Šoka terapija nabadzīgajiem
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts Ceturtdiena, 14 Marts 2013 12:59
Februāra beigās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja Saeimas deputātiem un valdībai konkrētus priekšlikumus samilzušo problēmu risināšanai siltumapgādē, bet valsts īpaši nesteidz ieklausīties: pašvaldības jau trešo gadu skandina par katastrofu, bet pārmaiņu kā nav, tā nav. Varbūt kādam ir izdevīgi augstie tarifi?
Laiks mosties, politiķu kungi!
Atklātajā vēstulē LPS raksta, ka atkārtoti veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Aptaujātās pilsētu un novadu pašvaldības pēc stāvokļa uz 1. janvāri ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības vēl nebijušā apjomā – gandrīz 40 miljonu latu.
– Mēs jau daudzus gadus runājam par siltumapgādes problēmām, bet ne Saeima, ne valdība nav atbilstoši reaģējušas uz mūsu priekšlikumiem! – saka LPS eksperts Aino Salmiņš. – Rezultātā uzkrātie parādi un to apjoma turpmāks pieaugums apdraud siltumapgādes uzņēmumu normālu darbu visā Latvijā.
Kādas pretenzijas ir Pašvaldību savienībai pret politiķiem? Piemēram, joprojām nav izstrādāts darboties spējīgs parādu kontroles un piedziņas mehānisms. Vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā ir viens līdz pusotra gada, kas pārsniedz divu apkures sezonu periodu. Šajā laikā nemaksātāji iekrāj vēl lielāku parādu, kuru maksāt nākas godprātīgajiem kaimiņiem.
Tostarp, pēc pašvaldību datiem, parādu kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 25%. Īpaši kritiska situācija ir novadu pašvaldībās, kur parādsaistību apjoms pieaudzis par vairāk nekā 31%.
40% iedzīvotāju vajadzīga palīdzība
LPS skaidro arī apkures parādu krasā pieauguma cēloni – tas ir valdības konsekventu lēmumu izraisīts tarifa kāpums. Piemēram, lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei siltumenerģiju sadārdzinājis vidēji par 6–7%. Atsakoties samazināt PVN likmi no 12% līdz 5%, valsts papildus „nopelnījusi” 18 miljonus latu.
„Veidojas paradoksāla situācija, ka valsts budžets pelna orientējoši 33 miljonus latu gadā uz siltuma izmaksu pieauguma rēķina, savukārt pašvaldības garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļu pabalsta veidā 2013. gadā izmaksās vismaz 35 miljonus latu,” vēsta Pašvaldību savienība.
Kamēr valsts uz apkures sadārdzināšanās rēķina ir kļuvusi par 33 miljoniem latu bagātāka, liela daļa iedzīvotāju tā paša iemesla dēļ ir nonākusi trūkumā. Pēc oficiāliem datiem, 2013. gada janvārī Latvijā bija 109,5 tūkstoši trūcīgo. Eiropas statistikas aģentūra Eurostat uzskata, ka vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, lai gan spēkā esošā likumdošana par trūcīgiem atzīst tikai 6,8% mūsu valsts iedzīvotāju. Tātad cilvēkiem nav pat cerību saņemt kādu palīdzību, ir tikai pienākums maksāt bezgalīgi augošos rēķinus.
Vai gādāsim taupības krāsniņas?
Pašvaldības raida trauksmes signālus, paredzot jaunas problēmas ar parādiem, bet valsts ne ausu nekustina. Par maz vēl, ka parādus tā uzskata par maznozīmīgu problēmu, ar kuru jātiek galā namu pārvaldniekiem un siltumapgādes uzņēmumiem, piedevām vara maksimāli distancējas no jebkādas palīdzības sniegšanas iedzīvotājiem. Piemēram, Saeima jau otrajā lasījumā akceptējusi grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, kuri... atsauc valsts pienākumu sniegt palīdzību dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem ne tikai tad, kad jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, bet arī energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.
Tātad visas valdošās koalīcijas runas par to, ka renovācija ir mūsu vienīgā iespēja taupīt uz siltuma rēķina, ir tikai tukša gaisa tricināšana. Valsts visiem spēkiem demonstrē personisku neieinteresētību māju siltināšanā!
Grūti izskaidrot valdības gribas trūkumu siltumenerģijas tarifu jautājumā. Skaidrs, ka siltumapgādes uzņēmumi nevarēs mūžīgi nodrošināt apkuri uz parāda, tiem arī pašiem jāmaksā par kurināmo. Skaidrs arī tas, ka Latvijas iedzīvotāji tā piepeši nekļūs tik bagāti, lai nebaidītos no kārtējā dzīvokļa rēķina. Atrisināt samilzušās problēmas iespējams tikai likumdošanas ceļā, ar radikāliem līdzekļiem – nodokļu samazināšanu, tarifu pārskatīšanu, jaunu iedzīvotāju atbalsta pasākumu ieviešanu.
Pieklājības dēļ valdība vismaz varētu patēlot, ka ir noraizējusies par šo jautājumu un meklē risinājumus, taču Ministru kabinetā viss ir mierīgi. Tur pieraduši problēmas pārlikt uz tautas pleciem un atkal cer, ka viss pats par sevi nokārtosies. Ka tik valdība neattaptos par vēlu! Citādi mums visiem vajadzēs gādāt taupības krāsniņas...
Fakti
■ Parādu pieaugumu izraisījis siltumenerģijas tarifu kāpums, turklāt aptaujas rezultāti neatspoguļo patieso ainu. Daudzās pilsētās namu pārvaldnieki cenšas dzēst iedzīvotāju parādus, piemēram, izmantojot šim nolūkam māju remonta uzkrājumus. Tas nozīmē, ka reāli parāds var būt pat par 50% lielāks, nekā fiksēts aptaujas gaitā.
■ Kārtējo rēķinu apmaksa uzlabojusies, taču vairākums iedzīvotāju nespēj dzēst vecos parādus.
■ Pēc speciālistu domām, nepieciešams pilnveidot dzīvokļa pabalsta un garantētā minimālā ienākuma pabalsta sistēmu. Tas palīdzētu kaut daļēji atrisināt dzīvokļa parādu rašanās problēmu.
■ Ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašnieku parādi veido 1/3 no kopējā parāda par komunālajiem pakalpojumiem.
■ Siltināšana vajadzīga 70% Latvijas māju, un tam nepieciešami 2,7 miljardi latu. Energoefektivitātes prasībām pilnībā atbilst tikai 3% mūsu māju.
■ Latvija iepērk 2,3 miljardus kubikmetru gāzes gadā par 414 miljoniem latu, no šā daudzuma 60% tiek izlietoti apkurei. Tādu pašu daudzumu enerģijas no Latvijas izved, eksportējot šķeldu un neapstrādātus kokmateriālus, par ko ienākumi ir trīs reizes mazāki.
■ LPS uzskata, ka nepieciešams likumdošanas ceļā piešķirt mājokļu īpašniekiem tiesības veikt tiešus maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un slēgt tiešus līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.
