Leģionellu papīri klīst pa ministrijām

Tā dēvētā Rakstnieku māja Rīgā, Vesetas ielā 8, bija viena no tām, kurā konstatēja leģionellas baktērijas. Tagad mājā maina stāvvadus, izmantojot dzīvokļu īpašnieku uzkrājumus, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

– Trešā daļa darbu paveikti, – telefonsarunā saka dzīvokļu īpašnieku biedrības Rakstnieku māja valdes priekšsēdētājs Arvīds Krievs. Tomēr viņš vēlas no atbildīgajām institūcijām saņemt skaidru un gaišu atbildi par leģionellu minimālo daudzumu ūdensvadā, jo dezinfekcija un citi profilakses pasākumi ir dārgi un nav zināms, vai maz būtu jāveic, tāpat būtu labi, ja zinātu, cik aktīvi vajadzētu rīkoties.

Vēlas leģionellu minimumu

Veselības inspekcijas ieteikumos stacionārajām ārstniecības iestādēm leģionelozes ierobežošanai mikrobioloģisko testēšanu veic saskaņā ar ISO 11731:2004. Bet taisnība ir A. Krievam, ka ieteikumi pastāv medicīnas iestādēm, bet gribētos tādus saņemt arī dzīvokļu īpašniekiem un viņu pārstāvjiem. Veselības un Ekonomikas ministrijas sola atbildi rudenī. Līdzšinējie piedāvājumi tiešām izrādījušies par dārgu.

Zinātniskais institūts Bior šogad nāca klajā ar paziņojumu, ka leģionellas konstatētas apmēram pusē dzīvojamo māju Rīgā.

Karsē un noņem analīzes

Arī A. Krievs saka: – Bior veiktajos mērījumos konstatēts, ka leģionellas Vesetas ielā 8 ir, bet minimālā daudzumā. Lai būtu droši, mājā ūdens tiek uzkarsēts līdz 65 grādu temperatūrai vienu līdz divas dienas mēnesī, regulāri veiktas analīzes. Tas maksā naudu. Savukārt pārējais ir dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku atbildība – cik ilgi notecināt ūdeni, cik bieži dezinficēt dušas uzgali, kad nomainīt ūdensvadus u. tml. Cilvēkam pašam jārūpējas par sanitāro tīrību, jādezinficē dušas klausules, nezin’, vai valdība var likt to darīt.

Cilvēka veselības un dzīvības vērtība

Mediji jau informēja, ka Vesetas ielā 8 dzīvojošais dzejnieces Māras Zālītes vīrs Jānis Ķuzulis smagi saslima ar tā dēvēto leģionāru slimību. M. Zālīte stāstījusi, ka nama pārvaldniece un dzīvokļu īpašnieku biedrības vadība sākumā neielaida mājā epidemiologus.

Pēc tam, kad epidemiologi namā ielaisti, atklājusies patiesā aina. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departaments norādīja, ka visa māja bijusi piesārņota ar bīstamajām baktērijām, raksta kasjauns.lv. Žurnālisti sarunājās arī ar mājas pārvaldnieci Ludmilu Svešņikovu, kas pēc dažām dienām ar īsziņas palīdzību informēja, ka neļauj publicēt telefonsarunā teikto bez viņas piekrišanas.

Kādreizējā Rīgas domniece un inženierzinātņu doktore Maija Rubīna arī dzīvo Rakstnieku mājā un stāsta, ka sasirgusi ar leģionelozi vieglā formā, kas viņas gadījumā izvērtusies slimošanā vairāku mēnešu garumā ar regulāru mediķu apmeklējumu joprojām. Viņa pētījusi informāciju par leģionelozi un norāda, ka arī Zviedrijā un Dānijā šī sērga bijusi izplatīta, taču tur valdības tikušas galā. „Kas ir lētāk? Novērst cēloņus vai radīt invalīdu plejādi, kas pēc tam gāžas virsū mūsu veselības aprūpes sistēmai ar tās niecīgo budžetu? Tas nav par dārgu, ja runa par cilvēku veselību,” uzsver M. Rubīna.

Viņa uz savas ādas pārliecinājusies, ka ārsti nebūt neatpazīst leģionāru slimības pazīmes.

Ierosinājumi būs

M. Rubīna ilgus gadus vadījusi Rīgas Enerģētikas aģentūru un norāda vēl uz kādu faktoru. Vienkāršoti sakot, energoefektivitātes rādītājiem pilsētā jābūt efektīviem, bet, ja paaugstina ūdens temperatūru, tad energoefektivitātes vairs nav. Tas leģionellu ierobežošanā nav labākais variants. Ja ūdensapgādes tīklā regulāri paaugstinās temperatūru līdz 65 grādiem, iedzīvotāji būs neapmierināti – viņiem būs jāmaksā vairāk. Turklāt nepieciešama apkopes personāla apmācība. M. Rubīna uzskata, ka ir nepareizi, ka nav paredzēta atbildība par leģionellas baktērijas izplatīšanos un ilgstošu invāzijas saglabāšanos pilsētas siltuma un ūdens apgādes sistēmā, un par šiem un citiem ierosinājumiem viņa tuvākajā laikā informēšot Rīgas domi. Ja jau Zviedrijai un Dānijai izdevās iegrožot leģionāru slimību, kālab lai Rīgai neizdotos?