Pašvaldība: „Sniegs jānovāc laikus, pretējā gadījumā – sods!”

Vai mašīnas īpašniekam ir pienākums pašam novākt sniegu ap savu automašīnu? Kurš bez maksas var saņemt no pašvaldības sāls maisījumu apledojušu ietvju kaisīšanai? Kāpēc mēs maksājam sētniekam par ietves tīrīšanu, kaut arī to izmanto visa apkaime? Izpētām Rīgas domes noteikumus!

Prasības galvaspilsētas teritorijas kopšanai ir noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 146 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi. Tur arī papūlēsimies rast atbildes uz mūsu lasītāju jautājumiem.

Kurš ir atbildīgs par sniega tīrīšanu Rīgā?

Par pagalmu un ietvju tīrīšanu atbild vai nu konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieks, vai, ja runa ir par daudzdzīvokļu māju, tās pārvaldnieks. Viņam jānodrošina sniega tīrīšana no celiņiem ne tikai pašas mājas, bet arī tai piegulošajā teritorijā.

Kas ir mājai piegulošā teritorija?

Tā ir mājai piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija – gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālieni līdz brauktuves malai.

Vai sanāk, ka mājas īpašnieki maksā sētniekam par ne tikai savas mājas teritorijas, bet arī pilsētas ietvju uzkopšanu?

Jā, tā ir. Katras mājas sētnieks ir  atbildīgs par pašvaldībai piederošo teritoriju ap māju. Atbildības zonas robeža ir brauktuves mala.

Ja māja atrodas uz privātīpašniekam piederošas zemes, vai dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā par cita zemesgabala uzkopšanu tikai tādēļ, ka tas pieguļ mājas zemei?

Dalītā īpašuma gadījumā daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

Mājas sētnieks notīra tikai ietvi, bet uz brauktuves pie mājas atstāj sniegu. Rezultātā ziemā šajās kupenās regulāri iestrēgst mašīnas.

Rīgas domes saistošajos noteikumos teikts, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt publiskā lietošanā esošo piebrauktuvju, piebraucamo ceļu un autostāvvietu attīrīšanu no sniega un apledojuma, kā arī nokaisīt to ar pretslīdes materiālu.

Mājas pārvaldnieks celiņu kaisīšanai sāli nomainījis ar granīta šķembiņām. Bail iedomāties, kas būs pavasarī!

Saskaņā ar normatīvā noteikto pārvaldniekam ir jāsavāc izmantotā pretslīdes materiāla atliekas, tiklīdz kaisīšana vairs nav aktuāla.

Vai visos gadījumos namu pārvaldniekiem jāizmanto jaunā modes lieta – granīta šķembas? Mums, piemēram, tās tiek kaisītas, bet mājas lievenis tik un tā ir ļoti slidens.

Granīta šķembiņas nevar izmantot vienkārši tāpat, un tas nav atkarīgs no materiāla efektivitātes pret apledojumu. Problēma ir pavisam cita – sniega kušanas laikā granīta šķembiņas var aizdambēt lietus kanalizāciju, tāpēc Rīgā šo materiālu drīkst lietot tikai ar lietus kanalizācijas turētāju izsniegtu atļauju.

Ja vakarā sācies spēcīgs sniegputenis, cikos sētniekam jādodas uz darbu?

Pašvaldības izdotajos noteikumos sacīts, ka teritorijas attīrīšana no sniega jānodrošina līdz plkst. 8.00.

Kā rīkoties, ja sētnieks vienā mājas pusē sastūmis tik milzīgu sniega kaudzi, ka tai nav iespējams apiet apkārt?

Attiecībā uz sniega vaļņiem noteikumos teikts, ka, kopjot ietves, sniega vaļņus veidot ir atļauts pie nosacījuma, ja tie netraucē gājēju kustībai. Sniega vaļņu veidošana atļauta gadījumos, ja gar publiskā lietošanā esošo piebrauktuvi, piebraucamo ceļu vai autostāvvietu ir izbūvēta nodalīta gājēju ietve un tas netraucē transporta pārvietošanos; sniega vaļņus aizliegts veidot uz gājēju pārejām un krustojumiem un tuvāk par 5 m no gājēju pārejām un krustojumiem.

Sētnieks netīra sniegu no ietves. Saka – tagad Rīgas domes noteikumi esot mainīti un sniega tīrīšana vairs neesot nepieciešama.

