Ekonomikas ministrija gatavo apvērsumu

Svarīgu lēmumu pieņemšanai vairs nebūs vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums

„Mūsu nams Kurzemes prospektā 82 Rīgā jau sen vēlas mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu, aktīvisti divas reizes centušies organizēt kopīgu balsošanu šajā saistībā, bet nevarēja savākt vajadzīgo balsu skaitu, jo aptuveni 20 dzīvokļi māja ir izīrēti un tajos dzīvo sveši cilvēki. Es no kaimiņa tiku dzirdējis, ka turpmāk pārvaldnieka nomainīšanai vairs nebūs nepieciešami 51 procents dzīvokļu īpašnieku. Vai tā ir? Jānis Imantā.”

Kā mēs noskaidrojām Ekonomikas ministrijā, lai atvieglotu dzīvokļu īpašniekiem kopīgo lēmumu pieņemšanas procedūru, šādi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā tiešām ir sagatavoti.

Kā zināms, dzīvokļu īpašnieki var pieņemt kopīgus lēmumus sapulces laikā, rakstveida aptaujā vai arī citā veidā, par kuru viņi iepriekš savstarpēji vienojušies.

Patlaban likumā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir leģitīma, ja tajā piedalās vairākums dzīvokļu īpašnieku (50 procenti plus viens cilvēks). Ekonomikas ministrija ierosina uzlabot šo regulējumu un noteikt, ka gadījumā, ja uz pirmo kopsapulci ieradusies mazāka dzīvokļu īpašnieku daļa, organizatori mēneša laikā var atkārtoti sasaukt sapulci ar to pašu darba kārtību. Šāda sapulce tiek uzskatīta par leģitīmu pat tad, ja uz to ieradusies mazākā īpašnieku daļa. Šādā gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, kas norādīts dienas kārtībā, nepieciešams ne visu dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums, bet tikai to, kuri sapulcē piedalījušies.

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka šodien daudziem dzīvokļu īpašniekiem ir maza interese par savas mājas remontdarbiem un siltināšanu. Tas ir saistīts ar to, ka pilsētnieki arvien biežāk savus dzīvokļus izīrē. Savukārt jaunā kārtība ļaus aktīvajam mazākumam organizēt remontdarbus un lemt par to finansēšanu.

Līdzīga prakse iecerēta arī attiecībā uz rakstveida lēmumiem – aptaujas veidā. Ja dzīvokļu īpašnieku vairākums neatdos aizpildītās anketas aptaujas iniciatoram, viņš mēneša laikā varēs organizēt atkārtotu anketēšanu. Šādā gadījumā jautājums tiks uzskatīts par pieņemtu, ja „par” nobalsos lielākā daļa no aptaujas dalībniekiem, nevis no visiem dzīvokļu īpašniekiem, kā tas noteikts patlaban. No likuma tiks svītrota norma, saskaņā ar kuru katra neatdotā anketa ar balsojumu tika ieskaitīta kā balsojums „pret” lemjamiem jautājumiem. Pēc grozījumu spēkā stāšanās tiks uzskatīts, ka dzīvokļa īpašnieks, kurš nav iesniedzis anketu, vispār nav piedalījies balsošanā.

Sava daļa taisnības šajos Ekonomikas ministrijas priekšlikumos ir. Vēl jo vairāk, ka līdzīga prakse jau pastāv citās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Austrijā. Tomēr labojumi var radīt lielas neskaidrības. Viens apšaubāms balsojums var izveidoties par dzīvojamās mājas renovāciju, ja mājā vēl nav notikusi pirmā sapulce par renovāciju, jo iedzīvotāji uz to vienkārši nav ieradušies. Organizatori mēneša laikā varēs sasaukt otru sapulci, kas tiks uzskatīta par rīcībspējīgu pat tad, ja uz to ieradīsies 10 dzīvokļu īpašnieki no, piemēram, 108, un par renovāciju nobalso vienkāršais vairākums klātesošo, piemēram, seši cilvēki. Vai ir saprātīgi uzticēt šos svarīgos jautājumus mazākumam, lai cik aktīvs tas būtu? Tikpat neskaidrs jautājums varētu būt par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, jo šo lēmumu pieņemšana vispār nenotiek pēc Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem. Lai vai kā, izskatās, ka Ekonomikas ministrija ir apņēmusies pārbaudīt savas jaunās idejas praksē.