Tarifi sasniedz rekordus

Uzņēmums Rīgas siltums jau paziņojis par apkures un karstā ūdens izmaksu sadārdzināšanos. Kādu palīdzību iedzīvotājiem sniegs pašvaldība? 

Sagaidāms, ka no 2021. gada 1. novembra Rīgā atkal paaugstināsies uzņēmuma Rīgas siltums tarifs. Tādējādi elektroenerģijas cena vairāku mēnešu laikā pieaugs par 47% un sasniegs vēsturisko maksimumu – 66,76 eiro/MWh. Vai tiešām šāds paaugstinājums bija neizbēgams? Kurš rīdziniekiem palīdzēs norēķināties par apkuri un karsto ūdeni? Atbild eksperti.

Regulators: „Gāze sadārdzinās visā pasaulē”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola:

– Pagājušajā gadā apkures tarifs Rīgā bija zemākais starp 30 lielākajām Latvijas pilsētām. Patlaban Rīgas siltuma tarifs tiek paaugstināts, bet jāatzīst, ka līdzīga situācija vērojama arī citās pilsētās, kur siltumenerģijas ražošanai galvenais kurināmais ir gāze.

Sadārdzināšanās cēlonis ir straujš dabasgāzes cenas kāpums visā Eiropā, un tas ir galvenais faktors, kas ietekmē galējo siltumenerģijas tarifu. Salīdzinājumam, biomasas, ko izmanto siltuma ražošanai, cenas svārstās minimāli, taču, lai siltumražošanas uzņēmumi pārkārtotu ražošanu no gāzes uz ekonomisko šķeldu, ir jāiegulda milzu līdzekļi modernizācijā, kas tāpat ietekmēs tarifu.

1. oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja tarifu izmaiņas 14 siltumenerģijas ražotājiem Latvijā. Vēl 16 uzņēmumu iesniegtās tarifu izmaiņas ir izskatīšanas procesā. Tas nozīmē, ka šoruden tarifu izmaiņas var stāties spēkā teju pusei siltuma piegādātāju.

Interesanti, ka ne visi uzņēmumi, kas siltumenerģijas ražošanai izmanto gāzi, paziņo par tarifa paaugstināšanu. Dažās pilsētās, kur siltumenerģiju iegūst koģenerācijas režīmā (siltumenerģija kā blakusprodukts atdalās elektroenerģijas ražošanā, kas patlaban ir rentabla prece ar augstu cenu), siltumenerģijas tarifs ne tikai nepaaugstinās, bet, tieši pretēji, – samazinās.

Ja pieminējām kurināmā cenas, vietā atgādināt, ka Latvijai nav savu gāzes krājumu, uzņēmēji to pērk biržā. Diemžēl pašlaik visā Eiropā pēc gāzes novērojams liels pieprasījums. Šādu situāciju ir radījusi vairāku cēloņu sakritība vienlaikus: pagājusī ziema un aukstais pavasaris ir ievērojami iztukšojuši atsevišķu valstu gāzes krātuves; gāze ir ļoti pieprasīta, atjaunojoties ekonomikai, īpaši Āzijas reģionā. Trešais gāzes pieprasījuma pieauguma cēlonis ir ekoloģiskās domāšanas ietekme – pat tādas valstis kā Polija cenšas atteikties no akmeņogļu izmantošanas un sāk pārkārtot ražošanu uz gāzi.

Tā visa rezultātā gāzes cena no 2020. gada jūnija līdz šī gada vasarai ir palielinājusies desmit reižu (no 5,12 eiro/MWh līdz 63,09 eiro/MWh), turklāt cenu kāpums turpinās. Līdz 2022. gada pavasarim cerības uz cenas samazināšanos nav reālas (starp citu, pastāv šaubas, vai gāzes cena kļūs lētāka arī vasarā).

