Palīdzība nāca pēdējā brīdī

Kā valsts palīdzēs iedzīvotājiem apmaksāt rēķinus, un kas Rīgā var izsaukt jaunu dramatisku apkures tarifa pieaugumu? Atbild eksperti!

Tuvākajās dienās iedzīvotāji saņems februāra dzīvokļu rēķinus, un katram jau tagad ir skaidrs, ka tie nebūs mazi. Ko darīs valsts, lai Latvijas iedzīvotāji neiestigtu parādos, kas var beigties ar mājokļa zaudēšanu?

Prognoze nenomierina

– Situācija nav vienkārša, – saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. – Mēs redzam, ka visi galvenie energoresursi, tostarp biomasa, ir kļuvuši dārgāki. Nestabilas joprojām saglabājas gāzes cenas: tām raksturīgas ārkārtīgi lielas īslaicīgas svārstības, piemēram, 2021. gada nogalē tās vērtība sasniedza 180 eiro par megavatstundu, kam sekoja kritums. Patlaban cena turas robežās 80–90 eiro par megavatstundu. Biržas prognoze 2022. gadam nav spīdoša, reālā situācija janvārī un februārī arī parāda, ka augstās zilā kurināmā cenas, visticamāk, saglabāsies līdz gada beigām.

Vēl viens trauksmes signāls, pēc Ekonomikas ministrijas darbinieku domām, ir cenu kāpums šķeldai. Līdz šim tika uzskatīts, ka siltumenerģijas ražotāji, kuri izmanto biomasu, ir ieguvēji un var iztikt bez tarifa paaugstināšanas. Pēdējos mēnešos šķeldas vērtība ir dubultojusies, tāpēc, kā uzskata Edijs Šaicāns, iespējams, mūs sagaida jauns siltuma tarifu kāpuma vilnis.

– Šajās dienās gan Ministru kabinets, gan Saeima atbalstīja plašus iedzīvotāju atbalsta pasākumus, – atgādina valsts sekretāra vietnieks.

Valsts palīdzība: elektroenerģijas apmaksa

Ko svarīgi zināt par valsts palīdzības paketi? Lūk, fakti.

No 2022. gada janvāra līdz aprīlim Latvijas iedzīvotāji ir pilnībā atbrīvoti no maksas par elektroenerģijas sadales tīkla pakalpojumiem un maksas par obligātā iepirkuma komponenti. Viņu vietā šos tēriņus segs valsts.

– Tas nozīmē, – skaidro Edijs Šaicāns, – ka cilvēki šo četru mēnešu laikā maksās tikai par patērēto elektrību.

Jāatgādina, ka valstij ir vēl viens palīdzības instruments elektroenerģijas lietotājiem – tas ir aizsargāto lietotāju institūts. Aizsargāto lietotāju skaitā ietilpst visi 1. grupas invalīdi, ģimenes ar bērniem invalīdiem, daudzbērnu ģimenes un maznodrošinātās personas. 2021. gada beigās tika nolemts palielināt kompensācijas apmēru par elektroenerģiju šīm iedzīvotāju grupām. Tagad visi aizsargātie lietotāji katru mēnesi no valsts saņem kompensāciju 15 eiro apmērā, bet daudzbērnu ģimenes – 20 eiro apmērā.

– Nav atbildēts jautājums, vai valsts atbalsts ir pietiekams, lai mazaizsargātajiem iedzīvotājiem kompensētu elektrības tarifa pieaugumu, – piekrīt Ekonomikas ministrijas pārstāvis. – Statistika parāda, ka atbalsts ir pietiekams, jo aizsargātie lietotāji vidēji patērē mazāk par 100 kilovatstundām elektroenerģijas mēnesī. Izņēmums ir daudzbērnu ģimenes, šeit var runāt par to, ka valsts kompensācija pilnībā neamortizē elektroenerģijas cenu pieaugumu.

Valsts palīdzība: apkures apmaksa

Palīdzības programma ir ieviesta arī mājokļa īpašniekiem, kuri apkurei izmanto gāzi un patērē vairāk nekā 250 kubikmetru zilā kurināmā gadā. Faktiski no 2022. gada janvāra iedzīvotājiem būs jāmaksā par gāzi pēc tarifa, kas bija spēkā līdz 2021. gada beigām.

