Nekustamā īpašuma tirgū – lielas pārmaiņas
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Piektdiena, 19 Aprīlis 2019 21:01
Vēlaties nopirkt dzīvokli? Tagad norēķini – tikai bezskaidrā naudā
Sākot no šī gada 1. maija, darījumos ar nekustamo īpašumu vairs nedrīkstēs izmantot skaidru naudu. Šo lēmumu pieņēma Saeima. Jaunieveduma mērķis un galvenais uzdevums – novērst krāpšanās iespējas ar nodokļiem, portālā www.db.lv raksta Ruta Kesnere. Savukārt Eiropas Komisijas eksperti norāda, ka skaidrās naudas lietošanas ierobežošana ir efektīvs paņēmiens cīņā ar ēnu ekonomiku.
Lai arī Eiropas Komisijas pagājušā gada ziņojumā teikts, ka ES līmenī netiek noteikti nekādi konkrēti skaidrās naudas ierobežojumi, lielākā daļa valstu šādus ierobežojumus ir ieviesušas. Piemēram, Lietuva nesen noteica, ka darījumos ar nekustamo īpašumu norēķins skaidrā naudā nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas nekustamo īpašumu asociācija šādu valdības soli novērtēja ļoti pozitīvi, atzīmējot, ka tas veicinās ēnu ekonomikas samazināšanu. Jāatzīmē, ka skaidras naudas darījumi ir problēma ne tikai Eiropas Savienībā. Pagājušajā gadā aizliegumu nekustamo īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu noteica Izraēla. Atbilde uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēka tiesības maksāt tādā veidā, kā viņš vēlas, ir ļoti vienkārša – valstij ir tiesības vispārēja labuma vārdā ieviest dažādus ierobežojumus.
Šis pilnīgi noteikti ir Latvijas gadījums, jo mūsu valstī darījumi ar nekustamo īpašumu ieņem līderpozīcijas naudas atmazgāšanas un nodokļu nemaksāšanas gadījumos. Uzreiz jāpiezīmē, ka neskaidras naudas pirkums nekādā veidā neierobežo darījuma dalībniekus, vienīgais – norēķinu veids ir absolūti caurspīdīgs. Tiks izslēgti arī skaidrā naudā apmaksāti dzīvokļu īres darījumi bez noslēgta līguma un nomaksāta nodokļa.
Protams, būs tādi, kuri brēks pēc ierastās kārtības un nepieciešamības sajust banknotes čaukstēšanu pirkstos, bet jāpiekrīt – ieguvumi sabiedrībai būs daudz lielāki. Nederēs arī arguments par privātuma ierobežošanu, jo nodokļa nomaksa, kas tieši seko katram no šiem darījumiem, nekādi nav uzskatāma par privātu izvēli. Šie nav iepirkumi veikalā, kur katrs pircējs izvēli izdara privāti un nodokļu nomaksa ir netieša.
Latvija, pieņemot šādu normu, nav unikāla. Skaidras naudas ierobežošana tiek apspriesta daudzās valstīs, kur svarīgs ir līdzsvars starp iedzīvotāju individualitāti un nelegālu darbību ierobežošanu.
