Vai ūdens korekciju iekļaus tarifā?

Jēdziens ūdens zudumi Rīgā pirmo reizi parādījās aptuveni pirms četrpadsmit gadiem. Mēģināsim izsekot tam, kas izdarīts, lai tiktu aizsargāti godīgie iedzīvotāji 

Dzīvokļu īpašnieki mājā Keramikas ielā 6 Bolderājā pagājušajā mēnesī saņēma rekordlielus rēķinus par ūdens zudumiem. Apsaimniekotājs katrai ģimenei prasīja papildus samaksāt par 17 pazudušiem ūdens kubikmetriem. Kā var izveidoties šāda situācija, vai iespējams panākt korekciju aprēķinos, un ko vispār darīt Rīgā ar ūdens zudumiem? Par to pastāstīja uzņēmuma Rīgas ūdens vadītāja Dagnija Kalniņa.

Kalniņas kundze Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem bija sagatavojusi lielu prezentāciju par ūdens korekciju jautājumu, kas teju 15 gadus sagādā raizes galvaspilsētas iedzīvotājiem. Izrādās, ka tuvākajā laikā ūdens zudumus piedāvās iekļaut kopējā ūdens tarifā. Ne pilnā apmērā, kas, saprotams, nav iespējams, bet 5% apmērā no kopējā ūdens patēriņa mājā. Tiek uzskatīts, ka tieši tik daudz ūdens katru mēnesi zaudē māja, kurā ir savestas kārtībā visas iekšējās komunikācijas. Ja zudumi mēnesī pārsniegs 5% robežu, ar to uzdos cīnīties māju pārvaldniekiem.

■ ■ ■

Atgādinām, ka ieraksts ūdens zudumi vai ūdens korekcija rīdzinieku rēķinos pirmo reizi parādījās 2007. gada rudenī. Tas notika tādēļ, ka Rīgas pašvaldība atteicās apmaksāt korekciju no pašvaldības līdzekļiem un problēmu pārlika uz pakalpojuma patērētājiem.

– Tā saucamie ūdens zudumi parādās tādēļ, ka katrā mājā ir dubulta ūdens patēriņa uzskaites sistēma, – stāsta Dagnija Kalniņa. – Uzņēmuma Rīgas ūdens mājas kopējā patēriņa skaitītājs mēra ūdens daudzumu, kas nonāk līdz ievadventilim mājā, individuālā ūdens patēriņa skaitītāji, kas pieder iedzīvotājiem, uzskaita ūdens patēriņu konkrētajā dzīvoklī. Starpība starp mājas ievadskaitītāja rādījumu un visu dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu ir gandrīz vienmēr.

Pēc uzņēmuma Rīgas ūdens vadītājas teiktā, starpība varētu veidoties tāpēc, ka kopējais skaitītājs ņem vērā visu patērēto ūdeni, arī, piemēram, kāpņu telpas mazgāšanai, kā arī nopludināto ūdens daudzumu avārijās vai remontdarbu laikā.

Ja starpība starp kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļa skaitītāju rādījumu summu konkrētajā mājā trīs mēnešu laikā pēc kārtas pārsniedz 20%, tad pārvaldniekam ir pienākums atrast ūdens zuduma cēloni un veikt darbības, lai to novērstu.

■ ■ ■

– Mēs esam novērojuši, – skaidro Dagnija Kalniņa, – ka mājās, kurās iekšējā ūdensapgādes sistēma ir sakārtota un dzīvokļu skaitītāju rādījumi ir kontrolēti, ūdens zudumi parasti nepārsniedz 5%, savukārt sliktā stāvoklī esošajās mājās zaudējumi var sasniegt pat 50%.

Ekonomikas ministrija ir norādījusi šādus ūdens zudumu cēloņus:

■ iedzīvotāji neprecīzi norāda ūdens patēriņu;

■ iedzīvotāji ar nolūku ietekmē skaitītāju rādījumu;

■ dzīvokļos uzstādīti skaitītāji ar atšķirīgu jutīgumu;

■ atsevišķos mājas dzīvokļos vispār nav skaitītāju vai tie nav verificēti;

■ individuālie skaitītāji tiek piesārņoti sliktas ūdens kvalitātes dēļ;

■ uzstādot skaitītājus dzīvokļos, nav ievērotas tehniskās prasības mērierīces uzstādīšanai;

■ mājas kopējais skaitītājs ir aizsērējis.

