Milzīgi rēķini? Jums pienākas palīdzība

Februārī rīdzinieki saņēma šokējošus rēķinus par siltumu. Diemžēl tā ir realitāte – ziema nevienu nav saudzējusi. Dažviet maksa par dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkuri cēlusies pat par 50%. Redakcijā nemitīgi vēršas apjukuši cilvēki: kā tagad izdzīvot, kā samaksāt par siltumu? Daudziem grūtībās nonākušajiem izeja varētu būt Rīgas domes dzīvokļa pabalsts.

Pretendentu būs vairāk!

2009. gadā dzīvokļa pabalstu Rīgā saņēma aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, bet, kā ziņo galvaspilsētas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors, 2010. gadā uz pašvaldības pabalstu noteikti pretendēs daudz vairāk cilvēku. „Jo lielāki dzīvokļa rēķini, jo vairāk pretendentu uz pašvaldības pabalstiem,” saka Moors. Tiek lēsts, ka šogad dzīvokļa pabalsts būs vajadzīgs vairāk nekā 60 tūkstošiem rīdzinieku.

Jaunajiem sociālo dienestu klientiem ir svarīgi zināt savas tiesības. Galvaspilsētas iedzīvotāji nereti sūdzas, ka pašvaldības sociālie dienesti vai nu vispār atsaka piešķirt dzīvokļa pabalstu, vai arī izvirza gluži nesaprotamas prasības un nosacījumus. Kā pamatotu atteikumu atšķirt no ierēdņu paviršības?

„Nevaru vien saprast, kādā veidā tiek piešķirts un aprēķināts dzīvokļa pabalsts,” stāsta kāda mūsu lasītāja pensionāre. „Jau otro reizi biju aizgājusi uz sociālo dienestu, lai līdzīgi kā mana gadagājuma draudzenes aizpildītu deklarāciju, bet atkal, tāpat kā pērn, saņēmu noraidījumu. Varbūt es gluži vienkārši nepatīku sociālajiem darbiniekiem?”

„Mūsu ģimenei atteica pabalstu tāpēc, ka mums pieder vēl cits nekustamais īpašums. Sociālo dienestu neinteresē tas, ka šis „nekustamais īpašums” ir tikai istaba bez ērtībām vecajā Pārdaugavā, ko nesen saņēmām mantojumā un kas nekādu labumu mums nedod, tik sagādā rūpes,” sūdzas jauns vīrietis.

Vispirms ir svarīgi saprast, kā sociālais dienests pieņem to vai citu lēmumu. Mēs rūpīgi izstudējām Rīgas domes noteikumus Nr. 56 „Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem” un mēģināsim tos izklāstīt vienkāršajiem rīdziniekiem saprotamā valodā. Šajā dokumentā atradām atbildes uz daudziem mūsu lasītāju jautājumiem.

Kam ir tiesības?

Sāksim ar galveno: kam ir tiesības uz Rīgas domes dzīvokļa pabalstu?

Pašvaldības noteikumos skaidri pateikts, ka tādu palīdzību var saņemt ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona (sauksim to par palīdzības pieprasītāju), kas deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas.

Ir svarīgi, lai palīdzības pieprasītāji patiešām dzīvotu atbilstoši norādītajai adresei. Tomēr galvenais faktors ir ģimenes vidējie ienākumi. Lai saņemtu pabalstu, vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nedrīkst pārsniegt 200 latu katram ģimenes loceklim mēnesī un 250 latu atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.

Tātad ar ienākumiem esam tikuši skaidrībā. Bet tad sākas daudz sarežģītāka aritmētika.

Saskaitām un atņemam

Jūs droši vien interesē, cik liels būs dzīvokļa pabalsts. Ar vārdu sakot, vai tas ir to pūļu vērts, ko nāksies tērēt, lai pabalstu saņemtu. Ja pietiek pacietības, jūs paši varat aptuveni aprēķināt iespējamo pabalstu, tik vien, kā jāatrod iepriekšējo mēnešu dzīvokļa rēķini.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāju kopējo garantēto minimālo ienākumu (GMI) un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem. Nav saprotami? Tādā gadījumā pabalsta lielumu palīdzēs aprēķināt šāda formula: P = GMI +K – I.

