Būvēt no jauna un remontēt esošo

Paredzams, ka nākamo divu gadu laikā Rīgas pilsētas pašvaldība dzīvokļu rindu spēs samazināt vēl par 30 procentiem 

Beidzamo divu gadu laikā rinda pēc dzīvokļiem Rīgā ir samazinājusies par 30 procentiem, taču patlaban temps ir sabremzējies. Kaut arī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu palīdzību gaidošajām personām piešķir ne mazāk kā 400 pašvaldībai piederošo dzīvokļu, tomēr saņem aptuveni 550 jaunus pieteikumus. Šāda statistika parāda, ka problēma nerisinās un pašvaldībai jāgatavo nopietns izrāviens.

Izrāviens tiek plānots 2023.–2024. gadā ar tā īstenošanai piesaistīto ES fondu līdzfinansējumu. Paredzams, ka, pateicoties šai aktivitātei, aptuveni 800 rindās esošu rīdzinieku varēs saņemt pašvaldības dzīvokļus.

■ ■ ■

2022. gada 1. septembrī Rīgas valstspilsētas pašvaldības rindā uz dzīvojamās platības piešķiršanu bija reģistrētas 2033 ģimenes. Rindā ir pārstāvētas dažādas personu kategorijas: daudzbērnu ģimenes, denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieki, invalīdi, trūcīgas personas, arī no ieslodzījumu vietām atbrīvotie un citu kategoriju rīdzinieki, kuriem pienākas pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā.

– Gaidīšanas laiks līdz pašvaldības dzīvokļa saņemšanai vidēji ir pieci līdz septiņi gadi, – atzīst Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos Dace Zeltiņa. 

Rindas raitu virzību bremzē daudzu faktoru kopums, pirmkārt tas ir finanšu trūkums. Piemēram, oktobrī izdevās izremontēt un nodot rindā gaidošajām ģimenēm tikai 35 brīvos dzīvokļus, kurus bez atjaunošanas izīrēt cilvēkiem nebija iespējams. Kopumā līdz gada beigām plānots izremontēt 60 dzīvokļus, kas, protams, ir nepietiekami.

– Īpašas grūtības mēs izjūtam, organizējot iepirkuma procedūru, – atzīst Dace Zeltiņa.  – Pirmajā iepirkumā uz pašvaldības dzīvokļu remontu nepieteicās neviena būvniecības firma. Būvnieki nevēlējās uzņemties saistības strauji augošo būvmateriālu cenu dēļ.

■ ■ ■

Tomēr, kā Rīgas domes Mājokļu un vides jautājumu komitejas deputātiem skaidroja Dace Zeltiņa, jau nākamajā gadā situācija varētu strauji mainīties. Pilsētas pašvaldībai kļuvis pieejams Ekonomikas ministrijas administrētais finansējums sociālo māju atjaunošanai un jaunu sociālo māju būvniecībai.

Protams, uz šo naudu pretendē daudzi, tomēr pašvaldībai jau ir rezervēti ievērojami līdzekļi.

– Šajā programmā pašvaldības var iesniegt pieteikumus brīvo sociālo dzīvokļu atjaunošanai vai pārbūvei. Šim mērķim pilsētai tiek solīti 2,5 miljoni eiro, kas nākamajos divos gados ļaus mums pašvaldības mājokļu fondu papildināt par aptuveni 500 izremontētiem dzīvokļiem, – stāsta Dace Zeltiņa.

Ar Ekonomikas ministrijas administrēto finansējumu remontu izdevumi tiks apmaksāti tikai daļēji, būs nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums, taču tas nekļūs par kavēkli.

■ ■ ■

Rīgai būs iespēja pretendēt arī uz līdzekļiem tukšo dzīvojamo ēku pārbūvei. Šajā aktivitātē ir rezervēti 12 miljoni eiro. Šo līdzekļu sekmīga apgūšana ļaus dzīvojamo fondu papildināt par aptuveni 140 dzīvokļiem.

Pieteikumu pieņemšana projektu atlasei tiks izsludināta 2023. gada sākumā, un jau nākamā gada pavasarī būs zināms, vai Rīga saņems naudu vai ne. Patiesībā visam būtu jārit gludi, ja vien neradīsies kādi neparedzēti apstākļi.

