Ko kaimiņš grauj aiz sienas?

Kāda veida remontdarbi ir jāsaskaņo?

Kāda veida remonta un būvniecības darbi daudzdzīvokļu māju dzīvokļos ir atļauti bez saskaņošanas būvvaldē un kādi ne? Šo ļoti svarīgo tēmu apspriežam ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes ekspertēm.

– Gatavojos veikt remontu ar dzīvokļa pārplānošanu, kā rezultātā nāksies nojaukt vienu no nesošajām sienām, – raksta Jevgeņijs. – Kā saprast, vai šāds remonta projekts ir jāsaskaņo būvvaldē?

– Man ir aizdomas, ka augšstāva kaimiņi ir sākuši nelikumīgus remontdarbus, – stāsta Iluta. – Viņi kaut ko urbj jau vairākus mēnešus. Kādu dienu mani pamodināja ļoti skaļš troksnis: cik sapratu, tajā dienā kaimiņi izgāza sienu, jo pēc tam izveda būvgružu kalnus. Šī remonta rezultātā ļoti pasliktinājusies skaņas izolācija: tagad esmu spiesta klausīties skaņas, kas nepavisam nav domātas manām ausīm. Godīgi sakot, es jau sāku baidīties par savu psihisko veselību un arī drošību. Vai man ir tiesības izsaukt būvinspektoru, lai viņš apsekotu kaimiņu dzīvokli un pārliecinātos par visa izdarītā likumību?

Vispirms noskaidrosim, kādas ir būvvaldes funkcijas un kādas pārbaudes tā veic.

Par ko atbild būvvalde?

Būvvalde nodrošina būvniecības procesa kontroli, tajā skaitā uzrauga normatīvo prasību ievērošanu. Būvvalde vai tās deleģēts būvinspektors pārbauda, vai būvdarbu laikā nav pieļauta patvaļīga būvniecība, vai nenotiek telpu neatļauta izmantošana un vai darbi norit pēc būvnormatīvos noteiktā kārtībā saskaņotas dokumentācijas.

Kad būvniecība uzskatāma par patvaļīgu?

Patvaļīgas būvniecības definīcija ir atrodama Būvniecības likuma 18. panta otrajā daļā, kur teikts, ka: „Būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

Būvinspektora pilnvaras

Ja būvinspektors konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu, bet būvvalde savas kompetences ietvaros pieņem lēmumu par atļauju turpināt būvniecību pēc dokumentācijas sakārtošanas atbilstīgi normatīvo aktu prasībām vai arī par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja būvniecību nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi sākti pirms atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi. Savukārt, ja ir aizdomas, ka patvaļīgas būvniecības rezultātā iespējams apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai vai radušies ēkas konstrukciju bojājuma draudi, būvinspektors mājokļa īpašniekam liks izsaukt sertificētu būvspeciālistu tehniskajai apsekošanai.

Ne vienmēr ir jāsaņem atļauja

Mūsu sarunu biedres ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Evelīna Rožulapa un pārvaldes vadītājas vietniece Aija Meļņikova.

– Kā saprast, kādus remontdarbus daudzdzīvokļu māju dzīvokļos aizliegts veikt bez saskaņošanas būvvaldē un ko atļauts pārbūvēt? Vai, piemēram, bez saskaņošanas būvvaldē ir atļauts vannas istabu vai virtuvi pārvietot uz citu vietu dzīvoklī? Kuras sienas var droši nojaukt ?

Evelīna:

– Pirmkārt, jāprecizē, kādā kontekstā tiek lietots jēdziens „būvatļauja”. Tā kā ir dažādi būvdarbu veidi, tad dažos gadījumos ir jāsazinās ar būvvaldi, bet citos tas nav jādara. Šie gadījumi aprakstīti divos Ministru kabineta noteikumos: Ēku būvnoteikumi un Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi. Ja cilvēks ir nolēmis kaut ko būvēt, ieteicams iepazīties ar šiem normatīvajiem dokumentiem, lai saprastu, kādus darbus var veikt bez saskaņošanas ar būvvaldi un par kādiem darbiem pietiks iesniegt būvniecības informācijas sistēmā (BIS) paziņojumu par būvniecības sākšanu un pabeigšanu. Viens no paziņojuma veidiem ir paskaidrojuma raksts. Šajā gadījumā būvvalde izskatīs remonta vai būvprojektu un izlems apstiprināt to vai ne. Nozīmīgākiem būvdarbu veidiem nepieciešama būvatļauja. Rīgas būvvalde veic patvaļīgas būvniecības kontroli, saņemot ziņojumus par problēmām vai paziņojumus par atsevišķu būvdarbu neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

– Paskaidrojiet, lūdzu, kādus darbus var veikt bez saskaņošanas un dokumentu iesniegšanas būvvaldē?