Sētniekam nav taisnība. Pēc grozījumu veikšanas sētnieka pienākumi ir definēti ļoti precīzi. Sētniekam sava darba devēja – pārvaldnieka – uzdevumā sniega un apledojuma laikā ir jānodrošina gājēju ietvju, gājēju ceļu un laukumu droša lietošana, veicot attīrīšanu no sniega vismaz 50% platumā no gājēju ietves, gājēju ceļa vai laukuma kopējā platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m. 

Blakus mājai ir ierīkots plats gājēju ceļš, droši var sacīt, ka īsta iela, aptuveni trīs metrus plata un vismaz puskilometru gara. Mājas sētnieks notīra pusi no ielas platuma,  bet kaimiņmājas sētnieks neiztīra pat šauru taciņu. Vai tas ir pareizi, jo mēs tagad nevaram aiziet līdz veikalam?

Nē, tas nav pareizi. Ja gājēju ietve ar cietu segumu atrodas uz mājai piesaistītās zemes vai tai piegulošajā publiskajā teritorijā, sētnieka pienākums ir to attīrīt no sniega vismaz 50% no kopējā platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metrus. Kopšanas darbi katru dienu pirmo reizi jānodrošina līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā.  

Vai mājas apsaimniekotājam ir jānodrošina sniega izvešana no teritorijas, ja tas ir uzkrājies tik daudz, ka traucē gājējiem un transporta kustībai?

Ja sniega ir ļoti daudz, tad pārvaldniekam jāorganizē tā izvešana. Darbus darbdienās var organizēt no plkst. 21.00 līdz 7.00, brīvdienās un svētku dienās – jebkurā laikā. Norādīt sniega izvešanas vietu ir pašvaldības pienākums.

Šajā sezonā pārvaldniekiem un privātajiem īpašniekiem sniegu atļauts izvest divās vietās:

■ Daugavas labā krasta iedzīvotājiem – Lidlauka ielā, zemesgabalā ar kadastra numuru 0100 125 0611;

■ Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem – Rītausmas ielā 35, zemesgabalā ar kadastra numuru  0100 107 0310 un 0100 107 0610.

Pirms sniega vešanas pašvaldībai uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. jānosūta šāda informācija:

■ automašīnas reģistrācijas numurs;

■ īpašnieka vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, kas veic izvešanu;

■ izvedamā sniega apjoms.

Mūsu mājas piegulošajā teritorijā ietilpst skvērs. Vai sētniekam ir jānotīra vismaz daži celiņi?

Sētniekam ir pienākums notīrīt celiņus vismaz 50% no to platuma (bet ne mazāk par 1,5 metriem) un apstrādāt tos ar pretslīdes materiāliem.

Sētnieks ļoti dāsni uz ietves kaisa sāli. Es baidos, ka visa šī sāls nonāks zālienā un nogalēs manu kaimiņu iekoptās skaisto puķu dobes.

Arī Rīgas dome ar grozījumiem noteikumos izrādījusi rūpes par „sālīto” ielu problēmu. Lai vidē nonāktu pēc iespējas mazāk sāls, pašvaldība no šī gada ir aizliegusi apstrādāt ietves ar tīru tehnisko sāli. Tagad Rīgā atļauts izmantot tikai sāls un smilšu maisījumu, kurā sāls koncentrācija nepārsniedz 20%.

Mazu astoņu dzīvokļu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība. Māja ir maza, pārvaldnieks uz ietves sāli nekaisa, jo, kā viņš saka, naudas sālim nav.

Šogad Rīgas dome pirmo reizi sākusi izsniegt māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem pa 50 kilogramiem sāls–smilts maisījuma apledojušu ietvju apstrādei. Šāds atbalsts pienākas mājām, kurām piegulošajā publiskajā teritorijā ir gājēju celiņi. Izrādās, ka mājām, kurām gājēju celiņi ir tikai savā teritorijā, maisījums nepienākas.

Kā saņemt maisījumu celiņu apstrādei?

Maisījumu Rīgā izsniedz jau no 23. novembra. Vispirms pārvaldniekam vai nekustamā īpašuma īpašniekam jāiesniedz pieteikums Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot pa tālruni 80000800.

Pēc tam jāaizpilda un jāiesniedz anketa (atrodama tīmekļa vietnē: https://www.riga.lv/lv/teritoriju-apsaimniekosana#kaisamas-smilts-sanemsanas-pieteikums).