– Mēs plānojam atjaunot uzreiz trīs mājas, – pauž Dace Zeltiņa, – ceram saņemt jau gatavus būvprojektus, lai gan pēc atlases noteikumiem tas netika prasīts.

Pirmajā mājā Prūšu ielā 25A plānots ierīkot 78 lielus dzīvokļus daudzbērnu ģimenēm, kas kopumā izmaksās 13 miljonus eiro. Mājā Dolomīta ielā 1 iecerēts ne tikai dzīvokļu remonts, bet arī visas mājas renovācija. Rezultātā, iztērējot 3,4 miljonus eiro, pilsēta saņems vēl 39 dzīvokļus. Visbeidzot plānots atjaunot jau sen atbrīvoto un tukšo 34 dzīvokļu māju Lielupes ielā 1, kur tiks ierīkotas arī telpas sociālo pakalpojumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka šī māja kļūs par vajadzīgu centru visiem rajona iedzīvotājiem. Projekta sākotnējā vērtība lēsta 3,4 miljonu eiro apmērā.

■ ■ ■

Ekspluatācijā nenodotu telpu un ēku pārbūvei pašvaldība ir rezervējusi 12 miljonus eiro.

Ja viss noritēs gludi, darbi jāpabeidz divu gadu laikā un līdz 2025. gadam atjaunotajās mājās dzīvot varēs sākt 151 ģimene.

Protams, tas nav pietiekami, lai pilnībā atrisinātu dzīvokļu rindas problēmu, tomēr daudz, lai paātrinātu tās virzību.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis dzīvokļu rindas samazināšanos par aptuveni 30 procentiem prognozē turpmāko divu gadu laikā, ja vien to neizjauks tādi apstākļi kā, piemēram, ekonomiskā krīze, kas izraisīs palielinātu pieprasījumu pēc pašvaldības dzīvokļiem.

■ ■ ■

Pieņemsim, ka Rīga saņems visus ieplānotos līdzekļus, bet rindā pēc dzīvokļiem joprojām būs aptuveni tāds pats skaits – 1200 līdz 1500 ģimenes. Kā risināt šo problēmu?

Edmunds Cepurītis stāsta, ka dome ir skatījusi visdažādākos pašvaldības dzīvokļu fonda palielināšanas scenārijus.

– Piemēram, apsvērām ierosinājumu sadarboties ar projektu attīstītājiem pēc šādas shēmas: mēs viņiem dotu zemi, viņi mums – vairākus dzīvokļus tikko uzbūvētā mājā, – stāsta E. Cepurītis. – Tomēr šāda sadarbība tika noraidīta, tā kā kļuva skaidrs, ka jauno projektu attīstītāji gatavi pilsētai piešķirt ļoti ierobežotu dzīvokļu skaitu. Vienojoties par šādu sadarbību, pilsēta ļoti ātri iztērētu pašvaldības zemju krājumus, bet problēma ar dzīvokļu rindām nebūtu atrisināta.

■ ■ ■

Izeja tomēr ir. Pēc Daces Ziediņas teiktā, galvaspilsētas pašvaldībai ir iespēja piedalīties Ekonomikas ministrijas projekta otrajā etapā. Šis etaps tiks izziņots, ja citas pilsētas nespēs apgūt visus tām rezervētos naudas līdzekļus:

– Esam jau izvēlējušies nākamās trīs mājas, kurām nepieciešama pilnīga rekonstrukcija. Tā ir māja Ziepju ielā 11, Ieriķu ielā 2A, no kuras pašlaik notiek iedzīvotāju izvietošana, un māja Eduarda Smiļģa ielā 44, no kuras iedzīvotāju pārvietošana vēl nav sākta.

Hipotētiski Rīgas pašvaldība varētu atsākt arī jaunu mājokļu celtniecību. Mājokļu un vides departamentā ir apspriestas divas adreses – pirmkārt, blakus jau esošajām jaunbūvēm Mežrozīšu ielā 41 varētu tikt uzceltas vēl četras ēkas. Otrkārt, pašvaldības mājas varētu būvēt arī Ebelmuižas ielā. Tiesa, pagaidām šie projekti atrodas diskusijas stadijā, jo reāli līdzekļi to īstenošanai pilsētas budžetā nav paredzēti.