Evelīna:

– Atļauts veikt tāda veida remontdarbus, kas neietver telpu pārbūvi. Lai krāsotu fasādi vai jumtu tādā pašā tonī, kāds tas bija iepriekš, saskaņošana nav nepieciešama. Par daudzdzīvokļu ēkām svarīgi zināt, vai ēka nav arhitektūras piemineklis, jo tiem ir savs darbu veidu saraksts, kurus var veikt bez saskaņošanas, bet kurus ne. Piemēram, ēkai, kas nav arhitektūras piemineklis, logus bez saskaņošanas var mainīt, ja jauno logu forma un krāsa ir identiska vecajiem. Arējo kāpņu un ieejas durvju krāsojums ar nosacījumu, ka krāsa nemainās, arī nav jāsaskaņo ar būvvaldi. Savukārt, ja ēka ir arhitektūras piemineklis, šīs lietas ir jāsaskaņo.

Ja veicat pārveidi

– Vai dzīvokļa pārbūve vienmēr jāsaskaņo?

Evelīna:

– Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī pārbūves ietvaros netiek veikta nesošo konstrukciju nojaukšana vai inženiertīklu pārvietošana, būvniecības informācijas sistēmā (BIS) tikai jāiesniedz paziņojums par būvniecību. Tas nozīmē, ka īpašniekam, kurš atbilstīgi sertificēta arhitekta uzzīmētam dzīvokļa pārbūves plānam iecerējis apvienot divas istabas vai uz saimniecības telpu rēķina palielināt blakus telpas platību, nenojaucot nesošās sienas, BIS jāiesniedz paziņojums par būvniecību, bet cita dokumentācija nav nepieciešama.

– Vai ir atļauts pārvietot vannas istabu vai virtuvi uz telpu, kas iepriekš bijusi dzīvojamā istaba? Vai šie būvdarbi ir jāsaskaņo būvvaldē?

Evelīna :

– Šādā gadījumā var nākties pārbūvēt inženiertīklus. Ja to var izdarīt bez lielas pārplānošanas, var gadīties, ka darbus nevajadzēs saskaņot ar būvvaldi. Tajā pašā laikā dzīvokļa īpašniekam atbilstīgi normatīvajām prasībām telpās būs jānodrošina pietiekama skaņas izolācija un hidroizolācija.

Kā nodrošināt skaņas izolāciju?

– Vai daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī ir atļauts pilnībā noņemt grīdas segumu un atstāt grīdu bez skaņas izolācijas?

Evelīna:

– Īpašniekam ir atļauts demontēt grīdas segumu, taču viņš nedrīkst pasliktināt skaņas izolāciju. Ja uz betona grīdas pirms tam bijis tikai linolejs vai, piemēram, flīzes, tad, pēc pārklājuma demontāžas, pēc būtības nekas nedrīkst mainīties. Gadījumos, kad uz grīdas bijis skaņas izolācijas slānis, to demontējot, būs jādomā, kā no jauna nodrošināt skaņas izolāciju.

– Ja kaimiņa dzīvoklī ir pasliktinājusies skaņas izolācija, vai viņam ir tiesības vērsties būvvaldē?

Evelīna:

– Jā, to var darīt, taču būs jāpārbauda, kādi darbi veikti un vai tiešām situācija pasliktinājusies. Darbi var būt dažādi, piemēram, lai izlīdzinātu dzīvokļa sienas, uz tām bijis stiprināts rīģipša slānis, kas arī nodrošinājis skaņas izolāciju. Ja remonta laikā šo plātni noņem, var rasties sajūta, ka ir pasliktinājusies skaņas izolācija. Bet rīģipša demontāža nav aizliegta un nav jāskaņo būvvaldē.

Aija:

– Varu minēt populāru piemēru no padomju laiku prakses: pie sienām (arī starp dzīvokļiem) kāra paklājus, tā  uzlabojot skaņas izolāciju. Tagad laiki ir mainījušies, paklājus pie sienām vairs nekarina, tādēļ skaņas izolācija starp kaimiņu dzīvokļiem varētu pasliktināties. Tomēr paklāja noņemšanā nav nekā pretlikumīga – to atļauts darīt ikvienam.

Vai būs naudas sods?

