Maksā par siltumu uz pusi mazāk!

Kāds teiks: „Atkal par renovāciju! Cik var?” Bet lieta tāda, ka par renovāciju varēsim runāt vēl daudz un ilgi, jo zinātne nestāv uz vietas, Latvijā krājas pieredze – gan pozitīva, gan negatīva, un viss derīgais šajā jomā nedrīkst velti iet zudumā.

Ekonomikas ministrijā un Rīgas Tehniskajā universitātē to labi saprot, tāpēc tiek rīkota izglītojošu semināru sērija internetā. Maijā notikušais seminārs bija veltīts visplašāk izplatītajām kļūdām dzīvojamo māju renovācijas procesā.

Sekmības procents

Parasti pirms siltināšanas iedzīvotājiem sola, ka pēc darbu pabeigšanas viņi taupīs 40–50% siltuma. Tātad rēķiniem gan par apkuri, gan karsto ūdeni vajadzētu sarukt aptuveni uz pusi. Dzīvokļu īpašnieku visbiežāk uzdotais jautājums – cik reāls ir šis skaitlis? Vai nav gadījies tā, ka plānoto ekonomiju māja nesasniedz?

Pēc Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras pārstāvja Jāņa Grauduļa domām, tik solīda ekonomija ir gluži reāla, lai gan, ņemot vērā pašreizējos siltumenerģijas tarifus, arī 20–30% ietaupījums nav peļams.

– Manā praksē ne reizi nav gadījies, ka māja nesasniegtu plānoto energoefektivitāti, – precizē Graudulis. – Ja darbs ir veikts kvalitatīvi, plānotie rādītāji vienmēr tiek sasniegti. Esmu piedalījies aptuveni 20 māju renovācijā kā būvuzraugs, konsultants un pat projekta vadītājs, un visur ir nodrošināta vajadzīgā ekonomija.

– Stāsta, ka esot pat tādas daudzdzīvokļu mājas, kurās siltumenerģijas patēriņš pēc renovācijas samazinājies par 60%. Viena tāda ir Ozolniekos, divas Jelgavā.

– Tas jau ir ne tikai labi, bet teicami. Faktiski maksimālais rezultāts.

Mitrums? Vajadzīgs svaigs gaiss

– Daudzi cilvēki žēlojas, ka pēc renovācijas dzīvokļos vai uz mājas ārsienām parādās briesmīgi pelējuma plankumi? Kāds tam ir cēlonis?

– Cilvēkiem jāsaprot, ka pēc renovācijas mājā mainās mikroklimats, tāpēc dzīvokļi ir regulāri jāvēdina – pāris reizes dienā jāatver logi un jāielaiž svaigs gaiss. Ja notiek normāla gaisa apmaiņa, dzīvoklī nebūs problēmu ar pelējumu. Pareizi renovētās mājās šādas problēmas nav pat stūra dzīvokļos. Tiesa, gadās, ka rudenī iedzīvotāji neieslēdz savus radiatorus līdz pat salam, drebinās, bet taupības dēļ ciešas, un tad aukstajā dzīvoklī var rasties lieks mitrums, kas vēlāk noved pie pelējuma rašanās. Mans padoms – laikus pieslēgt apkuri.

– Kāpēc pat apkures sezonas laikā uz renovēto māju logiem parādās kondensāts?

– Vienu no mūsu mājām piemeklēja tāda nelaime. Novērsām to, uzstādot uz jumta aeratoru, kurš piespiedu kārtā izvada lieko mitrumu no telpas zem jumta. Mitruma līmenis mājā pazeminājās, kondensāts dzīvokļos izzuda.

– Visi eksperti apgalvo, ka siltinātai mājai vajadzīga laba ventilācija. Bet vai tad kopā ar mitrumu mēs neizvadām to pašu siltumu, par kura saglabāšanu tā cīnāmies?

– Ja jūs ielaižat dzīvoklī svaigu gaisu, temperatūra telpās, protams, krītas, bet, ja svaigu gaisu neielaiž, krājas mitrums. To izdala cilvēki, tas nenovēršami rodas ēdiena gatavošanas, veļas mazgāšanas un žāvēšanas, telpaugu laistīšanas procesā. Tāpēc mājokļus vajag ventilēt un vēdināt, bet īpašā režīmā, piemēram, logus atverot plaši, bet tikai uz īsu brīdi. Tad siltuma zudumi nebūs lieli.

