Vai ir vērts šķirot?

Latvijas iedzīvotājiem piedāvā atgriezties pie jau aizmirstas atkritumu šķirošanas metodes, kad bioloģiskos atkritumus izmeta atsevišķā spainī...

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmo jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Kaut arī ir novērojams iedzīvotāju intereses pieaugums un pamazām palielinās pagalmu skaits, kuros ir uzstādīti brūnie konteineri, pagaidām bio atkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstīgs saturs.

Kas mainās iedzīvotājiem un vai tiešām bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta?

– No 2024. gada katrai Latvijas pašvaldībai ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem savā teritorijā šķirot bioloģiskos atkritumus, bet iedzīvotāju ziņā paliek izvēle – kā un vai tajā iesaistīties.

 Par izmaiņām stāsta Jānis Aizbalts, SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs.

Par problēmām ar bio atkritumu šķirošanu informē CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane:

– Pat Rīgā un Pierīgā, kur bio atkritumus šķiro aktīvāk, salīdzinot ar pārējo Latviju, brūno konteineru aizpildījums lielākoties nav lielāks par 50%, izņemot gadījumus, kad mājā dzīvo tiešām aktīvi atkritumu šķirotāji.

Bio atkritumu izvešanas tarifs kļuvis vēl zemāks

Ir vērts atgādināt, ka bio atkritumu šķirošana palīdz iedzīvotājiem samazināt maksu par atkritumu utilizāciju. Bio atkritumu izvešanas tarifs 2023. gadā bija par 20% zemāks nekā parasto sadzīves atkritumu izvešanas maksa, un no 2024. gada tas kļuvis vēl izdevīgāks, proti, – par 40% lētāks.

Bio atkritumi veido ap 30% līdz 40% no kopējās sadzīves atkritumu masas, tāpēc, tos nodalot no pārējiem atkritumiem, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt savu rēķinu.

Nereti cilvēki domā, ka, novietojot pie mājas bio atkritumu konteineru, atkritumu izvešana kļūst dārgāka. – Šāds priekšstats var rasties, ja atkritumi netiek šķiroti pareizi. Katru atkritumu veidu izved atsevišķi. Ja noteiktajā dienā ir plānots izvest bioloģiskos atkritumus, taču tiek konstatēts, ka tajā ir tik liels neatļauto atkritumu piejaukums, ka tie drīzāk ir sadzīves atkritumi, tad rēķinā tiek iekļauta konkrētā reize, kad izvešana nav izdevusies. Nepareizi sašķirotie bio atkritumi tiek izvesti atbilstīgi sadzīves atkritumu tarifam, stāsta Liene Rumpane.

Dzīvokļiem ir paredzētas speciālas mazās tvertnes

Pārtikas atliekām ideālā gadījumā būtu jānonāk komposta kaudzē, lai tās varētu pārvērsties par dārznieka melno zeltu. Taču ne visiem pilsētā dzīvojošajiem ir dārzs, kur izmantot kompostu.

Var atgriezties pie jau aizmirstas metodes, kad bioloģiskus atkritumus izmet atsevišķā spainī, ko pēc iztukšošanas nes atpakaļ mājās, izskalo un lieto atkal. Modernāka metode ir veikalos iegādājama speciāla kompakta tvertne bio atkritumiem, kuru ērti novietot virtuvē. Tajā var ieklāt kompostējamo maisiņu, viegli atdalīt un glabāt bio atkritumus pirms to izmešanas brūnajā konteinerā.

Drīkst izmantot papīra vai kompostējamos maisiņus

Šķirošana maisiņos, protams, šķiet ērtāka, taču jāatceras, ka brūnajā konteinerā bio atkritumus drīkst izmest tikai bio kompostējamos vai papīra maisiņos. Nedrīkst izmantot plastmasas jeb polietilēna maisiņus, arī papīra maisiņiem jābūt bez folija ielaidumiem un plastmasas lodziņiem.

Izvēloties šos maisiņus, jānoskaidro, vai tiešām tie ir kompostējami, jo uzraksts BIO vēl nenozīmē, ka tie sadalās. Uz maisiņa vajadzētu būt norādītam atbilstības sertifikāta numuram EN 13432:2002 un frāzei Kompostējams produkts, kas atbilst ES normatīvajiem aktiem EN 13432.

– Kompostējamie maisiņi kļūst aizvien pieejamāki. Tos var iegādāties gan CleanR klientu portālā manai.videi.lv, gan citos interneta veikalos, piemēram, cleanliving.lv, ajprodukti.lv, cenuklubs.lv un citviet, turklāt nama pārvaldnieks var panākt, ka brūnajā konteinerā tiek ieklāts kompostējams maiss, kas ļauj uzturēt to tīrāku, – skaidro L. Rumpane.

Liela bio atkritumu daudzuma izvešana

Rudenī ierasta ir lapu grābšana, puķu dobju sakopšana, likvidējot vecos, pārziedējušos augus, bojātos ābolus vai bumbierus, kā arī lielā vējā pagalmā iepūsto zaru izvākšana.

Lielu daudzumu bio atkritumu var ērti izvest Biga Bag maisos. Tos var iegādāties gan saimniecības preču veikalā, gan CleanR pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv, kur uzreiz var arī pieteikt šo maisu izvešanu.

