Sešpadsmit miljoni ceļiem

No visiem Rīgas nostūriem redakcijā pienāk vēstules ar sūdzībām par iekškvartālu ceļu bēdīgo stāvokli. Iedzīvotāji stāsta, ka esot bail tumsā iziet no mājas, lai nesalauztu kājas, un mašīnas pastāvīgi iestrēgstot dziļajās bedrēs. Šķiet, izejas nav – pārvaldnieki mudina ceļus remontēt par pašu līdzekļiem, bet kur lai ņem tādu naudu?

Tomēr šovasar cilvēki ir ieraudzījuši gaismu komunālā tuneļa galā: Rīgas dome paziņojusi, ka nākamo četru gadu laikā ceļu seguma labošanai iekškvartālos atvēlēs 16 miljonus latu.

– Iekškvartālu ceļu remonts ir sasāpējusi problēma, – piekrīt Rīgas domes priekšsēdētājs, – un tā kļūs par jaunu pašvaldības prioritāti pēc skolu un bērnudārzu remonta.

Šā sasaukuma trijos gados par galveno prioritāti tika izvirzīts bērnudārzu un skolu remonts, kopumā izglītības iestāžu remontā jau ieguldīti 62 miljoni latu, vēl 12 tiks ieguldīti šogad. Tās ir lielas investīcijas, toties darbs būs pabeigts. Domes iepriekšējo sasaukumu deputāti uzskatīja, ka tas vispār nav iespējams – pārāk dārgi un piņķerīgi. Tādos pašos ieskatos viņi bija par iekškvartālu ceļu remontu: bojātu, bedrainu posmu ir pārāk daudz, pilsēta nekad tos nespēs salabot! Turpretī Nils Ušakovs sola mūsu pagalmus savest kārtībā.

– Izremontēt visus iekškvartālus vienā gadā nav iespējams, bet četros tas ir reāli paveicams, – skaidro domes priekšsēdētājs. – Turklāt pašvaldība remontēs gan tos iekškvartālus, kas atrodas uz pilsētas zemes, gan tos, kur ir gan pilsētas, gan privātā zeme.

Tā ir pati interesantākā Ušakova programmas nianse, jo saskaņā ar likumu pašvaldībai nav jāiegulda budžeta līdzekļi svešā īpašumā. Proti, tie ceļi, kas atrodas uz mājas iemītnieku privatizētas vai citai privātpersonai piederošas zemes, patiešām jāremontē pašiem iedzīvotājiem.

– Bet mēs esam atraduši jaunu pieeju, – stāsta domē. – Piemēram, ja ceļš pieder kooperatīvās mājas iemītniekiem, viņi var to reģistrēt kā servitūtu, un tādā gadījumā pašvaldība pilnībā apmaksās remontu.

No servitūta reģistrēšanas iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties, tas tikai ceļam piešķir publiska ceļa statusu. Vienīgā atšķirība: ja tagad dzīvokļu īpašnieku biedrība, kooperatīvā sabiedrība vai citi īpašnieki var savu pagalmu norobežot ar barjeru, tad pēc statusa maiņas ceļu varēs izmantot visi, kas to vēlas. Un par to nav jāuztraucas, ja ceļš ir kārtīgi salabots.

– Ja māja nevēlēsies brauktuvi reģistrēt kā servitūtu, tā tāpat varēs piedalīties remonta programmā, bet ar citiem nosacījumiem. Tādās vietās ceļu būs iespējams sakārtot ar pašvaldības 50% finansējumu, – skaidro Rīgas izpilddirektora birojā.

Lielākajai daļai māju ceļa jautājums ir atrisināts automātiski – tur ir caurbraucamie ceļi, kas jau sākotnēji reģistrēti kā servitūti, tāpēc jau ir iekļauti četru gadu programmā. Šogad remontdarbi tiks veikti Purvciemā un Pļavniekos. Pavisam pašvaldība tur plāno uzklāt 123 000 kvadrātmetru jauna asfalta seguma, atvēlot tam gandrīz divus miljonus latu.

2013. gadā darbus sāks Zolitūdē, Imantā un Iļģuciemā, 2014. gadā pienāks kārta Ķengaragam, Juglai, Vecmīlgrāvim, Ziepniekkalnam, Mežciemam un Bolderājai, bet 2015. gadā pašvaldība ķersies pie Sarkandaugavas, Teikas, Pārdaugavas un Čiekurkalna ceļiem. 2016. gadā, pēc Nila Ušakova domām, būs atlikuši tikai sīkie darbi mikrorajonos.

Domes rīcībā ir ekspertu un rajonu izpilddirekciju sastādīts to pagalmu saraksts, kur nepieciešams steidzams remonts. Šis saraksts pastāvīgi tiek papildināts, tāpēc iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par savu pagalmu stāvokli, ieteicams rakstīt iesniegumus savām namu pārvaldēm un rajonu izpilddirekcijām.

Diemžēl programmai ir arī vājā vieta: jau nākamgad notiks kārtējās pašvaldības vēlēšanas, ja kreisie Rīgā neiegūs balsu vairākumu, jaunā vara var apcirpt iekškvartālu remonta programmu. To, vai solītie 16 miljoni patiešām tiks piešķirti, mēs uzzināsim tikai nākamvasar, iepazinušies ar Rīgas domes jaunajiem deputātiem.