Formulā ar P burtu ir apzīmēts palīdzības pieprasītājam pienākošais dzīvokļa pabalsta apmērs, GMI ir garantētā minimālā ienākumu summa palīdzības pieprasītājiem (kāds GMI pienākas jums, to mēs vēl pastāstīsim), K – normatīvie izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem (arī par tiem runāsim mazliet vēlāk), I – palīdzības pieprasītāju ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI līmeņa pabalstu).

Gatavojiet papīrus

Daudzi no mums uzskata, ka nav nekā ļaunāka kā staigāt pa ierēdņu kabinetiem. Daļa taisnības jau tur ir. Bet tā kā bez Rīgas domes sociālā dienesta apmeklējuma pie pabalsta netikt, pretendentiem jāsakopo spēki un jāpierakstās uz pieņemšanu pie rajona inspektora.

Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, palīdzības pieprasītājs vēršas sociālajā dienestā ar iesniegumu un:

• uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
• iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus;
• uzrāda dokumentu, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu (īres vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus par iepriekšējo mēnesi, vai, ja cilvēks dzīvo sociālajā mājā, līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu);
• aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

Nauda – apsaimniekotāja kontā

Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība Rīgā ir standartizēta. Pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus, noteikto GMI līmeni un normatīvos izdevumus, kas nedrīkst pārsniegt faktiskos maksājumus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem.

Rīgas domes noteikumos teikts, ka pabalstu piešķir, sākot ar to mēnesi, kurā saņemts palīdzības pieprasītāja iesniegums, uzrādīti pabalsta aprēķināšanai nepieciešamie dokumenti un aizpildīta iztikas līdzekļu deklarācija. Ar darbspējīgu personu papildus tiek noslēgta vienošanās par līdzdarbību.

Pabalstu piešķir uz deklarācijas spēkā esamības periodu (trīs mēneši darbspējīgām personām, seši mēneši pensionāriem). Ja palīdzības pieprasītājam šajā laikā mainās ienākumi, materiālais stāvoklis vai izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, viņam par to jāinformē sociālais dienests. Tādā gadījumā pabalsta apmērs tiks pārrēķināts.

Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Dažos gadījumos tas tiek ieskaitīts palīdzības pieprasītāja kontā.

Ja cilvēks blēdās un nemaksā par dzīvokli savu daļu pilnā apmērā vai sniedz sociālajam dienestam nepatiesas ziņas, vai nepilda noslēgto vienošanos par līdzdarbību maksājumu kārtošanā, sociālais dienests var atteikt pilnībā vai daļēji piešķirt viņam dzīvokļa pabalstu.

Kam var parādīt durvis?

Kam dzīvokļa pabalsts pienākas, to nu mēs būtu puslīdz noskaidrojuši. Tagad paraudzīsimies, kam sociālais dienests var atteikt. Tādu gadījumu, izrādās, ir ne mazums. Palīdzība nepienākas, ja:

• atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu;
• palīdzības pieprasītājam un/vai viņa ģimenes locekļiem pieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;
• ir stājies spēkā tiesas spriedums par palīdzības pieprasītāja izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad palīdzības pieprasītājs iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;
• palīdzības pieprasītājs ir darbspējīgā vecumā un neveic noteiktos līdzdarbības pienākumus. Sociālajam dienestam ir tiesības samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam;
• palīdzības pieprasītājam ir parādsaistības;
• palīdzības pieprasītājam ir naudas līdzekļu uzkrājumi.

Visiem parādus nenomaksās

Nav nekā ļaunāka par pieviltām cerībām, jo sevišķi, ja sociālais dienests, kā jums šķiet, „piekasās” par sīkumiem. Bet atcerēsimies, ka inspektori lēmumu pieņem, vadoties pēc Rīgas domes noteikumiem, un daudzos jums šķietami nepatīkamos gadījumos citādi nemaz nevar rīkoties.

Taču ir arī labas ziņas. Pašvaldības noteikumi paredz, ka sociālajam dienestam ir tiesības (uzsveram – ir tiesības, nevis pienākums) ne tikai piešķirt dzīvokļa pabalstu, bet arī piešķirt to palielinātā apmērā, lai cilvēks, kam iekrājies parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, varētu nomaksāt parāda pamatsummu. Vispirmām kārtām tiek izskatīta iespēja nomaksāt dzīvokļa parādu valsts pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kā arī ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Šai nolūkā sociālais dienests noslēdz ar palīdzības pieprasītāju trīspusēju līgumu „Par dzīvokļa parāda atmaksu”.

