Cik maksāsim par dzīvokli?

Līdz nodokļa par māju apsaimniekošanu ieviešanu atlikuši tikai trīs mēneši. Stāstām, kas mūs sagaida!

Kā zināms, Latvijā no 2016. gada 1.jūlija tiks ieviests jauns pievienotās vērtības nodoklis, kuru mūsu valstī sāks piemērot pakalpojumiem par māju pārvaldīšanu un apkalpošanu. Laiks, kad šo nodokli sāks piemērot, strauji tuvojas, taču lielākajai daļai iedzīvotāju joprojām nav skaidrs, kādas sekas tas radīs. Pagājušajā mēnesī Valsts ieņēmumu dienests laida klajā metodisku materiālu, kurā skaidrots, kas dzīvokļu īpašniekus un pārvaldniekus sagaida pēc „dienas X”.

Līdz šim Latvijā bija divi kardināli pretēji viedokļi par jauno PVN saistībā ar māju apsaimniekošanas pakalpojumiem.

– Ir pilnīgi skaidrs, ka maksa par dzīvokli no šā gada 1.jūlija automātiski palielināsies par 21 %, – pērnā gada nogalē teica Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. – Tā būs traģēdija visiem iedzīvotājiem, kuri jau tagad ar grūtībām veic maksājumus par dzīvokli.

Savukārt Juris Vidžis, Latvijas pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis, nesen mūsu korespondentu mēģināja pārliecināt – nekas briesmīgs nenotiks.

– Mēs runājām ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ar VID speciālistiem. Rādās, ka nodokli piemēros tikai tiem pakalpojumiem, ko iedzīvotājiem nodrošina pati apkalpojošā organizācija, bet uzkrājumi remontdarbiem un pārējie tranzīta maksājumi iedzīvotājiem no jaunā PVN tiks atbrīvoti. Tas nozīmē, ka maksa par dzīvokli pēc 1. jūlija palielināsies tikai par 4–5%. Šobrīd skaidrs ir tikai viens: tas, cik lietderīgi tiks piemērots jaunais PVN, atkarīgs ne tikai no likumiem, bet arī no pārvaldnieka pieredzes, viņa prasmes pareizi noformēt dokumentāciju. Taču, lai kaut nedaudz nomierinātu iedzīvotājus, mēs šodien publicējam metodisku VID materiālu ar dažādiem piemēriem par jaunā PVN aprēķināšanu.

Lasiet mūsu avīzi un esiet lietas kursā!

Metodiskais materiāls par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem 2016. gadā

Metodiskā materiāla mērķis ir sniegt informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem 2016.gadā, kas izmainīs pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”) paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem, un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem to biedriem.

Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva) un vienlaikus izpildot Latvijai direktīvā noteikto pienākumu novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu.

Lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, grozījumi ir piemērojami, sākot ar 2016.gada 1.jūliju. Līdz 2016.gada 30.jūnijam Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē minētie pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami darījumi. Tādējādi no 2016.gada 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrībām (turpmāk – mājas pārvaldnieks) tiek būtiski mainīta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība.

Ievērojot izmaiņas, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Vienlaikus mājas pārvaldniekam būs tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, atskaitot kā priekšnodokli tās pievienotās vērtības nodokļa summas, kas ir norādītas citu reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju izrakstītajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Tādējādi minētajā

situācijā mājas pārvaldniekam, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, būtu jāveic līdz šim noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas korekcija, papildus ņemot vērā gan papildus aprēķināmo pievienotās vērtības nodokli, gan radušās tiesības atskaitīt priekšnodokli. Norādām, ka mājas pārvaldnieks ir tiesīgs, nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, to samazināt par atskaitāmā priekšnodokļa daļu, kas saistīta ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanu.

■ 1. piemērs. Dzīvojamās mājas īpašnieku biedrība Zaļā iela 40 (turpmāk – biedrība), kura ir reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus iedzīvotājiem, un saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā noteikto ikmēneša apsaimniekošanas maksa 2015.gadā ir noteikta 0,50 euro par vienu kvadrātmetru. Ievērojot, ka ar 2016.gada 1. jūliju biedrībai būs pienākums piemērot pievienotās vērtības nodokli saviem sniegtajiem pakalpojumiem un vienlaikus būs tiesības atskaitīt priekšnodokli, biedrības valde ir nolēmusi samazināt iedzīvotājiem noteikto ikmēneša apsaimniekošanas maksu līdz 0,43 euro par vienu kvadrātmetru, proti, par to pievienotās vērtības nodokļa daļu, ko varēs atgūt no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.

Biedrības noteiktajai apsaimniekošanas maksai 0,43 euro būs piemērojama pievienotās vērtības nodokļa standartlikme 21 procenta apmērā. Tādējādi kopējā apsaimniekošanas maksa iedzīvotājiem par vienu kvadrātmetru būs 0,52 euro.

Mājas pārvaldnieks, kurš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, par pakalpojumiem, kuros tas darbojas kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem (iedzīvotājiem vai juridiskām personām), izraksta nodokļa rēķinu, piemērojot 21 procenta nodokļa likmi, tikai par sniegto starpniecības (kasiera) pakalpojumu (ja tam ir noteikta atlīdzība).

Ievērojot, ka mājas pārvaldnieks mājas pārvaldīšanas rēķinos iedzīvotājiem norāda arī citu nodokļa maksātāju sniegtos pakalpojumus (piemēram, kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanu) un piegādātās preces (piemēram, ūdens, siltumenerģijas piegādi), kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, šiem maksājumiem ir jābūt precīzi norādītiem, lai būtu iespējams pilnībā izprast veiktā starpniecības darījuma būtību. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā izmaiņu nav.

