Rēķini par dzīvokli 2020. gadā: kādus jaunumus gaidīt?

Kā katru gadu pirmais rēķins par dzīvokli daudzus īpašniekus neiepriecina, jo daudzām mājām ir palielinājusies maksa par apsaimniekošanu. Tāpat kā katru gadu, saņemot rēķinu pirmo reizi, atkārtojas neizpratnes pilnā reakcija: kāpēc atkal dārgāk?

Kas mainīsies lielākajam apsaimniekotājam?

2019. gada oktobrī valsts lielākais apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks – iedzīvotājiem paziņoja, ka ir iespējams iepazīties ar plānotajām apsaimniekošanas un remontdarbu tāmēm 2020. gadam. Tā kā ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki ir kūtri un nevēršas klientu apkalpošanas centros, lai saņemtu tāmi, tad jaunā gada pirmais rēķins viņiem būs pārsteigums, un nevar apgalvot, ka šis mirklis būs patīkams.

– Oktobrī mēs iedzīvotājiem paziņojām, ka apsaimniekošanas maksa paliks esošajā līmenī vai pat samazināsies aptuveni 15% uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks māju, – stāsta uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. No stāstījuma noprotams, ka atlikušajiem 85% uzņēmuma klientu gaidāms maksas paaugstinājums. Līdz 2019. gada beigām dzīvokļu īpašniekiem bija tiesības sasaukt kopsapulci un apspriest piedāvāto cenu.

– Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šādas sapulces bija jāorganizē simtiem mājās – saka K. Leiškalns. – Reāli dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs lēmums ticis pieņemts tikai 48 mājās. Tas nozīmē, ka pārējo māju dzīvokļu īpašniekiem jaunā cena stāsies spēkā jau no 2020. gada 1. janvāra.

Cenas paaugstināšanās pirmkārt ir saistīta ar vidējās darba algas paaugstināšanos, kā arī citu makroekonomisko rādītāju izmaiņām valstī.

Asociācija: cik liels pieaugums ir pieļaujams?

Rīgas apsaimniekotāju asociācijā apstiprina, ka apsaimniekošanas maksas pieaugumu 2020. gadā ir ieplānojuši daudzi galvaspilsētas apsaimniekošanos uzņēmumi. Vidēji pieļaujamais kāpums var būt robežās 7–12%.

– Pieaugums ir saistīts ar viszemāk apmaksāto darbinieku darba algas pieaugumu, – stāsta asociācijas ekonomiste, ekonomikas maģistre Taisa Štāle. – 2019. gada beigās bezdarba līmenis valstī bija samazinājies līdz 6,2%, kas ir novedis pie sētnieku, apkopēju un strādnieku deficīta.

– Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

– Tas nozīmē, ka viņiem ir dubultā jāgādā par labu sētnieku. Māju vecākajiem un pārvaldniekiem es ieteiktu savlaicīgi pārskatīt viņu objektos nodarbināto algu atbilstību vidējam līmenim tirgū. Mēs novērojam, ka patlaban notiek labu sētnieku pārpirkšana no objekta uz objektu, tādēļ mūsu ieteikums būtu labiem sētniekiem algas paaugstināt par 10–15%, pretējā gadījumā var sanākt kā zināmajā teicienā – skopais maksā divreiz. Zaudētā sētnieka aizstājējam var nākties maksāt pusotru līdz divas reizes vairāk, un tas jūtami ietekmēs maksu par apsaimniekošanu.

– Daudzi iedzīvotāji sūdzas, ka viņu mājas sētnieks darbu uzteicis, bet citu darbinieku atrast nav iespējams. Vai tiešām nāksies gaidīt viesstrādniekus?

– Ņemot vērā pašreizējo likumdošanu, es teiktu, ka diezin vai. Spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka darba devējam, kurš nolēmis uzaicināt pie sevis darbinieku no citas valsts, pretendentam jānodrošina augsti ienākumi un jānodrošina dzīvesvieta. Pie šādiem nosacījumiem varbūt var meklēt augsti kvalificētus profesionāļus, bet tie diezin vai būs sētnieki un apkopējas.

– Tas nozīmē, ka vienīgā izeja ir algu paaugstināšana esošajiem darbiniekiem?