– Ģimenes, kuras mēnesī tērē no 21 līdz 500 kubikmetriem gāzes, saņems kompensāciju 100% apmērā no gāzes cenas pieauguma 2022. gadā, savukārt ģimenes, kuras tērē vairāk nekā 500 kubikmetru gāzes mēnesī, varēs saņemt kompensāciju 75% apmērā, – paskaidroja Edijs Šaicāns.

Uzņēmums Gaso ir paziņojis, ka kompensācijas saņemšanai mājokļa īpašniekiem jānodod gāzes skaitītāju rādījumi reizi mēnesī, sākot ar 16. datumu un beidzot ar nākamā mēneša pirmo darbdienu. Piemēram, lai saņemtu atlaidi par gāzes patēriņu janvārī, rādījumus vajadzēja nodot līdz februāra pirmajai darbdienai.

Kas attiecas uz centrālo apkuri, janvārī Saeima apstiprināja siltumenerģijas tarifu griestus. Visi ražotāji, kuru tarifi pārsniedz 68 eiro par megavatstundu (plus PVN), no valsts saņems kompensāciju. Tas nozīmē, ka līdz apkures sezonas beigām lietotājiem – māju un dzīvokļu īpašniekiem – nebūs par siltumu jāmaksā vairāk par 68 eiro par megavatstundu (plus PVN).

Kā tas darbosies?

Saprotams, ka māju un dzīvokļu īpašniekiem ir jautājumi par valsts atbalsta programmu praktisko piemērošanu. Jau zināms, ka elektroeneģijas lietotāji palīdzību sāks saņemt bez pieteikuma, taču dzīvokļu īpašniekiem, kuri savās daudzdzīvokļu mājās izmanto gāzes apkuri, jāiesniedz iesniegums savam gāzes operatoram Gaso.

Kā ir ar atbalstu norēķiniem par siltumu? Kā tieši valsts noteiktie griesti apkures tarifam palīdzēs dzīvokļu īpašniekiem?

– Šis griesti (68 eiro par megavatstundu) nav noteikti patērētājiem – dzīvokļu īpašniekiem un citiem iedzīvotājiem, – skaidro Edijs Šaicāns, – bet drīzāk ražotājiem. Tādā veidā viņi varēs iedzīvotājiem piegādāt siltumenerģiju par cenu, kas nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu. Ja faktiskie izdevumi par siltumenerģijas ražošanu uzņēmumam izrādīsies augstāki, starpību kompensēs valsts.

– Rīgā siltumenerģijas cena patlaban ir zemāka par 68 eiro par megavatstundu. Izrādās, ka visa galvaspilsēta paliek ārpus centrālās apkures lietotāju atbalsta programmas.

– Kuras pašvaldības saņems palīdzību?  

– Atbalstu saņems šādi ciemati un pilsētas – Āne, Brankas, Ādaži, Kadaga, Ozolnieki, Piņķi, Babīte, Mārupe, Skulte, Tīraine, Sigulda, Saulkrasti, Zvejniekciems, Jūrmala un Daugavpils.

– Atbalsta pasākumi darbosies tikai līdz 2022. gada aprīlim. Kas gaidāms nākamajā sezonā? Vai Ekonomikas ministrijai ir iedzīvotāju atbalsta plāns 2022./2023. apkures sezonai?

– Valdība jau no paša sākuma ir likusi saprast, ka pašreizējie atbalsta pasākumi ir īslaicīgi un, visticamāk, netiks piemēroti nākamajā apkures sezonā. Siltuma ražotājiem jāizmanto tiem piešķirtais termiņš ražošanas diversifikācijai, lai realizētu pāreju uz ekonomiskākiem kurināmā veidiem. Savukārt Ekonomikas ministrijai ir dots uzdevums steidzami visā valstī īstenot energoefektivitātes un centrālās apkures modernizācijas programmas, kas palīdzētu novērst krīzi nākamajā apkures sezonā.

Šķelda vairs neglābj no tarifu pieauguma

Tikmēr Latvijas siltumenerģijas ražotāju asociācija brīdina, ka jebkura modernizācija prasa laiku, tāpēc to nevar uzskatīt par instrumentu krīzes situācijas risināšanai.

– Nav iespējams aiziet uz veikalu, nopirkt šķeldas katlumāju un nākamajā dienā to palaist darbībā, – saka uzņēmuma Liepājas enerģija pārstāvis Jānis Bērziņš. – Jā, mēs Liepājā šajā sezonā esam spējuši noturēt apkures tarifu, jo aptuveni 80% siltuma tiek saražoti no šķeldas. Tas izdevās tikai tāpēc, ka mūsu uzņēmuma modernizācija sākās jau 2011. gadā.