Latvija ir izdevīgākā stāvoklī nekā daudzas Eiropas valstis, jo mums ir Inčukalna gāzes krātuve. Gāzes sūknēšana Inčukalnā sākās jau pavasarī un turpinājās 2021. gada vasarā, kad cenas nebija tik augstas kā pašreiz, tādēļ vietējie komersanti šo gāzi joprojām var piedāvāt patērētājiem par saudzējošāku cenu nekā vidēji Eiropā.

Vēl viens faktors, kas ietekmē siltumenerģijas cenu, ir CO₂ emisijas kvotas. Pēdējo mēnešu laikā kvotas cena nepārtraukti pieaug, arvien mazāk uzņēmumu kvotas var saņemt bez maksas. Tā kā pieprasījums pēc kvotām palielinās, pieaug arī cenas (no 24,01 eiro par tonnu 2020. gada janvārī līdz 62,37 eiro par tonnu 2021. gada septembrī).

Lai pārskats būtu pilnīgs, vēl jāapskata šķeldas izmaksas, jo šo kurināmo Latvijā izmanto zaļās siltumenerģijas ražošanai. Lielākajai daļai ražotāju šķeldas cena beidzamo trīs sezonu laikā bijusi nemainīga vai pat samazinājusies. Piemēram, Rīgā un Rīgas rajonā 2019./2020. gada sezonā komersanti šķeldu iepirkuši vidēji par 16,97 eiro/MWh, bet 2021./2022. gada sezonā – par 15,55 eiro/MWh. Atsevišķos gadījumos tas ļāvis apturēt siltumenerģijas tarifa pieaugumu.

Kā uzraugošā iestāde – Sabiedrisko pakalpojumu regulators – mēs nekādi nevaram ietekmēt attaisnotu cenu pieaugumu. Mēs tikai atgādinām pašvaldībām un siltuma ražotājiem par nepieciešamību rēķināties ar gāzes cenu dinamiku un novērtēt ilgtermiņa investīcijas, lai sāktu zaļās siltumenerģijas ražošanu.

Turklāt mēs saskaramies ar situācijām, kad elektrības un gāzes piegādātāji vienpusējā kārtā piedāvā klientiem mainīt līguma noteikumus (piekrist tūlītējai pakalpojuma cenas palielināšanai – red. piezīme). Mūsu uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem aizsargāt viņu tiesības saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu.

Siltumtīkli: „Cīnāmies pret cenu kāpumu, kā spējam”

Uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis:

– Iesākumam – nedaudz skaitļu. siltumenerģiju mēs piegādājam 5603 dzīvojamām mājām (70%) un 2448 citiem objektiem (30%). Rīgā ir 52 siltumcentri, no kuriem 45 pieder pašam uzņēmumam Rīgas siltums, divi – uzņēmumam Latv­energo, bet vēl pieci – nelieliem komercražotājiem. Savos siltumcentros mēs ražojam tikai 32% no nepieciešamās enerģijas, bet 68% – iepērkam. Gada aukstajos mēnešos lielāko iepirkuma daļu nodrošina Latvenergo (44,7%).

Šogad mēs savlaicīgi uzņēmumam Latvenergo pieprasījām informāciju par plānoto siltumenerģijas tarifu pārdodamajai enerģijai. Pamatojoties uz saņemto informāciju, piedāvājām no 1. novembra paaugstināt Rīgas siltuma tarifu līdz 66,76 eiro/MWh (plus PVN). Tiesa, Latvenergo apgalvo, ka ir gatavs piešķirt mums atlaides gadījumā, ja mēs pārskatīsim biznesa modeli.

Pašlaik mēs reizi nedēļā izsludinām konkursu par noteikta siltumenerģijas daudzuma iepirkumu no mazajiem ražotājiem, iztrūkstošās vajadzības pēc siltumenerģijas sedz Latvenergo. Savukārt Latvenergo mums piedāvā ņemt vērā cenu svārstības atsevišķās nedēļas dienās vai pat diennakts stundās. Patlaban no Latvenergo esam pieprasījuši informāciju par to, kāda būs siltuma cena, ja mēs tirgu sadalīsim divās daļās: nedēļas un dienas (vai pat stundu). Paskatīsimies, kāda būs atbilde.

Mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai izvairītos no tarifu pieauguma. Šogad ekspluatācijā nododam divas termocentrāles: TEC Imanta, kas tika būvēta no jauna, un TEC Daugavgrīva, kura piedzīvoja modernizāciju. Rezultātā jau 50% pašu ražotā siltuma būs no šķeldas, bet atlikušo 50% saražošanā nāksies izmantot dārgo gāzi. Salīdzinājumam, 2004./2005. gada sezonā šķeldu varējām izmantot tikai 4,2% no visas nepieciešamās siltumenerģijas saražošanas.

Tātad ekonomiskā zaļā siltumenerģija, ko Rīgas siltums saražo savās TEC, ir 16% no kopējā siltuma patēriņa Rīgā. Jāatzīmē, ka mums ir vēl meitas uzņēmums Rīgas BioEnerģija, kas savā katlumājā ar jaudu 48 MWh siltumu ražo, izmantojot šķeldu. Tas dod rīdziniekiem vēl 12% zaļās siltumenerģijas. Uzņēmuma plānos ir vēl vienas tādas pat katlumājas būvniecība, kas papildu dos vēl 12% lētāku un ekoloģisku siltumu.

Pēc mūsu datiem, siltumenerģijas iepirkuma cena no neatkarīgajiem ražotājiem Rīgā gada laikā palielinājusies par 102%, bet uzņēmuma tarifs patlaban palielinās tikai par 47%. Tarifa noturēšana ir uzņēmuma lielākais sasniegums.

Vēl kāds svarīgs siltumenerģijas ražošanas aspekts – Rīgas siltums savas siltuma daļas saražošanai gāzi iepērk pats. Gāzi visai apkures sezonai mēs iegādājāmies savlaicīgi (jau vasarā) par ļoti labu cenu – 24,25 eiro/MWh. Tas gan ir nedaudz dārgāk nekā pērn (20 eiro/MWh), bet šo pieaugumu mēs pat neiekļāvām tarifā, jo spējam to kompensēt uz uzņēmuma peļņas rēķina.

Neskatoties uz visu, tarifi joprojām pieaug. Ko darīt patērētājiem, lai kompensētu cenu pieaugumu? Mūsu mājaslapā www.rs.lv apskatīti iespējamie risinājumi: mājas siltināšana, individuālās regulēšanas un siltuma uzskaites sistēmas uzstādīšana dzīvokļos.

Atkārtosim jau zināmos faktus: līdz 35% siltuma māja zaudē caur sienām, līdz 10% – caur logiem, līdz 15% – caur ārdurvīm un nenosiltinātu pagrabu. Pirms kāda laika, kad apkures tarifs Rīgā bija zems, iedzīvotājiem nebija intereses mājas kopējos līdzekļus ieguldīt siltināšanā. Nu ir pienācis brīdis, kad par to pastiprināti jādomā.

Alokatoru (individuālo siltumenerģijas sadalītāju) un regulatoru uzstādīšana uz radiatoriem katrā dzīvoklī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju paradumiem. 2014./2015. gadā mēs uzstādījām šo sistēmu mājā Ulbrokas ielā 13 k-5 un piecu gadu laikā pārliecinājāmies, ka tā ļauj iedzīvotājiem ietaupīt aptuveni 20% siltuma, kas ir viena piektā daļa no kopējā patēriņa.

Turklāt mēs katru gadu lietotājiem atgādinām, ka temperatūras pazemināšana telpās tikai par 1 grādu ļauj samazināt apkures rēķinus par 5%.