– Reizēm šāda situācija var izveidoties pret darba devēja gribu. Piemēram, mājā jāveic ūdens un kanalizācijas sistēmu remontdarbi pagrabā. Ierastā praksē bija tā, ka pirms kvalificēta meistara došanās uz objektu strādnieks saņēma uzdevumu iztīrīt pagrabu, tā sakot, atbrīvot darba vietu santehniķim. Patlaban, kad parastie strādnieki ir deficīts, visus darbus uzņemas santehniķis un strādā pēc savas stundu likmes, kas ir daudz augstāka nekā strādniekam. Ja santehniķis izpilda apkopēja funkcijas, tad mājas iedzīvotāji viņam vienalga samaksā speciālista algu.

Vai kaut kas kļūs lētāks?

– Kā jau teicu, pēc mūsu aprēķiniem, lielākā daļa apsaimniekotāju 2020. gadam maksu ir paaugstinājuši par 7–12%.

– Vai tas ir tikai uz darbaspēka rēķina?

– Nevaru piekrist, jo 2020. gadā apsaimniekošanas maksu ietekmēs vairāki faktori. Piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai no 2020. gada 1. janvāra (1l E95 markas benzīns vidēji sadārdzinājās par 0,05 eiro – red. piezīme). Degvielas cenas pieaugums ietekmē visas transporta izmaksas, to apsaimniekošanas nozarē ir ļoti daudz.

– Vai nozarē kaut kas 2020. gadā kļūs lētāks?

– Pieļauju, ka jau 2020. gada pavasarī varētu samazināties projektētāju pakalpojumi, kas ir neizbēgami pirms nopietnu remontdarbu veikšanas. Mana prognoze pamatojas uz to, ka jau 2020. gada janvārī finanšu institūcija Altum pārtrauc māju pieteikumu pieņemšanu dalībai projektu konkursā par ES fondu līdzfinansējuma saņemšanu. Altum programmā piedalās vairāk nekā 800 māju, un projektu iesniegšanai katra pasūtīja projektu, tādēļ ievērojami pieauga arhitektu pakalpojumi: 2016. gadā projektēšanas darbi maksāja uz pusi lētāk, nekā tas ir pašreiz. Līdz 2020. gada martam māju pārstāvji vēl aktīvi nodarbinās arhitektus, bet pēc tam izmaksām vajadzētu atgriezties tuvāk 2016. gada līmenim.

Atkritumu izvešanas maksa turpina pieaugt

Kaut arī  remontdarbu izmaksas turpina augt, daudzu māju iedzīvotāji veido lielākus vai mazākus uzkrājumus nākotnē veicamajiem remontdarbiem.

– Pašlaik iedzīvotājiem tiešām nākas krāt salīdzinoši vairāk nekā pirms gada vai diviem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2019. gadā būvniecības materiālu izmaksas ir pieaugušas par 1,6%, bet būvniecībā nodarbināto darba samaksa – par 8,5%. 2020. gada vasarā ļoti daudzās mājās tiek plānoti apjomīgi renovāciju un siltināšanas darbi, tādēļ ir jāparedz jauns būvniecības darbu izmaksu kāpums. Arī apsaimniekotāji nav vieglā situācijā – viņiem ir grūti piesaistīt būvnieka specialitātes darbiniekus, santehniķus vai elektriķus. Lai iegūtu šādu darbinieku, viņu var motivēt tikai ar adekvātu algu.

– Mūsu dzīvokļu rēķinos iekļauta ne tikai maksa par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, lielu maksas daļu veido komunālie maksājumi. Kas no šiem maksājumiem var pieaugt 2020. gadā?

– Liela daļa šo maksājumu jau kļuva dārgāki 2019. gada vidū un beigās. Par 16,1% pieauga maksa par atkritumu izvešanu, kas saistīta ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Šis nodoklis palielināsies arī 2020. gadā. Visas pārējās ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistītās izmaksas 2019. gadā paaugstinājās par 3,3%. Sadārdzinājās viss – elektroenerģija, siltumenerģija, remontdarbu materiāli. Tas viss ietekmēja dzīvokļu rēķinu lielumu. Cena nedaudz samazinājās tikai dabasgāzei un cietajam kurināmajam.

Redakcijas vārdā vēl piebildīsim, ka, kaut arī Rīgā siltumenerģijas tarifs pieaudzis par 16,9%, tomēr dabas fenomens – nebijusi silta ziema mūs sargā no īsteni lieliem tēriņiem par apkuri.

Kā aprēķina apsaimniekošanas maksu? Lasiet Ministru kabineta noteikumus!