Speciālists atzīst, kas pāreja uz šķeldu ražotājiem vairs negarantē izdevīgu tarifu. Arī šis resurss ir ļoti dārgs. 

– Mēs patiešām redzam, ka šķeldas cena ir dubultojusies, – apliecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons. – Dažos gadījumos šķeldas piegādātāji lauza ar siltuma ražošanas uzņēmumiem 2021. gada vasarā noslēgtos ilgtermiņa līgumus, lai pēc tam tos noslēgtu no jauna ar daudz augstākām cenām. Tas jau tuvākajā laikā var negatīvi ietekmēt tarifus reģionos, piemēram, Kurzemē, kur gazifikācijas līmenis ir zems un siltums tradicionāli tiek ražots no biomasas.

Vai Rīga atrodas uz siltumenerģijas jauna sadārdzināšanās sliekšņa?

Diemžēl šķeldas sadārdzināšanās var būt par pamatu tarifa pieaugumam arī lielākajā valstspilsētas Rīga pašvaldībā. Kā stāsta uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, šķeldas piegādātāji ir lauzuši vasarā slēgto līgumu ar galvaspilsētas siltumtīkliem.

– Mēs šādiem piegādātājiem piemērojām soda sankcijas, – stāsta Normunds Talcis, – bet tas viņus neapstādināja. Patlaban esam izsludinājuši konkursu par jaunu biomasas iepirkumu un ceram paplašināt partneru loku, taču 2022. gadā šķelda sadārdzinājās divas reizes un tas nekādi nevar pozitīvi ietekmēt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.

Paredzams, ka jau no 11. marta siltumenerģijas tarifs Rīgas iedzīvotājiem palielināsies par 11% un sasniegs 74,08 eiro par megavatstundu. Kopumā šīs apkures sezonas laikā Rīgas siltums tarifu ir palielinājis gandrīz divas reizes par 47,5%. Kaut arī negribīgi, tomēr Normunds Talcis atzīst, ka tas vēl nav viss.

– Situācija Rīgā atšķiras no citām pilsētām. Aptuveni 70% siltumenerģijas mums piegādā uzņēmums Latv­energo un mazie neatkarīgie ražotāji. Es lielu risku saskatu situācijā, ka spēkā esošais Latvenergo tarifs ir aprēķināts, pamatojoties uz gāzes cenu, ka bija tikai 41,30 eiro par megavatstundu, savukārt 2022. gadā gāzes cenu prognozē 80 eiro par megavatstundu. Ja Latvenergo piemēros mums reālo gāzes tarifu (tas noteikti notiks, jo uzņēmums nevar ilgstoši ciest zaudējumus), tad arī mēs būsim spiesti ievērojami paaugstināt apkures tarifu.

– Vai saistībā ar siltumenerģijas cenu paaugstināšanu pieaug iedzīvotāju parādi?

– Pašlaik mēs redzam, ka apmaksāto rēķinu daļa nesamazinās. Precizēju: parādu summas aug sakarā ar tarifa pieaugumu, bet kopējais parādnieku skaits nepalielinās, un tas ir ļoti svarīgi. Mēs esam pateicīgi visiem klientiem, kuri apmaksā rēķinus savlaicīgi.

– Ko jūs darīsiet, lai izvairītos no cenu pieauguma nākotnē?

– Esmu ļoti iepriecināts par to, ka 2022. gada janvārī valsts saviem iedzīvotājiem pieņēma apjomīgu palīdzības paketi, taču mans viedoklis ir šāds: valsts palīdzība jāsaņem tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevar patstāvīgi apmaksāt rēķinus un atrodas tā saucamās enerģētiskās nabadzības stāvoklī. Jā, tas izklausās ciniski, bet iedzīvotājiem, kuri var norēķināties pašu spēkiem, ir jāmaksā pašiem.

– Es tomēr precizēšu savu jautājumu: ko pats siltuma ražotājs var izdarīt, lai apturētu tālāko tarifu pieaugumu?

– Mūsu gadījumā neko nevaram izdarīt. Mēs neietekmējam siltumenerģijas cenu, ko saņemam no uzņēmuma Latvenergo, tāpēc tarifs Rīgā par 70% ir atkarīgs no gāzes tarifa. Neatkarīgie uzņēmumi, kas siltumenerģiju ražo no šķeldas, arī pakārtojas Latvenergo cenām. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados mēs būsim saistīti ar gāzes cenām.