– Ja cilvēks savā dzīvoklī veicis patvaļīgu būvniecību, kādu sodu viņš par to var saņemt?

Aija:

– Būvinspektors ir persona, kas var noteikt, vai remontdarbi (kas bija jāsaskaņo) ir veikti likumīgi vai ne. Patvaļīga būvniecība ir pārkāpums, par kuru likums paredz administratīvo sodu. Savukārt soda naudas apmērs ir atkarīgs no tā, kurš pārkāpumu izdarījis, – fiziska vai juridiska persona; soda naudas vietā var piemērot brīdinājumu. Saskaņā ar likumā noteikto soda naudu nevar uzlikt par patvaļīgiem būvdarbiem, kas veikti senāk nekā pirms trim gadiem.

Tomēr neatkarīgi no trīs gadu termiņa beigām, ja tiek konstatēta patvaļīga būvniecība, tiks doti norādījumi tās seku likvidēšanai.

– Un kā šīs sekas likvidēt?

Aija:

– Patiesībā ir divi risinājumi: pirmais – piesaistīt sertificētu projektētāju, kurš izstrādās attiecīgo dokumentāciju atbilstīgi normatīvajām prasībām un izvēlēsies, kas nepieciešams šajā gadījumā – paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksts vai būvatļauja. Savukārt, ja būvdarbu saskaņošana nav iespējama, ir otra iespēja – mājokļa atjaunošana tādā izskatā, kāds tas bijis pirms remontdarbiem. Būvinspektors var uzlikt par pienākumu veikt tehnisko apsekošanu: šajā gadījumā ēkas vai dzīvokļa īpašniekam būs jāpieaicina sertificēts būvspeciālists, kurš vērtēs, kā patvaļīgi veiktie būvdarbi, piemēram, demontēta siena, ietekmē ēkas vai atsevišķu ēkas konstrukciju noturību.

– Pieņemsim, ka personai radušās aizdomas, ka kaimiņš savā dzīvoklī veicis patvaļīgus remontdarbus, un viņš par to vērsies būvvaldē. Vai aizdomās turētajam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt piekļuvi īpašumam, lai būvinspektors veiktu pārbaudi?

Aija:

– Saskaņā ar likumu būvinspektoram ir tiesības pārbaudīt dzīvokli un mājokļa īpašniekam ir pienākums viņam nodrošināt piekļuvi. Ja dzīvokļa īpašnieks protestē, būvinspektoru dzīvoklī nelaiž un apgalvo, ka viņa īpašumā nav notikusi patvaļīga būvniecība, būvvalde rīkojas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: nosūta dzīvokļa īpašniekam vēstuli ar aicinājumu nodrošināt iespēju veikt būvdarbu pārbaudi. Ja dzīvokļa īpašnieks iebilst vai nereaģē, var tikt piemēroti piespiedu līdzekļi – sastādīts administratīvais akts par to, ka īpašnieks nav nodrošinājis būvinspektoram piekļuvi mājoklim normatīvos noteiktajā kārtībā; var tikt piemērota arī piespiedu durvju atvēršana, ja ir attiecīgs tiesas lēmums. Taču, cik atceros, tik stingrus pasākumus Rīgas būvvalde nekad nav lietojusi.

Kur vērsties?

– Ja ir aizdomas par nelikumīgu būvniecību daudzdzīvokļu mājā, vai vispirms vērsties pie mājas pārvaldnieka vai būvvaldē?

Aija:

– Ja ir radušās aizdomas par nelikumīgu būvniecību kādā no kaimiņu dzīvokļiem, vispirms labāk sazināties ar mājas pārvaldnieku. Piemēram tas, ka kaimiņi pastāvīgi kaut ko urbj un šis troksnis traucē, var nebūt patvaļīgas būvniecības pierādījums. Tomēr dzīvokļu īpašnieki jebkurā laikā var vērsties būvvaldē ar lūgumu pārbaudīt būvniecības likumību. Iespējams, tas palīdzēs rast skaidrību par to, kas notiek un kāpēc remontdarbi ieilgst. Savukārt, ja persona vērsīsies būvvaldē ar jautājumu – „Kāpēc kaimiņš tik ilgi remontē dzīvokli?” – atbildēt nevarēsim, jo normatīvi remontdarbu ilgumu neierobežo.

Evelīna:

– Attiecībā uz troksni pastāv noteikumi, kas nosaka, ka trokšņot pēc pulksten 23.00 ir aizliegts. Ja troksnis traucē vēlu vakarā vai naktī, neatkarīgi no tā, vai tas ir būvdarbu vai ballītes radīts troksnis, ir jāvēršas pašvaldības policijā.