Ja dzīvokļa parāds pārsniedz divu mēnešu maksājumu apmēru, namu apsaimniekotāji informē īrniekus par iespēju saņemt sociālā dienesta palīdzību. Speciālisti analizē situāciju, veic pārrunas ar palīdzības pieprasītāju un nama apsaimniekotāju un mēneša laikā pieņem lēmumu.

Ja cilvēkam, kas dzīvo labiekārtotā pašvaldības dzīvoklī, parāds pārsniedz 200 latu (vai 100 latu pašvaldībai piederošā dzīvoklī bez ērtībām), sociālais dienests vēršas pēc papildu atzinuma Mājokļu un vides departamentā.

Pilnīgi iespējams, ka nama apsaimniekotājs nevēlēsies slēgt trīspusēju līgumu par dzīvokļa parāda atmaksu. Tādā gadījumā sociālais dienests sagatavo atbalsta vēstuli palīdzības pieprasītājam iesniegšanai tiesā. Tāpat arī sociālais dienests var noslēgt ar palīdzības pieprasītāju nevis trīspusēju, bet gan divpusēju vienošanos ar dzīvokļa parāda atmaksas grafiku.

Gaidiet inspektora apmeklējumu

Tas, kā sociālais dienests novērtē ģimenes materiālo stāvokli, būtu atsevišķi apspriežams temats. Pats par sevi saprotams, ka pieņemšanā pie sociālā darba inspektora ir svarīgi pareizi aizpildīt deklarāciju un iesniegt materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus. Atceraties? Tātad palīdzības pieprasītāju vidējie ienākumi nedrīkst pārsniegt 200 latu uz vienu ģimenes locekli un 250 latu atsevišķi dzīvojošam cilvēkam. Šādai summai jāpaliek jūsu rīcībā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa samaksas.

Pēc tam sociālā dienesta speciālistiem jāpārbauda jūsu sniegto ziņu pareizība un jāapseko jūsu dzīvesvieta. Tas nozīmē, ka inspektors apmeklē palīdzības pieprasītāju mājās un sastāda apsekošanas aktu. Vai nu jums patīk, vai ne, bet tāda vizīte ir obligāta.

Auto un mēbeles – tā nav bagātība

Daļa rīdzinieku ir nobažījušies, ka sociālais dienests atzīs viņus par pietiekami bagātiem un palīdzību nepiešķirs. Tāpēc ir svarīgi zināt, kāds īpašums nav traucēklis pabalsta saņemšanai. Tas ir īpašums, ko nevar izmantot ienākumu gūšanai, proti:

• dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas palīdzības pieprasītājam pieder deklarācijas aizpildīšanas brīdī;
• nekustamais īpašums vai tā daļa, kā arī kustamā manta, kas tiek izmantota palīdzības pieprasītāja pamatvajadzību – uztura, mitekļa un apģērba – nodrošināšanai;
• nekustamais īpašums, kuru pamatvajadzību nodrošināšanai izmanto palīdzības pieprasītāja taisnās līnijas radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
• viens par 10 gadiem vecāks transportlīdzeklis, kas tiek izmantots palīdzības pieprasītāja ikdienas vajadzību nodrošināšanai un nav iegādāts sociālās palīdzības saņemšanas laikā.

Ko apmaksā Rīgas dome?

Bet tagad pats interesantākais! Ņemsim rokā zīmuli un parēķināsim, cik liels pabalsts mums pienākas. Šai nolūkā vajag zināt, kas ietilpst tā dēvētajos normatīvajos izdevumos (komunālo maksājumu posteņi, kurus ir tiesības apmaksāt sociālajam dienestam). Pabalstu piešķir šādiem maksājumiem:

• par gāzi – gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem dzīvoklī ar gāzes plīti, bet ne vairāk kā 6 kubikmetru izmaksas mēnesī vienai personai un 3 kubikmetru katrai nākamajai personai ģimenē. Plus vēl 3 kubikmetri, ja dzīvoklī ar gāzi tiek sildīts ūdens;
• par elektroenerģiju – atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk par 180 kWh mēnesī ģimenei. Ja dzīvoklī ir elektriskā plīts, papildus vēl tiks segtas 100 kWh izmaksas mēnesī vienam cilvēkam, bet ne vairāk par 240 kWh mēnesī ģimenei. Ja ūdeni silda ar elektrību, papildus uz katru ģimenes locekli pienākas vēl 50 kWh mēnesī;
• dzīvojamo telpu īres vai apsaimniekošanas izdevumi un centrālā apkure. Pabalstu aprēķina par dzīvokļa kopējās platības 32 kvadrātmetriem vienai personai un 18 kvadrātmetriem katram nākamajam ģimenes loceklim. Tas ir ļoti svarīgs aspekts! Pabalstu par visu platību aprēķina tikai tad, ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī, kā arī gadījumā, ja divistabu dzīvoklī dzīvo viena vai vairākas personas, kas vecākas par 65 gadiem un kam nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku, vai I grupas invalīdi. Tiesības saņemt pabalstu par visu platību ir arī tad, ja ģimene vai persona dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā;
• dzīvojamo telpu īres un apsaimniekošanas izdevumus apmaksā atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 3 latus par kvadrātmetru;
• centrālo apkuri apmaksā pilnā apjomā, vadoties pēc normatīvās mājokļa platības;
• par auksto un karsto ūdeni – atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 4 kubikmetriem vienai personai, no kuriem ne vairāk kā 2 kubikmetri ir karstais ūdens. Šis noteikums ir spēkā, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji;
• ja dzīvoklis ir apkurināms ar malku – 5 steru izmaksas gadā dzīvoklim, kurā ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni – 2 steru izmaksas gadā, bet ne vairāk kā 10 steru gadā. Ja dzīvoklī ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, var papildus piešķirt 3 steru malkas izmaksas gadā;
• ja dzīvoklis ir apkurināms ar oglēm – 2 tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā četru tonnu izmaksas gadā lielākiem dzīvokļiem;
• ja dzīvoklis ir apkurināms ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latu par dzīvokļa vienu kvadrātmetru divpadsmit mēnešus gadā;
• ja dzīvoklis ir apkurināms ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latu par dzīvokļa vienu kvadrātmetru sešus mēnešus gadā;
• ja dzīvoklī ir balonu gāze – 9 litru gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;
• zemes nomas maksai un nekustamā īpašuma nodoklim – atbilstoši īres (apsaimniekošanas izdevumu) un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai;
• skaitītāju verifikācijai – līdz 8 latiem par vienu skaitītāju;
• par telefonu – abonentmaksa līdz 4 latiem mēnesī;
• par pirts pakalpojumiem – līdz 3 latiem mēnesī vienai personai, ja dzīvoklī nav karstā ūdens, vannas vai dušas telpas.

Apkoposim rezultātus

Rīgas domes Sociālā pārvalde ziņo, ka dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidū aizvien mazāk ir pensionāru un invalīdu, toties palielinās darbaspējīgo pabalsta pieprasītāju skaits. Jauni cilvēki Rīgā zaudē darbu, dažus mēnešus saņem bezdarbnieka pabalstu un tad papildina to cilvēku pulku, kam nepieciešama pašvaldības palīdzība.

Cik liels pabalsts pienākas bezdarbnieku ģimenei, kurā ir divi bērni? Izmantosim raksta sākumā pieminēto formulu. Garantētais minimālais ienākums diviem pieaugušajiem (divi pabalsti pa 40 latiem) un diviem bērniem (divi pabalsti pa 45 latiem) ir 170 latu. Šim skaitlim jāpieskaita ģimenes faktiskais ienākums, kas līdzinās nullei. Tālāk no 170 latiem atbilstoši formulai atskaitām vidējo maksu par divistabu dzīvokli ziemā – 100 latu. Iegūstam 70 latus. Šāda summa sociālajam dienestam jāizmaksā ģimenei dzīvokļa pabalsta veidā.

Kā redzat, noskaidrot, uz ko jums ir tiesības, nemaz nav tik grūti. Izstudējuši Rīgas domes noteikumus, savākuši vajadzīgos dokumentus un bruņojušies ar pacietību, arī jūs varat saņemt pašvaldības atbalstu. Šobrīd tas nepavisam nebūs lieki.