Mājokļi trūcīgajiem

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šā gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija. Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ka kredītu apmaksā kopā ar dzīvesdraugu, ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz sešu tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai.

Saskaņā ar asociācijas datiem sērijveida dzīvokļa cena Rīgas mikrorajonos ir aptuveni 650 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi kredītam 40 tūkstošu eiro apmērā uz desmit gadiem būtu nepieciešama pirmā iemaksa 15% jeb sešu tūkstošu eiro apmērā. Savukārt ikmēneša kredīta maksājums, piemēram, 35 tūkstošu eiro kredītam būtu 285 eiro jeb 56% no Latvijas iedzīvotāja vidējās neto darba samaksas mēnesī (50% rīdzinieka ienākumu) jeb 28% no Latvijas vai 25% no rīdzinieku ģimenes ienākumiem.

Tā kā finanšu eksperti neiesaka uzņemties kredītsaistības, kuras būtu lielākas par 40% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, var secināt, ka šādu kredītu varētu uzņemties tikai ģimenē kopā un tikai tad, ja tai nav citu kredītsaistību. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta nule kā prezentētais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījums rāda, ka pēc pamatvajadzību (pārtika, mājoklis un sabiedriskais transports) izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Rīgā paliek 56% mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu, un, ja puse no šī atlikuma jāatvēl kredīta nomaksai, citu vajadzību (apģērbs, izglītības izdevumi, kultūras un atpūtas pasākumi u.c.) apmaksa jau var būt problemātiska, nemaz nerunājot par tā saucamā „drošības spilvena” – uzkrājumu veidošanu.

Vēl mazāka ir iespēja, ka tāda ģimene varētu nopirkt jaunā projekta dzīvokli mikrorajonā (lētāko cena tur ir 1200 eiro par kvadrātmetru). Piesakoties 79 tūkstošu eiro kredītam, mājsaimniecības rīcībā būtu jābūt visai prāviem uzkrājumiem – 12 tūkstošiem eiro pirmajai iemaksai, un tad, piemēram, ņemot 65 tūkstošu eiro kredītu, jārēķinās ar ikmēneša maksājumu 528 eiro apmērā, ko pat nesedz viena Latvijā strādājošā mēneša vidējā neto darba samaksa (rīdziniekam pēc mēneša kredīta maksājuma no darba ienākumiem atliktu 47 eiro). Tie būtu jau 52% no Latvijas mājsaimniecības vai 46% no rīdzinieku ģimenes kopējā ienākuma, kas neatbilst ģimenes labas finanšu pārvaldības principiem. Lai sakrātu 15% pirmo iemaksu jeb 12 tūkstošus eiro dzīvoklim jaunajā projektā, rīdziniekam, kurš saņem vidējo neto algu un katru mēnesi uzkrājumam novirza 30% savu ienākumu, būtu nepieciešami gandrīz seši gadi.

Nekustamo īpašumu eksperti informējuši, ka mājokļa vidējā cena Rīgā 2014. gadā bija 917 eiro par kvadrātmetru, bet vidējā hipotekārā kredīta summa – 44 000 eiro. 2014. gadu noslēdzot, gandrīz puse pirkuma darījumu Rīgā notika ar dzīvokļiem platībā no 50 līdz 100 kvadrātmetriem.

Banku analītiķi, analizējot mājokļu pieejamību, secina, ka tā joprojām saglabājas augsta visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās un Rīgā ir visaugstākā. No tām mājsaimniecībām, kas pērn paņēmušas kredītu mājokļa iegādei, biežāk to ir darījuši iedzīvotāji 26 līdz 31 gadu vecumā ar neto ienākumiem 1000 līdz 1500 eiro mēnesī. Kredītņēmēji biežāk pirkuši tipveida dzīvokli. Teju trīs ceturtdaļas kredītņēmēju iegādājušies galvenokārt pirms 2000. gada celtus dzīvokļus. Jaunu dzīvokļu iegādes īpatsvars Latvijā pēdējā laikā bijis izteikti mazs, kas skaidrojams ar jaunu dzīvokļu samērā mazu piedāvājumu un salīdzinoši augstu cenu.