Drošības apdraudējums

– Kādi remontdarbi var apdraudēt drošību daudzdzīvokļu mājās? Vai jūs varētu minēt piemērus?

Aija:

– Drošību var apdraudēt darbi, kas ietekmē ēkas nesošās konstrukcijas vai tās elementus, šie darbi gan ir jāsaskaņo būvvaldē. Tomēr arī šeit ir nianse – jānoskaidro, cik lielā apjomā būvdarbi ietekmē ēkas nesošās konstrukcijas. Vai ir paredzēts nojaukt visu nesošo sienu vai, piemēram, tikai nesošajā sienā izzāģēt durvju ailu? Ja tiek konstatēta patvaļīga iejaukšanās, vai arī nav šādu darbu atļaujas, tad sertificētam būvspeciālistam šie darbi ir jāvērtē un jāsniedz atzinums par to ietekmi uz ēkas drošību.

– Vai būvinspektoram ir tiesības prasīt dzīvokļa atkārtotu remontēšanu, ja pirmā remonta laikā ir nojauktas nesošās sienas, un tas apdraud ēkas drošību?

Aija:

– Būvinspektors uzliks par pienākumu dzīvokļa īpašniekam pieaicināt būvspeciālistu un veikt dzīvokļa tehnisko apsekošanu. Viņš pārbaudīs nesošajās konstrukcijās veiktās izmaiņas un uzdos dzīvokļa īpašniekam izstrādāt remontdarbu dokumentāciju un to saskaņot atbilstīgi normatīvo aktu prasībām. Dokumentācijas saskaņošanas laikā var izrādīties, ka dažus darbus nāksies veikt vēlreiz.

– Kam būs jāmaksā, ja pēc remonta vajadzēs papildu remontdarbus? Mājokļa īpašniekam?

Aija:

– Visi izdevumi, kas saistās ar mājokļa tehnisko apsekošanu, projekta dokumentācijas iz­strādi, ir jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem. Arī visas remontdarbu izmaksas sedz pats dzīvokļa īpašnieks.

Režģi uz balkoniem un lodžiju iestiklošana

– Daudziem dzīvokļiem balkonus joprojām sarga restes, un šķiet, ka īpašnieki pat negrasās tās demontēt. Vai tas ir likumīgi?

Evelīna:

– Šajā gadījumā jāšķir situācija, kad runa ir par Rīgas vēsturiskā centra aizsargājamo zonu, māja ir arhitektūras piemineklis vai arī tās ir ēkas bez vēsturiskas vērtības un atrodas ārpus vēsturiskā centra un aizsargājamās zonas. Ja ēkai nav vēsturiskas vērtības, tad restes tiek pielīdzinātas citiem elementiem, kas atrodas uz mājas fasādes (pret ielu), bet nav saistīti ar būvdarbiem – piemēram, ventilācijas restēm vai kondicionieriem. Rīgā šos elementus nedrīkst uzstādīt uz fasādēm (pret ielu), izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši vienotu lēmumu un to saskaņojuši būvvaldē. Taču uz balkoniem, kas vērsti uz pagalmu (un kas nav fasādes daļa), restes uzstādīt ir atļauts.

– Vai daudzdzīvokļu mājas stiklotajām lodžijām jābūt vienotā stilā?

Evelīna:

– Lodžiju iestiklošana atšķirībā no restēm uz balkoniem tiek uzskatīta par būvniecību, ārtelpu pārveidojot par iekštelpu. Šobrīd spēkā ir vienkāršota kārtība: lodžiju iestiklošanai nav nepieciešama atsevišķa būvniecības atļauja, ja sērijveida mājas lodžijas tiek iestiklotas pēc parauga, kas atrodams Rīgas valstspilsētas pašvaldības dokumentā Rīgas teritorijas izmantošanas un attīstības noteikumi. Tagad katrai māju sērijai ir izstrādāts lodžijas iestiklošanas tipveida projekts, un iedzīvotājiem, visiem kopā pieņemot lēmumu par tā izmantošanu, vairs nav vajadzīgs atsevišķs būvvaldes saskaņojums. Tomēr var gadīties, ka konkrētajā mājā jau iepriekš ir bijis izstrādāts vienots lodžiju iestiklošanas projekts, ko var uzzināt pie mājas pārvaldnieka vai būvvaldē. Ja šāda projekta nav bijis, lodžijas var iestiklot, izmantojot jau pieminēto tipveida projektu.