Vēršam uzmanību, ka pēc izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā mājas pārvaldniekam, kurš nav reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un sniegs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus vai saņems atlīdzību par starpniecības pakalpojumiem, ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 50000 euro. Tādējādi neatkarīgi no mājas pārvaldnieka juridiskās formas (piemēram, biedrība, kooperatīvā sabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, fiziskā persona u.c.) mājas pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt tā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējās vērtības uzskaiti un reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, pārsniedzot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu robežvērtību 50000 euro.

■ 2. piemērs. Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība Mārīte sniedz tikai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Kopējā sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu periodā ir 56000 euro. Ievērojot, ka ar 2016.gada 1. jūliju sniegtie pakalpojumi būs ar pievienotās vērtības nodokli apliekami darījumi, secināms, ka dzīvokļu kooperatīvajai sabiedrībai “Mārīte” no minētā datuma ir jāuzskaita tās sniegto dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu vērtība. Dzīvokļu kooperatīvajai sabiedrībai Mārīte būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un sniegtajiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis, kad tās sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu periodā pārsniegs 50000 euro.

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4. apakšpunktā un 11. punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem, pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas. Tātad iemaksas uzkrājumu remonta fondā faktiski ir veicamas tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē. Pievienotās vērtības likuma izpratnē tas nozīmē, ka tiek veikti avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem. Turklāt iedzīvotāji iemaksas uzkrājumu fondā var veikt gan plānotiem remontdarbiem (t.i., jau būdami informēti par konkrētā līguma nosacījumiem attiecībā uz konkrēto darbu izpildi), gan neplānotiem remontdarbiem. Abos gadījumos, ja mājas pārvaldnieks saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp to un iedzīvotājiem,

dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā papildus iekļaus līdzekļus remontdarbiem, kurus veiks vai nu mājas pārvaldnieks pats savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā, un tie tiks segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu, tie ir kvalificējami kā daļa no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas un no 2016. gada 1. jūlija atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams.

■ 3. piemērs. 2015. gada 1. septembrī dzīvokļu īpašnieki sapulcē ar mājas pārvaldnieku vienojas, ka noteiktajā kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksā 0,50 euro par vienu kvadrātmetru ir iekļaujamas arī papildu iemaksas rezerves fondā tikai remontdarbiem 0,21 euro par vienu kvadrātmetru un kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksa par vienu kvadrātmetru turpmāk būs 0,71 euro. Minētās sapulces vienošanās paredz, ka paredzētos remontdarbus veiks vai nu mājas pārvaldnieks pats savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam apsaimniekošanas ikmēneša maksai 0,71 euro apmērā pievienotās vērtības nodokli nepiemēro, savukārt pēc 2016. gada 1. jūlija noteiktajai apsaimniekošanas ikmēneša maksai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, ievērojot mājas pārvaldnieka radušās tiesības atskaitīt priekšnodokli par sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Ja iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un tās nav iekļautas ikmēneša maksājumos par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem, pievienotās vērtības nodokļa piemērošana ir atkarīga no tā, kā mājas pārvaldnieks slēdz līgumus un darbojas saistībā ar pakalpojumiem, par kuriem norēķināšanās notiks, izmantojot uzkrātās iemaksas remonta fondā: ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus sniegs pats vai daļēji pats un daļēji, piesaistot citus uzņēmumus, un savā vārdā noslēgs līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, mājas pārvaldnieks Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē būs uzskatāms par remonta pakalpojumu sniedzēju, kam savā vārdā jāizraksta nodokļa rēķins iedzīvotājiem. Šādā gadījumā iemaksas uzkrājumu remonta fondā ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokļa 21 procenta likmi kā avansa maksājumi par mājas pārvaldnieka nākotnē sniedzamiem remonta pakalpojumiem; ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus pats nesniegs, bet saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā pirks tos no citiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, šādā situācijā mājas pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbosies kā starpnieks un netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem. Mājas pārvaldniekam, saņemot nodokļa rēķinus no citiem reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kopējā summa (ar pievienotās vērtības nodokli) būs jāsadala dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus. Šādā gadījumā maksājumiem mājas uzkrājumu remonta fondā pievienotās vērtības nodoklis nav piemērojams.

■ 4. piemērs. 2015. gada 2. janvārī noslēgtajā apsaimniekošanas līgumā starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem nav paredzēts apsaimniekošanas maksā iekļaut dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fonda veidošanai. 2015. gada 30. novembrī dzīvokļu īpašnieku kopība ir nolēmusi iekasēt atsevišķu uzkrājumu fondu mājas remontiem, mājas pārvaldniekam dzīvokļu īpašnieku vārdā slēdzot līgumu par plānotajiem mājas remonta darbiem 2016.gada jūlijā ar reģistrētu nodokļa maksātāju SIA Rūķis. Šādiem iedzīvotāju maksājumiem uzkrājumu fondā nav piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, jo mājas pārvaldnieks netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju iedzīvotājiem. 8. Valsts ieņēmumu dienests aicina gan mājas pārvaldniekus, gan iedzīvotājus ar pienācīgu rūpību sekot līdzi tam, kā tiek slēgti līgumi saistībā ar mājas uzkrājumu remonta fonda izveidošanu un līdzekļu izlietojamu, jo tas, kā jau šā metodiskā materiāla 7. punktā norādīts, tiešā veidā ietekmē nodokļa rēķinu izrakstīšanas kārtību un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu maksājumiem mājas remonta uzkrājumu fondā.