot, ka, lūk, konkrētā īpašumā no apkures sistēmas ir ierīkota siltā grīda – ko jūs gribat! Situācijas uzlabošanai uz atsevišķiem stāvvadiem no mājas uzkrājuma naudas ir uzlikti sūkņi, radot papildu izmaksas par to iegādi, elektrības padevi un tehnisko apkopi.
Mēs, dzīvokļu īpašnieki, nolēmām rīkoties – sertificēts inženieris veica apkures sistēmas apsekošanu, ne tikai konkrēto dzīvokļa īpašumu, bet arī mājas kopumā. Konstatētās problēmas atspoguļoja savā atzinumā (24.08.2017.). Fakti par secināto tika iesniegti gan apsaimniekotājam, gan pašvaldībai, jo notikusi patvaļīga būvniecība, – būtu jānoformē administratīvā pārkāpuma protokols ar situācijas izklāstu un termiņu problēmas novēršanai. Neviens to neizdarīja. Dzīvokļu īpašnieku vairākums aptaujā nolēma, ka par bezkaunību un patvaļu atsevišķā dzīvokļa īpašniekam apkurei piemērojams koeficients 2. Aptaujas rezultātus nodevām apsaimniekotājam un pašvaldībai.
Augsta riska darījums
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 19 Septembris 2018
Kas jāzina cilvēkam, kurš savu dzīvokli novēl citam apmaiņā pret aprūpi
Latvijā ik gadu tiek noslēgti simtiem uztura līgumu, dokumentu, uz kuru pamata padzīvojis vai nespēcīgs cilvēks brīvprātīgi kā atlīdzību apsola otrai personai savu dzīvokli, māju vai zemi pret apsolījumu rūpēties par viņu līdz mūža galam.
Kā pareizi jākārto šāds darījums, lai nepiedzīvotu vilšanos? Konsultāciju sniedz zvērināta notāre Sandra Stīpniece.
Vairāki naivi jautājumi par uztura līgumu:
Latvijas mājokļu politiku vajag glābt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Augusts 2018
Aleksandrs Sakovskis: „Pienācis laiks ieviest reālus sodus par pieļautajiem pārkāpumiem daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas nozarē!”
Latvijā nav oficiālas informācijas par to, cik apsaimniekošanas uzņēmumu un privātpersonu – apsaimniekotāju – darbojas nozarē. Vēl mazāka nojausma valdībai ir par to, cik kvalitatīvi strādā apsaimniekotāji. Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts un bijušais Saeimas Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka valdībai pēc iespējas ātrāk ir jāievieš kārtība mājokļu apsaimniekošanas nozarē.
Jāizstrādā līdz galam likumi!
– Mājokļu politika Latvijā ir salīdzinoši vāji sakārtota, – uzskata Aleksandrs Sakovskis. Par to liecina ne tikai ārkārtīgi lielais iedzīvotāju sūdzību skaits par pārvaldnieku pretlikumīgajām darbībām, bet arī kompetentu ekspertu viedoklis, piemēram, no Latvijas Pašvaldību savienības.
Rīdzinieki vaicā mēram
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 19 Augusts 2018
Nils Ušakovs – par ūdensskaitītājiem, par autostāvvietu paplašināšanu un zemju īpašniekiem, kuri atsakās kopt savus zemesgabalus
Pilsētas mērs aktīvi atbild uz iedzīvotāju jautājumiem sociālajā tīmeklī Facebook. Mēs izvēlējāmies dažus ar māju apsaimniekošanu un tām piegulošo teritoriju kopšanu saistītus jautājumus, kas varētu interesēt daudzus pilsētniekus.
„Mēs pat ūdeni nevarējām noslēgt!”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 19 Augusts 2018
Kam jāsedz remonta izdevumi par salietu dzīvokli, ja plīsis mājas koplietošanas ūdensvads? Kādas mājas Rīgā iedzīvotāji secinājuši, ka apsaimniekotājs par to neatbild
Šī gada pavasarī kādā dzīvoklī Salamandras ielā 3 Rīgā plīsa koplietošanas ūdensvads. Dzīvokļa īpašnieki bija pārliecināti, ka apsaimniekotājs ne tikai novērsīs avāriju, bet arī uzņemsies atbildību par notikušo, jo pēc normatīvajos aktos noteiktā tieši mājas apsaimniekotājs ir atbildīgs par koplietošanas inženierkomunikāciju stāvokli. Taču dzīvokļa īpašnieki piedzīvoja vilšanos, turklāt spēcīgu – tūlīt pēc notikušā cietušos apvainoja visos iespējamos grēkos un pieprasīja apmaksāt rēķinu vairāk nekā 400 eiro apmērā.
Ūdens gāzās kā strūklaka
Dainis atceras, ka avārija notika 3. aprīļa pēcpusdienā.