– Kā redzams, praktiski visi Ekonomikas ministrijas norādītie ūdens zudumu cēloņi attiecas tieši uz individuālā patēriņa skaitītājiem dzīvokļos, – uzsver Rīgas ūdens vadītāja, – un tikai beidzamajā punktā tiek minēti pakalpojuma sniedzējam piederošie skaitītāji.

■ ■ ■

Savulaik Ekonomikas ministrijā bija izstrādāti ieteikumi mājsaimniecībām, lai dzīvojamajās mājās pēc iespējas samazinātu ūdens zudumus:

■ pieņemt vienotas prasības mājas dzīvokļu skaitītāju parametriem;

■ noteikt vienotas prasības dzīvokļu skaitītāju kvalitātei (piemēram, pieņemt lēmumu katrā dzīvoklī uzstādīt skaitītājus, kurus nevar ietekmēt ar magnētiem);

■ noteikt vienotas prasības dzīvokļu skaitītāju uzstādīšanas veidam;

■ noteikt vienotas prasības dzīvokļu skaitītāju rādījumu nolasīšanai;

■ dzīvokļu skaitītāju verificēšanu veikt vienlaicīgi visiem dzīvokļiem un pirms skaitītājiem uzstādīt filtrus;

■ visiem mājas dzīvokļiem iegādāties vienādus skaitītājus.

Dagnija Kalniņa uzskata, ka spēkā esošie normatīvie akti pārvaldniekam neļauj šīs rekomendācijas īstenot dzīvē:

– Piemēram, pašlaik pārvaldniekam ir grūti pārbaudīt, vai individuālais dzīvokļa skaitītājs nav bojāts.

Tā tiešām ir taisnība. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības neatvērt durvis, ja pārvaldnieks ieradies bez brīdinājuma. Ja pārvaldnieks, kā normatīvi paredz, ir vairākas dienas iepriekš informējis saimnieku par vizīti, tad viņš, saprotams, parūpēsies par magnētu un citu skaitītāja darbību ietekmējošo ietaišu noņemšanu no mērierīces.

■ ■ ■

Ekonomikas ministrija ir atzīmējusi vairākus aspektus, kurus pārvaldnieks, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, nevar ietekmēt.

– Piemēram, – norāda Dagnija Kalniņa, – tie ir iedzīvotāju ūdens tērēšanas ieradumi. Ir cilvēki, kuri ūdeni tecina tik smalkā strūkliņā, ka skaitītājs, iespējams, uz to nereaģē, un ko darīt ar tādiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri pamanās ūdensvadam pieslēgties pirms dzīvokļa skaitītāja?

Jautājums – vai uzņēmumam Rīgas ūdens ir kaut kas padomā, lai palīdzētu godīgiem iedzīvotājiem un māju pārvaldniekiem?

– Pirmais variants, – atbild Dagnija Kalniņa, – ir izvietot individuālos dzīvokļu skaitītājus koplietošanas telpās, kā tas tiek darīts daudzās valstīs. Esam secinājuši, ka tehniski tas nav reāli, jo tad katrai mājai būs jāveic kapitāla iekšējās ūdensapgādes sistēmas pārbūve.

Otrs variants ir skaitītāju ar distancētās nolasīšanas iespēju uzstādīšana dzīvokļos. Šis scenārijs, pēc Rīgas ūdens speciālistu domām, ir pelnījis atbalstu.

– Vienīgais, ir jāsaprot, ka katram dzīvokļa īpašniekam skaitītāju nomaiņai būs jātērē aptuveni 200 eiro, – norāda Dagnija Kalniņa.

■ ■ ■

Lai saprastu un noteiktu stratēģiju, pirms kāda laika uzņēmums Rīgas ūdens ir kļuvis par iniciatoru darba grupas izveidošanai, kuras mērķis būtu vispusīgi pētīt ūdens zudumu problēmu daudzdzīvokļu namos.

Bija interesanti uzzināt, ko darba grupa ir paveikusi 2021. gadā. Izrādījās, ka uzmanības centrā bija uzņēmuma Rīgas ūdens pilotprojekts par māju ievadskaitītāju nomaiņu. Gada sākumā tika ziņots, ka uzņēmums eksperimenta ietvaros Rīgas mājās uzstādījis īpaši precīzus ultraskaņas mēraparātus. Tolaik daudzi eksperti apšaubīja šī projekta panākumus, un šķiet, ka viņiem bija taisnība.

