Novērst apdraudējumu un nosiltināt

Pašvaldība piedāvā naudu daudzdzīvokļu māju remontiem. Kā to saņemt? 

Rīgas pašvaldība aicina dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi – jau tagad – sākt gatavot pieteikumus programmai Dzīvojamo ēku atjaunošana 2022.–2023. gadā. Šajā programmā iedzīvotāji no Rīgas pašvaldības budžeta līdzekļiem varēs saņemt līdz 50 000 eiro savas mājas remontam un siltināšanai, turklāt pieteikumu pieņemšanas nosacījumi šogad ir būtiski mīkstināti. Sīkāk par programmu stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Irīna Miķelsone.

Septembrī Rīgā notika seminārs māju iedzīvotājiem, kuri vēlas pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem. Ņemot vērā to, cik strauji aug dārdzība būvniecības nozarē – cenas kāpj kā materiāliem, tā arī pakalpojumiem, šāda palīdzība daudzām mājām varētu būt ļoti laba iespēja.

– 2021. gadā nosacījumi dalībai programmā Dzīvojamo ēku atjaunošana 2022.–2023. gadā tika nedaudz mainīti, – stāsta Irīna Miķelsone. – Katram mājas aktīvistam, kuram ir vēlme palīdzēt savai mājai saņemt līdzfinansējumu, vispirms ir rūpīgi jāizlasa Rīgas domes noteikumi Nr. 22 Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās Rīgā. Savukārt neskaidros jautājumus, kas saistīti ar programmas izpildi, Rīgas domes Īpašuma departamenta atbildīgajiem speciālistiem var uzdot tiešsaistes konsultācijās. Šādai konsultācijai iepriekš ir jāpiesakās interneta vietnē atjauno.riga.lv.

■ ■ ■

– Programmas ietvaros Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu diviem remontdarbu veidiem, – turpina Irīna Miķelsone. – Pirmkārt, uz palīdzības saņemšanu var pretendēt mājas ar sagatavotiem projektiem bīstamu situāciju novēršanai būvē. Palīdzība pirmām kārtām paredzēta vēsturiskajām ēkām, kurām galvenais uzdevums ir pārsegumu nostiprināšana, pamatu izolēšana vai bīstamu plaisu likvidēšana.

Tieši šajā programmā savas mājas glābšanu var sākt iedzīvotāji, ja sertificēts būvspeciālists jau veicis mājas apsekošanu un tehniskajā atzinumā norādījis, ka māja neatbilst normatīvos noteiktajām drošības un noturības prasībām.

Otrkārt, pašvaldība ir gatava līdzfinansēt mājas siltināšanas darbus. Līdzekļi tiks piešķirti četriem darbu veidiem:

■ sienu un cokola siltināšanai;

■ pārsegumu siltināšanai;

■ jumta atjaunošanai vai tā pārbūvei ar siltināšanu;

■ inženierkomunikāciju nomaiņai karstā ūdens apgādei un/vai mājas apkures sistēmai.

Šo darbu realizācija dzīvokļu īpašniekiem izmaksā visdārgāk, tādēļ mēs uzskatām, ka iedzīvotājiem ir nepieciešama pašvaldības palīdzība.

Ja iedzīvotāji vēlas ne tikai novērst apdraudējumu konstrukciju noturībai, bet arī nosiltināt attiecīgo konstrukciju, tad abas darbības var apvienot vienā projektā.

■ ■ ■

Kas vēl jāzina par pašvaldības piedāvāto līdzfinansēšanas programmu? Irīna Miķelsone atgādina, ka pašvaldības atbalsts nav 100% apmērā no remontdarbu izmaksām:

– Dzīvokļu īpašnieki var pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 50% no remonta un uz to attiecināmo darbu izmaksām. Līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt vienai mājai noteiktos finanšu līdzekļu griestus.

Pašvaldībā ir izstrādāti principi, pēc kuriem tā vadīsies, lemjot par līdzekļu piešķiršanu bīstamības novēršanas vai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai.

■ Remontdarbiem bīstamības novēršanas programmas ietvaros pašvaldība apmaksā:

• līdz 50% no tehniskā atzinuma un būvprojekta sagatavošanas un būvdarbu izmaksām (līdzfinansējums neietver pievienotās vērtības nodokli, būvlaukuma uzturēšanas izmaksas un būvuzņēmuma peļņu);

• līdzfinansējums nepārsniedz 30 000 eiro.

■ Remontdarbiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu programmas ietvaros pašvaldība apmaksā:

• līdz 50% no tehniskā atzinuma un būvprojekta sagatavošanas un būvdarbu izmaksām (līdzfinansējums neietver pievienotās vērtības nodokli, būvlaukuma uzturēšanas izmaksas un būvuzņēmuma peļņu);

• līdzfinansējums nepārsniedz 50 000 eiro.

