Centīsies samazināt rēķinus par elektrību

Ekonomikas ministrija iesniedza Saeimas Tautsaimniecības komisijā grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija iesniegtos priekšlikumus sāka skatīt 12. jūnijā.

Ministrija apgalvo, ka tās piedāvātie grozījumi minētajā likumā ir pirmais solis elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazināšanai, atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). EM izskatīšanai komisijā iesniegusi 30 priekšlikumus likuma grozījumiem ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai.

Priekšlikumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai – elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana, efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežošana un veicinoši apstākļi elektro­staciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Ministrijas piedāvātie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi ietver neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā. Savukārt darbs pie fiksētās OIK daļas atcelšanas turpināsies.

Tāpat paredzēts ieviest stingru administratīvo atbildību par obligātā iepirkuma saņēmēju pārkāpumiem ar konkrētiem nosacījumiem un soda apmēriem.

EM priekšlikumi paredz, ka administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei, būs pienākums maksāt obligātā iepirkuma saņēmējam, nevis patērētājam. Turklāt plānots ieviest vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodrošinot elektroenerģijas pašpatēriņu un lietderīgu siltumenerģijas izlietojumu, turklāt tas novērstu situācijas, kur par vienu elektrostaciju valsts atbalsts tiek maksāts kā par vairākām atsevišķām.

Tāpat priekšlikumi paredz atbalsta saņemšanas periodu saīsināt uz 20 gadiem stacijām, kam kopējais atbalsta periods, summējot ar vēsturisko atbalstu, pārsniedz 20 gadus. Turklāt vēsturiski saņemto atbalstu ārpus obligātā iepirkuma sistēmas plānots iekļaut kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā.

Ministrija arī rosina likuma līmenī noteikt pārkāpumu un kontroles mehānisma principu. Savukārt aizsargātajiem lietotājiem (piemēram, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem) būs iespēja saņemt atbalstu no jebkura elektroenerģijas tirgotāja, nodrošinot sociālā rīka plašāku pieejamību un stiprinot patērētāju tiesības (iepriekš aizsargātā pakalpojuma sniedzējs bija viens konkursā izvēlētais tirgotājs).

Papildus Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem ieplānotas arī iniciatīvas, kas saistās ar enerģētikas politikas īstenošanu, to starpā obligātā iepirkuma uzraudzības funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam, OIK likmes mazināšanu, izmantojot valsts gūtos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus par OIK daļu elektrības rēķinos. Turklāt pēc vairākām darba grupām patlaban EM gaida aprēķinus fiskālajai ietekmei uz valsts budžetu no AS Augstspriegumu tīkls, AS Latvenergo un AS Sadales tīkls par sadales un pārvades tarifu mazināšanu.

„Esam identificējuši, ka uzņēmēji un mājsaimniecības Latvijā maksā lielākos elektroenerģijas rēķinus Baltijas valstu vidū, un tas nav taisnīgi. Lai stiprinātu uzņēmējdarbību un rūpniecību un atslogotu mājsaimniecību tēriņus, esam nonākuši pie elektroenerģijas tarifu samazināšanas koncepta un spēruši pirmos soļus efektīvas un stingras reformas realizēšanā, tiecoties gan uz konkurētspēju veicinošu, gan ilgtspējīgu elektroenerģijas tirgu. Ir pienācis laiks paskatīties no putna lidojuma un kompleksām problēmām piemērot kompleksus risinājumus,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.