Bio atkritumu komposts

Veidojot kompostu pagalmā, vislabāk izmantot specializētās kompostēšanas kastes, kas palīdzēs paātrināt organisko vielu sadalīšanos. Tādējādi iedzīvotāji paši var sagādāt mēslojumu savam dārzam. Kompostēšanas kastes palīdzēs izvairīties no dažādu grauzēju vairošanās komposta tuvumā.

Uzraksts BIO nenozīmē, ka produkts bioloģiski noārdās

CleanR pārstāve dalās novērojumos, sakot, ka iedzīvotāji bio konteinerā diemžēl izmet visus produktus un iepakojumus ar uzrakstu BIO – vienreiz lietojamās autiņbiksītes, higiēnas preces, kaķu smiltis u. tml.

– Ja uz produkta norādīts BIO  tas vēl nenozīmē, ka tie ir atkritumi, kas bioloģiski noārdās, – atgādina CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Ko drīkst mest bio konteinerā

Brūnajā jeb bio konteinerā būtu jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, mizām un serdēm, graudaugiem un to izstrādājumiem – maizei un konditorejai. Tāpat šajā konteinerā drīkst mest čaumalas, cietos piena produktus, piemēram, biezpienu un sieru, kā arī kafijas un tējas biezumus.

Pie atkritumiem, kas bioloģiski noārdās, pieskaitāmi dārza atkritumi – augi un to saknes, lapas, zāle, zari, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulča, kā arī telpaugi bez augsnes, novītuši ziedi.

Ko nedrīkst mest bio konteinerā

Bio konteinerā nedrīkst izmest ēdienu iepakojumā, jo tas bioloģiski nenoārdās. Tāpēc, ja ir slinkums izņemt neizmantoto vistas gaļu no plastmasas kastītes vai žāvēto desu no vakuuma plēves, šiem atkritumiem jādodas uz sadzīves atkritumu konteineru.

Tāpat bio konteinerā nedrīkst liet šķidrumus – pienu, kefīru, zupu u. c. Arī pudeles vai pakas ar šķidrumiem nedrīkst nonākt pie bio atkritumiem.

– Nepareiza šķirošana, piemēram, ja bio konteinerā tiek izmesta teju pilna piena vai cita dzēriena paka, sabojā visus pareizi sašķirotos atkritumus. Tā viss nonāk noglabāšanai atkritumu poligonā, jo konteinera saturs nav derīgs tālākai pārstrādei, – stāsta L. Rumpane.

Bieži vien bio konteineri ir izvietoti arī kapos. Diemžēl nereti novērots, ka tur kopā ar lapām un zariem konteinerā tiek iemesta arī zeme, smiltis, šķembas, būvgruži un citi kapos radušies pārpalikumi, piemēram, sveces, sveču trauki, mākslīgie ziedi, augu podiņi un tamlīdzīgi. Arī šie atkritumi nedrīkst nonākt bio konteineros.

Īpašs stāsts ir par tūjām, kuras teorētiski it kā būtu jāizmet bio atkritumos, tomēr to darīt nedrīkst.

– Tūju un citu šīs sugas koku un krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk nekā citi augi, jo ir izturīgi pret mitrumu, turklāt tūjas satur dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu. Tūjas un to zari ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Arī Getliņu poligonā tās netiek uzskatītas par bio atkritumiem un tiek noglabātas kopā ar citiem nepārstrādājamiem atkritumiem, skaidro Liene Rumpane.

Jau vēstīts, ka šā gada septembra sākumā Getliņi EKO sāka bio atkritumu šķirošanas kampaņu Uzliec brūno!, lai mudinātu namu pārvaldniekus izvietot pagalmos bio atkritumu konteinerus vēl pirms prasība ir kļuvusi obligāta.

Rīgā palielinās atkritumu izvešanas maksa

Saeima apstiprināja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz dabas resursu nodokļa (DRN) likmes pieaugumu no 2024. gada 1. janvāra.

Pamatojoties uz likuma grozījumiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprināja SIA Getliņi EKO sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu 146,39 EUR par tonnu, sākot no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Saistībā ar DRN likmju izmaiņām no 2024. gada 1. janvāra Rīgā mainās atkritumu izvešanas tarifs.

Visas cenas tabulā ir norādītas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Pareizi šķirojot atkritumus, dzīvojamās mājas iedzīvotāji var būtiski samazināt ikmēneša rēķinu (vidējais izmaksu ietaupījums mēnesī ir 31%), jo par sašķiroto sauso plastmasas, papīra un metāla iepakojuma, kā arī stikla iepakojuma apsaimniekošanu nav jāmaksā, bet bioloģisko atkritumu izvešanai ir zemāks tarifs nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Tāpat būtiski norādīt arī to, ka pareizas šķirošanas rezultātā uz poligonu nogādājamais atkritumu apjoms samazinās vairāk nekā uz pusi – par 52%.

Sašķirotos atkritumus var izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, bet poligonā noglabājamie ar katru gadu uzkrājas, aizņemot vietu un radot potenciālu apdraudējumu videi. Jāatceras, ka poligonu ietilpība arī nav neierobežota.