■ ■ ■

Irīna Miķelsone atzīmē vēl vairākus nosacījumus, kas var ietekmēt pašvaldības līdzfinansējuma apmēru:

– Ja mājā viens vai vairāki dzīvokļi nav privatizēti un to valdītājs ir pašvaldība vai tie pieder komersantiem vai personām, kuras nav deklarētas Rīgā, tad, aprēķinot līdzfinansējuma apmēru, mēs piemērosim pazeminošu koeficientu un māja kopumā saņems mazāk līdzekļu.

Beidzamā gada laikā noteikumos ir ieviests vēl viens svarīgs grozījums. Iepriekš mājai līdzfinansējums tika atteikts, ja kaut vai vienam dzīvokļa īpašniekam bija nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāds.

Noteikumu jaunajā redakcijā šis nosacījums ir grozīts un mājai ir tiesības piedalīties programmā. Ja tomēr NĪN parādnieks mājā dzīvo, līdzfinansējuma apmēra aprēķinā tiek piemērots pazeminošs koeficients.

Ar šiem grozījumiem ir atrisinājusies vēl viena grūta problēma, ar ko dzīvokļu īpašnieki nespēja tikt galā. Līdz šim bija tādas mājas, kurām līdzfinansējums bija liegts objektīvu apstākļu dēļ – NĪN parādnieks ir miris, neatstājot mantiniekus. Tagad arī šīm mājām ir tādas pašas iespējas kā citām.

■ ■ ■

Irīna Miķelsone skaidro, ka pašvaldības palīdzības programma tiek realizēta divu gadu ciklā:

– Pirmajā gadā Rīgas domes Būvju sakārtošanas pārvaldes komisija izskata projektus un, sadarbojoties ar mājas pārstāvjiem, sakārto tos līdz līmenim, kas ļauj sākt un veiksmīgi pabeigt to realizāciju. Šajā pirmajā posmā mēs nodarbojamies ar tehniskās dokumentācijas precizēšanu un kļūdu novēršanu, kas ir saistīta ar līgumu noslēgšanu starp mājas pārstāvjiem un būvkompānijām.

Pēc tam, pamatojoties uz iesniegto apstiprināto projektu un darbu izmaksu tāmi, Rīgas domes Īpašuma departaments sagatavo pieprasījumu līdzfinansējuma saņemšanai no pašvaldības budžeta. Pēc pilsētas budžeta apstiprināšanas programmas otrajā gadā var sākties arī paši būvdarbi.

Tādā veidā mēs katru gadu paralēli veicam abus uzdevumus: savedam kārtībā no jauna pieteiktos projektus, kā arī sekojam līdzi veco – pirms gada iesniegto – projektu realizācijai.

■ ■ ■

Paredzams, ka 2022.–2023. gadam māju aktīvisti jaunos projektus pašvaldībā varēs iesniegt līdz 2022. gada maijam.

Līdz 2022. gada 30. jūlijam Rīgas domes Īpašuma departaments pabeigs jauno projektu pārbaudi un izveidos neprecizitāšu sarakstu. Dzīvokļu īpašnieki pēc norādīto kļūdu izlabošanas līdz augusta vidum varēs izvēlēties būvdarbu veicēju un iesniegt departamentā atlikušos dokumentus.

– Pēc tam, – saka Irīna Miķelsone, – mēs līdz 1. oktobrim pārbaudīsim būvkomersantu iesniegtās darbu izmaksu tāmes, kā arī pabeigsim līdzfinansējuma aprēķinus un iesniegsim pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai no 2023. gada pilsētas budžeta.

■ ■ ■

Svarīga nianse – nav garantijas, ka līdzfinansējumu saņems visas mājas, kuras 2022. gadā iesniegušas savus pieteikumus.

– Diemžēl pašvaldības budžets nav bezizmēra, tāpēc, iesniedzot aprēķinus Rīgas domē, saņemtie māju projekti tiek sakārtoti pēc prioritāšu principa. Lai noteiktu, kuru numuru šajā rindā saņems konkrēta māja, mums ir izstrādāti īpaši vērtēšanas kritēriji.

– Patlaban ažiotāža ap projektu nav novērojama, un mēs ceram, ka 2022. gadā līdzfinansējumu saņems visas mājas, kuras vērsās pašvaldībā 2021. gadā, – informē Irīna Miķelsone.

■ ■ ■

Atgriezīsimies pie nākamā gada programmas nosacījumiem. Pēc Rīgas domes lēmuma par līdzfinansējuma piešķiršanu 2023. gadā, māja var sākt remontdarbus. Mājas pārstāvjiem beidzamie pārskati par līdzekļu izlietojumu pašvaldībā būs jāiesniedz līdz 2023. gada 15. novembrim, tikai pēc tam viņi varēs pretendēt uz atmaksu.

– Jāsaprot, ka mūsu samaksas ir kompensācija. