„Kad beidzot mazināsies tarifs?”

Uzņēmumā Rīgas siltums skaidro, kāpēc gāzes cenas strauji samazinājās, bet maksa par apkuri – ne 

Šajās dienā Latvijas iedzīvotāji saņēma rēķinus par 2024. gada februāri un atviegloti uzelpoja: apkures izmaksas izrādījās krietni zemākas nekā mēnesi iepriekš. Tomēr februāra izmaksu šoks nav palicis bez sekām – arvien vairāk dzīvokļu īpašnieku interesējas, kāpēc uzņēmums Rīgas siltums kavējas ar siltumenerģijas tarifa samazināšanu.

Ir jautājums!

– Ir saprotams, kāpēc siltumtīkli 2022. gadā paaugstināja tarifus, –  sociālajos tīklos raksta rīdzinieks Jānis. – Galu galā dabasgāzes cena TTF reģionālajā gāzes centrā Nīderlandē noteiktos periodos pieauga līdz 3800 dolāriem par 1000 kubikmetriem. Problēmas bija arī 2023. gadā, kad gāzes cenas dažkārt pieauga līdz 1800 dolāriem. Taču tagad cenas ir nokritušās līdz 300 dolāriem par 1000 kubikmetriem. Kāpēc es to neredzu savos rēķinos?

Rēķini ir par 30% mazāki

Uzņēmumā Rīgas siltums paziņo, ka iedzīvotāju saņemtie apkures rēķini martā ir par aptuveni 30% mazāki nekā februārī.

– Izskaidrojums ir gaužām vienkāršs: vidējā gaisa temperatūra februārī bija +1,6 grādi, – skaidro siltumtīklu pārstāve Jana Roze, –  kamēr janvārī tie bija - 4,5 grādi. Tādā veidā izmaksu samazinājums ir saistīts ar mazāku siltumenerģijas patēriņu, bet ne ar Rīgas siltuma tarifa samazinājumu.

Atgādināsim, ka pašreizējais tarifs (87,57 eiro/MWh plus PVN) stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī, tas ir, laikā, kad nebija pilnīgas pārliecības par gāzes cenu stabilitāti.

Turklāt jau ir zināms jaunais Rīgas siltuma tarifs, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūnijā. Tas būs tikai par 0,06% zemāks par pašreizējo – 87,52 eiro/MWh plus PVN. Tādējādi straujais gāzes cenu kritums faktiski nebūs ietekmējis Rīgas siltuma tarifu.

Siltumtīkli nesteidzas

Jautājums, kāpēc Rīgas siltums nesteidzas pazemināt siltumenerģijas tarifu, radās ne tikai dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Tas radās arī Rīgas domes deputātiem.

Tādēļ politiķi uz Mājokļu un vides lietu komitejas sēdi uzaicināja Rīgas siltuma valdes priekšsēdētāju Ilvaru Pētersonu, lai uzklausītu skaidrojumu par notiekošo.

J. Pētersons paziņoja, ka siltumenerģijas tarifs Rīgā pilnībā nav atkarīgs tikai no uzņēmuma Rīgas siltums darbības. Daudz spēcīgāk to ietekmē uzņēmums Latvenergo, kas apkures sezonas laikā galvaspilsētai pārdod lielāko daļu nepieciešamā siltuma.

Latvenergo šo siltumenerģiju saņem koģenerācijas procesā no siltumcentrālēm TEC-1 un TEC-2. Citiem vārdiem sakot, siltums mūsu radiatoros ir ar dabasgāzes palīdzību ražotās elektroenerģijas blakusprodukts.

Kas veido Rīgas siltuma tarifu?

Šobrīd siltumenerģijas izmaksas Rīgā ietver sešas galvenās pozīcijas:

■ kurināmā izmaksas (siltuma saražošanai Rīgas siltums termocentrālēs) = 17,2%;

■ gatavās siltumenerģijas iegādes izmaksas no Latvenergo vai citiem neatkarīgajiem ražotājiem = 62,1%;

■ algas = 7,2%;

■ amortizācija = 4,6%;

■ remonts un apkope = 2,9%;

■ citi izdevumi = 6%.

– Kā redzams, lielākais gatavās siltumenerģijas piegādātājs ir uzņēmums Latvenergo, kura cenas tad arī nosaka cenu līmeni, –  atzina I. Pētersons.

Vai šķelda ir izdevīga?

Kas attiecas uz Rīgas siltumu, tad uzņēmums ievēro tam noteikto zaļo kursu, proti, savu siltumenerģijas ražošanu iespēju robežās pārkārto no dabasgāzes uz biokurināmo – šķeldu.

Tagad kurināmā patēriņš Rīgas siltuma siltumcentrālēs ir aptuveni 50 pret 50. Pārkārtošanās uz siltuma ražošanu no šķeldas viennozīmīgi bija izdevīga pilsētniekiem, kad gāze maksāja 1000–2000 dolāru par 1000 kubikmetriem. Cik tas ir izdevīgi tagad, jautājums paliek atklāts.

– Mēs šķeldu iepērkam biržā no vairākiem desmitiem neatkarīgu piegādātāju, – stāsta Rīgas siltuma valdes loceklis Uģis Osis. – Izmaksas sastāda 24–26 eiro/MWh. Esmu runājis ar citiem siltumenerģijas ražotājiem, un viņi apgalvo, ka šī cena faktiski ir viszemākā, kāda šobrīd tirgū tiek piedāvāta.

