Normunds Talcis: „Drīzumā tarifs pazemināsies!”

Kad Rīgā uzbūvēs četras jaunas katlumājas un kāpēc iedzīvotājiem tas būs izdevīgi?

Rīgā sola līdz 2017. gadam atkal pazemināt siltumenerģijas tarifu. Uzņēmums Rīgas siltums plāno tad iepirkt vēl vairāk nevis ar gāzi, bet ekoloģisko šķeldu ražota siltuma. Mēs nolēmām noskaidrot, kādā veidā iegūti megavati mūs sildīs tuvākajā nākotnē un kādu labumu no pārmaiņām izjutīs cilvēki.

Šobrīd daļu siltumenerģijas AS Rīgas siltums ražo savās katlumājās, kas darbojas galvenokārt ar tādu ekoloģisku kurināmo kā šķelda. Tomēr lielāko daļu pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas uzņēmums iepērk no AS Latvenergo (kam siltums ir blakusprodukts, ko iegūst reizē ar elektroenerģiju koģenerācijas procesā).

AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis pastāstīja, ka atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām pilsētas uzņēmums pastāvīgi veic cenu salīdzinājumu un iepērk siltumenerģiju pēc ekonomiskās pakāpenības principa:

– Vispirms iepērkam rīdziniekiem pašu lētāko siltumenerģiju un tikai pēc tam tādu, kas maksā dārgāk. Līdz šim centāmies pazemināt tarifu, būvējot paši savas ar lēto šķeldu darbināmas siltumcentrāles. Piemēram, 2013. gadā uzbūvējām siltumcentrāles Zasulaukā un Ziepniekkalnā. Piebildīšu, ka šajās katlumājās tiek izmantotas vismodernākās tehnoloģijas, kuras sevi attaisnos vēl ilgus gadus. Divu zaļo siltumcentrāļu iedarbināšana ļāva mums siltumenerģijas tarifu pilsētā pazemināt par 3%.

Tas nozīmē, ka lētā šķelda ir patiešām izdevīga, tomēr ar šo kurināmo patlaban ražo ne vairāk par 10% Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas, pārējos 90% AS Latvenergo saražo gāzes katlos. Sakarā ar to uzņēmuma Rīgas siltums padomei nācās palauzīt galvu, kādu ceļu turpmāk iet, lai pazeminātu rīdziniekiem siltuma tarifu.

– Man, piemēram, bieži jautā, vai iespējams arī citās uzņēmuma Rīgas siltums siltumcentrālēs par kurināmo izmantot šķeldu, – saka Normunds Talcis. – Mēs tādu iespēju izvērtējām. Izrādās, ka pati iekārta siltumenerģijas ražošanai no šķeldas ir tik dārga, ka to izdevīgi uzstādīt tikai katlumājās, kas ražo siltumu augu gadu. Šobrīd faktiski visas šādas AS Rīgas siltums katlumājas jau darbojas ar šķeldu, atlikusi tikai viena neliela siltumcentrāle Keramikas ielā, tur ar šķeldu kurināmu katlu māju gribam ierīkot tuvāko desmit gadu laikā.

– Tātad iespējas ražot lētu siltumu ir izsmeltas?

– Nepavisam ne. Pasaulē nemitīgi izgudro kaut ko jaunu. Nesen bijām pieredzes apmaiņā Vācijā, tur siltumenerģiju iegūst pat no kokapstrādes pārpalikumiem, vecām mēbelēm, savu mūžu nokalpojušām koka mājām un pat dzelzceļa gulšņiem. Teorētiski arī Rīgā tas būtu iespējams, bet pagaidām nav vajadzības – lieku koksnes atlikumu pie mums nav tik daudz kā Vācijā, turklāt šķelda ir daudz lētāka.

– Tomēr jūs solāt tarifa pazeminājumu par pieciem procentiem...

– Jā, un šai nolūkā mēs investējām kopuzņēmumā, kas Rīgā būvēs divas jaunas ar šķeldu darbināmas katlumājas. Tās plānots ekspluatācijā nodot 2917. gadā. Abu katlumāju kopējā plānotā jauda ir 96 megavati. Tās ražos lētu siltumenerģiju, līdz ar to rīdziniekus gaida jauns siltuma tarifa kritums. Mēs rēķinām, ka kopējo tarifu varēsim pazemināt par pieciem procentiem.

– Vai Rīgas siltums pats nevarēja realizēt šo projektu, kāpēc bija jāpiesaista privātais partneris?