Kaimiņš aizbraucis peļņā

– Vēl viena problēma siltinātajās mājās, kas īpaši aktuāla kļuvusi pēdējā laikā: aizbraucot darbā uz ārzemēm, cilvēki dzīvokļos noslēdz apkures radiatorus. Kaimiņiem, lai nenosaltu, tādā gadījumā jāsilda savi mājokļi stiprāk, un daļu sava siltuma tie atdod tukšajiem dzīvokļiem.

– Siltumenerģijas patēriņš tādā gadījumā palielinās par diviem trim, maksimāli par pieciem procentiem. Bet atrisināt šo problēmu iespējams, ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu uzliekot aizbraucējiem par pienākumu savos dzīvokļos uzturēt temperatūru, kas nav zemāka par 15 grādiem. Neesi šo nosacījumu ievērojis, maksā sodu! Renovētajās mājās pildīt šo prasību nav grūti, jo dzīvokļos ir termoregulatori.

Jaunas apkures sistēmas

Iedzīvotājiem bieži vien piedāvā mājas renovācijas gaitā modernizēt apkures sistēmu – nomainīt caurules un tā tālāk. Cēsnieki gājuši tālāk – vertikālās apkures sistēmas nomaina ar horizontālajām. Tas maksā dārgi, bet ir to vērts, jo horizontālā apkures sistēma ļauj precīzi uzskaitīt dzīvoklī patērētās siltumenerģijas daudzumu un nodrošina mājai ekonomiju uz īsāku kopējo komunikāciju rēķina.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis atbalsta jauno sistēmu:

– Kā zināms, mājai pārdotais siltums nonāk līdz kopējam skaitītājam un tālāk sadalās pa dzīvokļiem. Ierīkojot horizontālo apkures sistēmu, katrs dzīvoklis iegūst savu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju, un tādējādi ir iespējams noteikt, cik daudz siltumenerģijas katrs patērē.

– Kas kait alokatoriem, kurus var uzlikt radiatoriem bez jebkādas apkures sistēmas pārbūves?

– Alokatori ir pats vienkāršākais variants, tos vēl dēvē par siltuma sadalītājiem. Bet reāli alokators siltumu nesadala, tas tikai aprēķina katra radiatora nosacīto daļu no ēkas kopējās apkures jaudas. Savukārt siltumenerģijas skaitītāji uzskaita jūsu dzīvoklī reāli patērētās kilovatstundas. Tāda kontrole ir daudz precīzāka.

– Vēlaties teikt, ka Cēsīs pēc rekonstrukcijas cilvēki maksā tikai par pašu patērētajiem kilovatiem?

– Ierīkojot horizontālo apkures sistēmu, stāvvads būtībā tiek izvadīts kāpņu telpā. Skaitītāju uzstāda pie dzīvokļa, un tas nosaka siltumnesēja temperatūras starpību pie ievada dzīvoklī un izvada. Dzīvoklis it kā kļūst par atsevišķu māju, bet stāvvadi – par maģistrālajiem siltumvadiem. Tāpēc iedzīvotāji tiešām maksā tikai par to siltumu, ko saņēmis dzīvoklis.

– Bet kas maksā par koplietošanas telpu apkuri?

– Maksu par to mēs aprēķinām, vadoties pēc mājas kopējā skaitītāja rādījumiem. Parasti tā ir tikai 15% no dzīvokļa rēķina par siltumenerģiju.

– Par kopējo siltumu visi iedzīvotāji maksā vienādi?

– Nē, šo maksas daļu mēs aprēķinām proporcionāli katra mājokļa platībai.

– Ja māja tiek renovēta, ko labāk izvēlēties – alokatoru uzstādīšanu vai visas apkures sistēmas nomaiņu un reālus siltuma skaitītājus?

– Horizontālās apkures sistēmas pluss ir tas, ka māja iegūst pilnīgi jaunas iekšējās komunikācijas un precīzu dzīvokļos patērētā siltuma uzskaites sistēmu. Ar alokatoriem tādu precizitāti nav iespējams panākt.