Šķeldas cena šobrīd aptuveni atbilst gāzes cenai biržā – 1 MWh ir aptuveni 100 kubikmetru sadedzinātās gāzes, kas maksā 28–30 eiro. Taču zaļajā tarifā uzņēmumam Rīgas siltums ir jāiekļauj izmaksas arī par veco katlumāju pārbūvi šķeldas izmantošanai un jaunu katlu māju būvniecību.

Vai maksājam pēc pagājušā gada cenām?

Tātad Rīgas siltums nevar ietekmēt savu partneri – Latvenergo – un panākt, lai tas pazeminātu gatavās siltumenerģijas cenu. Taču šķiet, ka uzņēmumam neko nemaksātu tarifu pazemināšana pašam piederošajās termocentrālēs, ražošanas pašizmaksas krituma dēļ.

Kāpēc tad joprojām netiek samazināts tarifs siltumenerģijai gala patērētājam?

– Likums ļauj mums noteiktās robežās pārskatīt tarifu, ja būtiski mainās kurināmā vai gatavās siltumenerģijas cena, – atzīst Ilvars Pētersons. – Taču mēs uzskatām, ka mainīgais tarifs neveicina klientu maksājumu disciplīnu. Tātad mūsu princips ir saglabāt pēc iespējas zemāku, bet nemainīgu tarifu.

– Bet iedzīvotāji taču pārmaksā.

– Nē, viņi nepārmaksā. Ja rīt mums izdosies īpaši izdevīgs šķeldas vai gāzes iepirkums, ietaupījumu ņemsim vērā nākamajā tarifu pārskatīšanas reizē. Šī ekonomija tarifu ietekmēs turpmākos divus gadus.

– Tagad gāze kļūst lētāka, taču jūs jau esat fiksējuši tarifu, kas būs spēkā no 1. jūnija. Kāpēc to neietekmē gāzes cenu kritums?

– Sākšu ar to, ka enerģētiskās krīzes laikā uzņēmums nonāca unikālā situācijā. Gāze bija jāpērk ar avansa maksājumu, kas iepriekš nekad nebija noticis. Tas nozīmē, ka mums bija jāņem lieli kredīti un jāmeklē papildu ienākumu avoti, lai kopā ar procentiem atmaksātu miljonos mērāmus banku kredītus un procentu maksājumus.

Mācoties no iepriekšējās rūgtās pieredzes, tagad gāzi visai sezonai iegādājamies iepriekš. Piekrītiet, ka uzņēmums nevar pieļaut situāciju, ka Rīga ziemā paliek bez gāzes, tātad arī bez apkures. Šim nolūkam mēs pērkam gāzi no cienījamiem lieliem piegādātājiem, kam reputācija ir svarīga un kas neatļausies kurināmā piegāžu pārkāpumus, ja par tiem noslēgts līgums.

– Tātad šobrīd rīdzinieki tērē gāzi, ko Rīgas siltums iepirka 2023. gada otrajā pusē par toreizējām cenām. Vai jūs varat panākt, lai piegādātāji pārskatītu gāzes cenu, ja tā biržā samazinās?

– Uzskatām, ka galvaspilsētā svarīgs konkurētspējīgs un stabils tarifs, – atbildēja Rīgas siltuma pārstāvis. – Gāzes iegāde visai sezonai ļauj to nodrošināt. Cilvēkiem jābūt pārliecinātiem, ka viņiem tiek garantēta centrālā siltuma piegāde.

Un tālāk – paši!

Vienlaikus Rīgas siltums nezaudē optimismu un pat norāda uz alternatīviem veidiem, kā samazināt apkures tarifus. Viens no risinājumiem varētu būt to Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšana, kuri izmanto centralizēto apkuri.

– Rietumeiropā ap 90% māju ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, pie mums – aptuveni 76%, tāpēc mums ir izaugsmes perspektīvas, – saka I. Pētersons. – Jo aktīvāki centralizētās apkures lietotāji būs Rīgā, jo mazākas būs sistēmas uzturēšanas izmaksas uz vienu nosacīto lietotāju.

Savukārt Uģis Osis atgādināja, ka Rīgas siltums atbild tikai par siltumenerģijas piegādi līdz ievadam mājā. Par tālāko kvalitatīvas apkures uzturēšanu atbild vai nu mājas īpašnieks, vai tās apsaimniekotājs.

– Daudzi rīdzinieki, saņemot rēķinus par janvāri, jautāja, kāpēc vienā mājā maksa par apkuri ir 1,50 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet citā tā var pārsniegt 3 eiro, – stāsta Uģis Osis.

– Kāpēc tas ir tā?

– Atgādināšu, ka 1998. gadā Rīgā tika sākta akcija ar mērķi trīs gadu laikā visās mājās uzstādīt kopējos siltuma skaitītājus. Kopš tā laika katras mājas siltuma patēriņu uzskaita individuālais skaitītājs. Nosacīti mums ir zināma vienas megavatstundas cena, un tāpat ir zināms, cik šādu vienību konkrēta māja patērē mēneša laikā. Vairāk jautājumu piegādātājam nevajadzētu būt.