Maksai par liftu jābūt taisnīgai

Iedzīvotājiem jau trešo gadu neliek mieru jautājums par liftu lietošanas maksas sadali. Atgādināsim, ka 2008. gadā pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 pieņemšanas maksu par lifta lietošanu sāka aprēķināt visiem dzīvokļu īpašniekiem, tostarp pirmajā stāvā mājojošajiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments beidzot izpētījis problēmu un atzinis, ka tas nav taisnīgi.

Nesaprātīgie noteikumi

Rīdzinieki divus gadus ir pārplūdinājuši domi ar vēstulēm, prasot paskaidrot, kāpēc daudzi iedzīvotāji saņem rēķinus par pakalpojumu, kuru tīri fiziski nevar izmantot. Daudzās mājās pirmās lifta durvis atrodas otrajā vai pat trešajā stāvā. Kā pavēlēsiet vizināties cilvēkiem, kuri dzīvo zemāk? Atbilde ir atsauce uz MK noteikumiem Nr. 1014. Normatīvajā aktā tā ierakstīts, pilsēta neko lietas labā nevar darīt, Jāmaksā...

Taču pēc deputātu Natālijas Mirskas un Viktora Nikolajeva iesniegtā pieprasījuma izrādījās, ka Rīga spēj palīdzēt saviem un reizē visas Latvijas iedzīvotājiem, jo, atklājot neatbilstības normās, kas nosaka maksu par liftu lietošanu, dome var vērsties pie likumdevējiem ar prasību pārskatīt attiecīgos noteikumus.

„Izdevumi ir jāsadala!”

Aizvadītajā nedēļā jautājums par liftiem tika skatīts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā. Deputāti noklausījās Mājokļu un vides departamenta speciālistu pārskata ziņojumu. Šajā dokumentā ir daudz interesanta.

MK noteikumi Nr. 1014 uzliek par pienākumu visiem mājas iemītniekiem, tai skaitā pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiem, segt lifta uzturēšanas izmaksas, ziņoja speciālisti. Daļēji tas šķiet loģiski. Pēc tāda paša principa mēs maksājam par visas kāpņu telpas uzkopšanu, lai gan izmantojam tikai sava stāva posmu, tāpat arī par jumta remontu, lai gan vidējo stāvu iemītniekiem ir gluži vienalga, vai jumts laiž cauri ūdeni vai ne.

Tomēr ierēdņi, lai arī tikai pilsētas līmenī, pirmo reizi atzina: tāda novienādošana nav taisnīga.

Pārskatā teikts:

„Ar liftiem saistītie izdevumi jādala divās daļās:

■ izdevumi par lifta kā mājas kopīpašuma daļas apsekošanu un remontu,

■ ar lifta lietošanu tieši saistītie izdevumi.”

Noteikumu un likumu konflikts

Attiecībā uz maksas dalīšanu par liftu Latvijas normatīvajos aktos ir pilnīgas jukas. No vienas puses, Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka lifts ir mājas kopīpašums, tāpēc par tā uzturēšanu un remontu jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja reiz tā, tad maksai par liftu jābūt ietvertai apsaimniekošanas maksā un jāaprēķina proporcionāli dzīvokļa platībai. Tieši tā mēs maksājam par jebkuru remontu mājā!

No otras puses, Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 cenšas panākt savu: lifta uzturēšana ir atsevišķs pakalpojums. Maksa par to ir dalāma atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam (tas ir, neņemot vērā dzīvokļa īpašuma platību). Kā lai te tiek gudrs?

Īrniekiem gan ir labi

Rīgā un visā Latvijā māju pārvaldītāji rīkojas atbilstoši MK noteikumiem. Pašvaldības namu pārvaldes rēķinus par liftu klientiem izraksta reizi ceturksnī, lai gan tas ir pretrunā ar iepriekšminētajām Dzīvokļa īpašuma likuma normām.

Tostarp valsts un pašvaldības mājokļu īrnieki salīdzinājumā ar dzīvokļu īpašniekiem ir izdevīgākā stāvoklī – viņi par liftu maksā Ministru kabineta noteikumu Nr. 999 noteiktajā kārtībā. Šo noteikumu 12.7. punktā teikts, ka īrnieks par lifta lietošanu maksā „proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Maksa par liftu tiek aprēķināta personām, kuras dzīvo otrajā stāvā un augstāk, bet, ja iekāpšana liftā otrajā stāvā nav paredzēta, attiecīgi trešajā stāvā un augstāk”.

Lūk, jums trešais maksāšanas variants – ne pēc dzīvojamās platības, ne pēc dzīvokļu skaita, bet gan pēc lifta lietotāju skaita. Diemžēl šī kārtība nav piemērojama mājās ar privatizētiem dzīvokļiem. Tāpēc arī tur iedzīvotāji mokās, maksājot par liftu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 necilvēciskajām normām.

Divi maksājumi viena vietā

Rīgas domes ierēdņi, kas beidzot ir bijuši spiesti izstudēt likumus, pašreizējo maksāšanas sistēmu attiecībā uz liftiem atzīst par „nekonsekventu”. Mājokļu un vides komitejas sēdē izskanēja arī iespējamais risinājums – jāvēršas pie likumdevējiem. Lai tie nekavējoties saved kārtībā normatīvos aktus, kas liek pirmo stāvu iemītniekiem maksāt par nesaņemtiem komunālajiem pakalpojumiem.

Taisnīgumu atjaunot nebūtu grūti, vajadzētu tikai maksu par liftu sadalīt divās daļās. Par lifta tehnisko apkopi un remontu tiešām ir jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tikai mājas apsaimniekošanas kopējās maksas ietvaros, tātad proporcionāli dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Savukārt par lifta lietošanu pēc analoģijas ar īrniekiem domātajiem MK noteikumiem Nr. 999 būtu jāmaksā tikai dzīvokļu īpašniekiem, sākot no otrā stāva.

Gaidīt vai pieņemt kopīgu lēmumu?

Neņemamies spriest, vai Ekonomikas ministrijā un valdībā sadzirdēs pašvaldības ekspertu domas, tomēr zināms progress jau vērojams – pirmo reizi triju gadu laikā izskanējuši saprātīgi atzinumi par kārtību, kādā mēs maksājam par liftu. Un sniegts arī problēmas risinājuma variants.

Atgādināsim, ka MK noteikumi Nr. 1013, saskaņā ar kuriem pirmā stāva iemītniekiem arī jāmaksā par liftu, jebkurā mājā ir spēkā tikai tikmēr, kamēr dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav pieņēmusi citu pakalpojuma samaksas kārtību.

Ja mājas iemītnieki nevēlas gaidīt grozījumus likumos, viņi kopīgi var pieņemt lēmumu maksu par liftu aprēķināt atbilstoši iepriekšminētajām MK noteikumu Nr. 999 normām. Šai nolūkā tikai jāsasauc kopsapulce vai jāveic iedzīvotāju aptauja un lēmums jādara zināms mājas pārvaldniekam.