Kaisāmo materiālu izsniedz otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.30 šādās Rīgas apkaimju iedzīvotāju apkalpošanas centra filiālēs:

■ Daugavpils ielā 31,

■ Ieriķu ielā 43A,

■ Gobas ielā 6A,

■ Uzvaras bulvārī 16A.

Gar mājas jumta malu bija izveidojušās milzīgas lāstekas. Apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki tās nolauza, bet no balkoniem lāstekas lauzt viņi atteicās, aizbildinoties, ka tā ir dzīvokļu īpašnieku atbildība. Smieklīgi klausīties! Kā īpašnieks pats var nolauzt lāstekas un ledu no balkona apakšējās daļas? Bail par bērniem, kuri uz skolu iet garām mājai tieši zem bīstamajām lāstekām.

Attiecībā uz  sniegu un ledu, kurš krītot var apdraudēt personas veselību un dzīvību, pašvaldības noteikumi ir strikti. Noteikts, ka mājas īpašniekam vai pārvaldniekam ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, kā arī lāsteku nolaušana, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem. Sniega, ledus un lāsteku novākšana no brauktuves jāveic līdz plkst. 7.00 (ja sniega un ledus tīrīšana veikta naktī no plkst. 21.00 līdz plkst. 7.00) vai vienas stundas laikā, ja sniega un ledus tīrīšana veikta dienā (no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00).

Mājas apsaimniekotājs mājas pagalmā stāvošajām automašīnām zem logu tīrītājiem ir piestiprinājis zīmītes ar šādu paziņojumu: „Atgādinu, ka saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 146 katras mašīnas īpašnieka pienākums ir pašam notīrīt sava auto vietu stāvvietā.” Mēs ar kaimiņiem tik un tā iespēju robežās tīrām sniegu, tomēr šāds atgādinājums pārsteidza.

Jūsu pārvaldniekam vienlaicīgi gan ir, gan nav taisnība. Rīgas domes saistošajos noteikumos ir noteikts: transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai uz ielām vai pagalmos ilgāk par trim diennaktīm, nodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem.

Savukārt, ja autovadītājs katru dienu izmanto automašīnu un izbrauc no mājas, tad stāvvieta no jauna uzsnigušā sniega nav jātīra. Tas jānodrošina pārvaldniekam. Tajā pašā laikā atcerēsimies, ka sētniekiem šajā gadalaikā ir ļoti grūti, tāpēc nedaudz palīdzēt, notīrot savu stāvvietu, būtu ļoti jauks žests no autovadītāja puses.

Kaimiņš stāsta, ka atstājis automašīnu pagalmā uz nedēļu ilga komandējuma laiku. Šajā laikā stipri sniga. Policija sodīja kaimiņu par netīrītu automašīnu un stāvvietu ar 100 eiro lielu soda naudu.

Ikvienu personu, kas neievēro Rīgas domes noteikumu Nr. 146 prasības par teritorijas uzkopšanu, var sodīt ar sodu līdz 70 soda vienībām (vienas soda vienības apmērs ir 5 eiro). Ja noteikumus pārkāpusi juridiskā persona, piemēram, apsaimniekotājs, sods var sasniegt 280 soda vienības (1400 eiro).

Vai ir jēga sodīt pārvaldnieku vai zemes īpašnieku, ja sods tiek samaksāts, bet mājas jumts vai iela joprojām paliek netīrīta?

Jāņem vērā, ka ar šī gada grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 146 pašvaldība var ne tikai sodīt nepaklausīgos īpašniekus un pārvaldniekus, bet arī veikt teritorijas uzkopšanu piespiedu kārtā. Tas nozīmē, ka sniegs un ledus no ielas vai jumtiem tiks novākts ar pašvaldības nolīgto uzņēmumu palīdzību, bet saimniekam vai objekta pārvaldniekam pēc tam tiks izrakstīts rēķins.

Šeit jāpiemin kāds „bet”. Ja sodu saņems daudzdzīvokļu māja, tad papildu rēķinu tieši vai netieši nāksies apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem.

Kur sūdzēties, ja iela vai gājēju celiņš nav notīrīts no sniega un apstrādāts ar pretslīdes materiālu?

Administratīvā pārkāpuma protokolu šādā situācijā var noformēt:

■ Rīgas domes administratīvās inspekcijas amatpersonas (tālr. 67026629),

■ Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas (tālr. 110).

Tāpat iedzīvotāji aicināti ziņot par slikti notīrītām ielām un jumtiem Rīgas apkaimju iedzīvotāju apkalpošanas centrā pa tālruni 80000800 vai pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..