– Kopā ar uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks mēs sekojām 193 mājām, kurās pilotprojekta ietvaros bija uzstādīti jaunā tipa skaitītāji, – stāsta Dagnija Kalniņa. – Projekts tika realizēts ziemā, kad ārgaisa temperatūra bija mīnusos. Mēs konstatējām, ka konkrētajos klimatiskajos apstākļos ultraskaņas skaitītāji nevar nodrošināt ūdens uzskaites precizitāti, tāpēc eksperimenta turpinājums par šādu mērierīču uzstādīšanu visās Rīgas mājās tika noraidīts.

Darba grupas dalībnieki secināja, ka visefektīvākais instruments cīņā ar ūdens zudumiem būtu individuālā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu distancētās nolasīšanas sistēmas ieviešana. Tam nepieciešami nelieli grozījumi normatīvajos aktos, lai pārvaldniekam nodrošinātu lielākas pilnvaras veikt pasākumus, kas vērsti uz ūdens zudumu mazināšanu mājās.

■ ■ ■

– Kas attiecas uz skaitītāju distancētās nolasīšanas sistēmas ieviešanu, mēs piekrītam pārvaldnieku viedoklim, ka uzņēmums Rīgas ūdens varētu pilnībā modernizēt māju ievadskaitītājus, kas pieder uzņēmumam, – uzsver Dagnija Kalniņa, – bet skaitītāju modernizācija dzīvokļos tomēr paliktu pārvaldnieku ziņā. Patlaban sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem savā saimniecībā esam sākuši telemetrijas ieviešanas projektu.

Dagnija Kalniņa piekrīt, ka ir jēga kopējā ūdens tarifā iekļaut dzīvokļu skaitītāju rādījumu svārstības 5% apmērā:

– Pašlaik mēs gatavojam atbilstošus priekšlikumus tarifa aprēķināšanas metodikas grozīšanai. Tas nozīmē, ka nākotnē, ja mūsu metodika tiks apstiprināta, 5% ūdens zudumi tiks iekļauti kopējā ūdens tarifā.

■ ■ ■

Savukārt atsevišķiem darba grupas piedāvājumiem uzņēmums Rīgas ūdens nepiekrīt.

– Piemēram, pārvaldnieki mūs aicināja pilnībā mainīt ūdensapgādes biznesa modeli un uzņemties atbildību par ūdens piegādi līdz gala patērētājam. Mēs to uzskatām par priekšlaicīgu prasību. Pirmkārt, jau patlaban iedzīvotāji var izvēlēties tiešos norēķinus ar Rīgas ūdeni, bet šo pakalpojumu izmanto tikai viens mūsu klients. Tiešo norēķinu pakalpojums nav pieprasīts, jo ir ļoti dārgs. Ja mēs būtu pārgājuši uz tiešiem norēķiniem ar visiem rīdziniekiem, tad klientu skaits būtu pieaudzis no 22 tūkstošiem līdz 600 tūkstošiem. Mums būtu jāpaplašina visas savas sistēmas un pakalpojumi, un tas būtu ļoti dārgi.

■ ■ ■

Ūdens korekciju problemātiku komentē uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis:

– Mūsu uzņēmums apsaimnieko aptuveni 500 māju, kurām ir lieli ūdens zudumi. Problēmu daļēji atrisina attālinātās nolasīšanas sistēmas uzstādīšana, taču tā ir iespējama tikai ar īpašnieku piekrišanu, tādēļ pagājušajā gadā mums distancētās nolasīšanas sistēmas izdevās ierīkot trīs mājās, šogad – piecās.

Uz jautājumu, kā pilnībā atrisināt ūdens zudumu problēmu, R. Neimanis atbildēja, ka visa ūdensapgādes sistēma, to starpā individuālā patēriņa skaitītāji dzīvokļos, būtu jānodod pakalpojumu piegādātājam – uzņēmumam Rīgas ūdens:

– Kamēr mājās ir divas dažādas ūdens uzskaites sistēmas, problēmai risinājuma nav.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti nesāka pieņemt radikālus lēmumus par izskatīto problemātiku, tomēr, ja tuvākajā laikā zudumi 5% apmērā tiks iekļauti kopējā Rīgas ūdens tarifā, pie jautājuma būs jāatgriežas.