– Mums pietrūka nepieciešamā finansējuma un zemes. Vienu katlumāju būvēsim uz savas zemes, otru uz partnera zemes.

– Vai tas nozīmē, ka Rīgas siltums ražos mazāk siltumenerģijas uzņēmumam pašam piederošajās katlumājās?

– Nē, tas nozīmē, ka Rīgas siltums pirks mazāk siltumenerģijas no Latvenergo, jo jaunās katlumājas apgādās ar siltumu pilsētas rajonus, kuri šobrīd to saņem no Latvenergo TEC. Esam pārliecināti, ka jaunās šķeldas katlu mājas spēs sekmīgi konkurēt ar Latvenergo gāzes un koģenerācijas katliem.

– Varbūt tādā gadījumā Rīgai jāuzbūvē vēl dažas šķeldas katlu mājas?

– Piekrītu, tas būtu labi. Taču būvniecībai nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja. Šobrīd tādas atļaujas ir vairākiem komersantiem. Mēs zinām, ka vēl tiks būvētas divas šķeldas katlu mājas Daugavas labajā krastā, to kopējā jauda būs 40 megavatu. Ja tās spēs ražot lētāku siltumenerģiju salīdzinājumā ar Latvenergo, Rīgas siltums to iepirks un varēs vēl ievērojami pazemināt siltumenerģijas tarifu pilsētā.

– Vai tiesa, ka 20% siltuma iet zudumā pa ceļam pie patērētājiem un mums visiem jāmaksā par šiem zudumiem?

– Daļēji tā ir taisnība, jo likums atļauj ražotājiem tarifā iekļaut siltumenerģijas zudumus tīklos līdz 20% apmērā. Bet Rīgā mēs zudumus esam samazinājuši līdz 12%, un tarifā rīdziniekiem tiek iekļauti reālie zudumi, nevis likuma atļautie!

– Bet vai nav iespējams vēl vairāk samazināt zudumus?

– Mums, protams, ir uz ko tiekties. Teorētiski aprēķināts, ka Rīgas siltumam ir iespēja zudumus tīklos samazināt līdz 10,5%.

– Interesanti, cik rīdzinieki ietaupīs, kad šis rādītājs tiks sasniegts?

– Pirms daudziem gadiem, 1996. gadā, kad Rīgas siltums sāka darboties, zudumi tīklos veidoja 1,1 miljonu megavatstundu, bet iepriekšējā finanšu gadā tikai 419 megavatu. Kā redzat, divdesmit gados mēs zudumus esam samazinājuši vairāk nekā divarpus reizes. Bet tā kā siltumtīklu garums ir 800 kilometru, skaidrs, ka pavisam izvairīties no zudumiem siltuma ceļā no TEC līdz patērētājiem nav iespējams. Tā ir vistīrākā fizika!

– Kādi ir Rīgas siltuma plāni nākamajam gadam?

– Katru gadu mēs jau laikus plānojam sliktā stāvoklī esošu siltumtīklu posmu nomaiņu. Ņemot vērā, ka Rīgas dome paredzējusi savest kārtībā Brīvības un Lāčplēša ielu, mēs 2016. gada vasarā mainīsim maģistrāļu posmus Lāčplēša un Ģertrūdes ielas, kā arī Čaka ielas rajonā. Tātad varat gaidīt satiksmes sastrēgumus.

– Ar sastrēgumiem rīdziniekus nenobiedēsiet! Labāk pastāstiet, vai Rīgā vēl palikušas mājas, kam iedzīvotāju parādu dēļ ir atslēgta centrālā siltumapgāde?

– Visā Rīgā šobrīd ir tikai desmit tādas mājas, to skaits gadu gaitā faktiski nemainās. Parasti novembrī un decembrī cilvēki tomēr atrod naudu, lai samaksātu vecos parādus un mājai tiktu pieslēgta centrālā apkure.

– Kā rīdzinieki šovasar norēķinājās par iepriekšējā apkures sezonā saņemto siltumu?

– Vasarā iedzīvotāji tiešām centās nokārtot parādus, diemžēl ne pārāk aktīvi. Bet iepriekšējā ziema taču bija samērā silta un apkures tarifs gāzes cenas krišanās dēļ bija vidēji par 19% zemāks nekā pirms gada. Parādnieku maksājumu disciplīna uzlabojās tikai septembra beigās, toties līdz 1. oktobrim cilvēki bija samaksājuši vairāk aizkavētu rēķinu nekā iepriekšējos gados.