Pārvaldnieks: „Jādomā par siltināšanu”

Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis:

– Mūsu uzņēmumā realizācijas stadijā ir aptuveni 100 ēku siltināšanas projektu, piesaistot Eiropas fondu līdzekļu līdzfinansējumu. Daudzas mājas gatavo līdzīgus pieteikumus nākamajam šīs programmas posmam, tiesa, šī posma nosacījumi pagaidām nav pilnībā zināmi.

No vienas puses, siltumenerģijas cenas kāpums motivē iedzīvotājus siltināt savas mājas. No otras puses, potenciālais labums no siltināšanas samazinās, ņemot vērā augstās renovācijas darbu izmaksas. Mēs visi zinām, cik ļoti 2021. gada laikā ir sadārdzinājušies būvniecības pakalpojumi un būvmateriāli.

Mēs veicam siltināšanas darbus mājās arī bez Altum programmas piesaistes. Šim nolūkam mēs izveidojam remontdarbu plānus, kurus katrā mājā īsteno no dzīvokļu īpašnieku kopējiem uzkrājumiem. Šādi darbi ir logu un durvju nomaiņa, jumtu remonts un lokāli siltināšanas darbi. Šogad mēs veicām šādus darbus 18–19 miljonu eiro apmērā.

Mēs izvērtējām savas iespējas nākotnē klientiem piedāvāt regulatoru un alokatoru uzstādīšanu dzīvokļos. Piedāvājums ir vilinošs, jo tas ļauj ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem personalizēt siltuma patēriņu katrā dzīvoklī. Tas nozīmē, ka pēc alokatoru uzstādīšanas katrs iedzīvotājs pats izlemj, kā regulēt siltuma padevi dzīvoklī, cik bieži atvērt logus vēdināšanai un cik rezultātā maksāt.

Vārdu sakot, ir visi priekšnoteikumi alokatoru uzstādīšanai. Cita lieta, ka bez lielas visas mājas siltumapgādes sistēmu pārbūves to var izdarīt tikai 119. sērijas mājās.

Pašvaldība: „Pašiem trūcīgākajiem – palīdzēsim!”

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs:

– Rīgas domes rīcībā ir vairāki instrumenti, lai palīdzētu tiem iedzīvotājiem, kuri nevar norēķināties par dzīvokli. Sāksim ar to, ka 2021. gadā ir mainījies ienākumu slieksnis, kas Latvijas iedzīvotājiem ļauj iegūt maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu un attiecīgos pabalstus. Sakarā ar to maznodrošināto skaits Rīgā kopš gada sākuma ir samazinājies no 11 000 uz 6000, turpretī trūcīgo skaits ir pieaudzis no 5000 līdz 8000.

Svarīgs faktors, ka 63% maznodrošināto personu un 93% trūcīgo personu, kurām ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu, ir vecuma pensijas saņēmēji vai invalīdi. Sanāk, ka valsts nav parūpējusies par to, lai cilvēki varētu ne nu dzīvot, bet vismaz izdzīvot ar minimālo pensiju. Rūpes par šīm personām tagad gulstas uz pašvaldību.

Saprotams, ka Rīgas siltuma tarifu pieaugums ietekmēs sociālās palīdzības apmēru Rīgā. Līdz 2021. gada beigām mēs plānojam tērēt 6,5 miljonus eiro, aptuveni 30% no šīs summas tiks novirzīti apkures rēķinu segšanai.

Šogad Rīgā dzīvokļa pabalstu saņēma 7922 iedzīvotāji, liela daļa ir pensionāri vai invalīdi, otrajā vietā ir ģimenes ar bērniem. Esam aprēķinājuši, ka līdz gada beigām sakarā ar tarifu pieaugumu dzīvokļu pabalstiem papildus nāksies piešķirt aptuveni 440 000 eiro. Savukārt 2022. gadā šim sociālā pabalsta veidam papildu izdevumi būs 1,5 miljoni eiro.

Svarīgi saprast, ka cilvēkiem vai ģimenēm, kas pēc ienākumu līmeņa kvalificējas dzīvokļa pabalsta saņemšanai, pēc tarifu paaugstināšanās izdevumi rēķinu apmaksai nemainīsies. Starpību tarifā viņu vietā segs pašvaldība.

Mēs esam sākuši pārrunas ar uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks par to, kā sociālais dienests varētu laikus saņemt ziņas par iedzīvotājiem, kuri nespēj samaksāt dzīvokļa rēķinus sociālu iemeslu dēļ. Mēs gribētu uzzināt par šādiem iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk, kamēr viņiem nav uzkrājušies lieli parādi par dzīvokli. Saskaroties ar šādām problēmām, lūgums visiem rīdziniekiem – pēc iespējas ātrāk vērsties Rīgas domes sociālajā dienestā.

Izpilddirektors: „Mūsu uzņēmumi neiekasē nokavējuma naudu”

Rīgas izpilddirektors Jānis Lange:

– Sākot ar pagājušo sezonu, Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi Rīgas ūdens, Rīgas siltums un Rīgas namu pārvaldnieks nepiemēroja nokavējuma naudu gadījumos, ja iedzīvotājiem bija izveidojušies parādi. Mēs sekosim tam, lai mūsu uzņēmumi šo stratēģiju ievērotu arī turpmāk.

Vai mēs varam izmantot šo mūsu uzņēmumu peļņu, lai kompensētu iedzīvotājiem tarifu pieaugumu? Varam, un labākais veids, kā to izdarīt, ir izmaksāt peļņu dividendēs Rīgas domei, bet pašvaldība pēc tam šo naudu var izmantot sociālo programmu finansēšanai. Principā tieši tā tas arī notiek.

Pašam Rīgas siltumam daļa peļņas jānovirza siltuma zudumu samazināšanai un kurināmā veidu diversifikācijai, lai nākotnē ražotu lētāku siltumenerģiju. Tie ir mūsu galvenie mērķi.

Latvenergo: „Gāzi pamazām aizstās ūdeņradis”

Latvenergo Regulācijas nodaļas vadītājs Kristaps Ločmanis:

– Kā zināms, Latvenergo saražo 45% no Rīgā nepieciešamās siltumenerģijas. Mums kļūst skaidrs, ka visa enerģētikas nozare strauji mainās un pirmajā plānā izvirzās enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem un tās patstāvīga ražošana (piemēram, ar mājai uzstādītiem saules paneļiem – red. piezīme).

Mūsu jaunā stratēģija paredz, ka nākotnē Latv­energo „portfelī” būs arvien vairāk enerģijas, kas saražota ar vēja un ūdens palīdzību. Jaudas, ko patlaban izmanto elektroenerģijas un siltuma ražošanai ar gāzi, mēs plānojam pakāpeniski nomainīt uz neitrāliem kurināmā veidiem, piemēram, uz ūdeņradi.

Mēs vēlamies palīdzēt visiem patērētājiem, kuri gribēs paši ražot enerģiju un to pārdot kopējā tīklā, jo tā ir mūsu nozares nākotne, bet pāreja uz šādu sistēmu nav vienas dienas jautājums.

Mēs jau pašlaik veicam pārrunas ar Rīgas domi par to, kā palielināt enerģijas patēriņa efektivitāti. Pēc mūsu domām, nākotnē, pirmkārt, ir nepieciešams modernizēt māju elektroapgādes sistēmas, otrkārt, atteikties no gāzes plītīm.

Diskusiju par tarifu paaugstināšanos organizēja Rīgas domes Mājokļu jautājumu komiteja. Diskusijas rezultātā tika pieņemts lēmums, ka pašvaldības uzņēmumi arī turpmāk iedzīvotājiem neaprēķinās nokavējuma naudu par apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Citu jaunu tiešo klientu atbalsta instrumentu pagaidām nav.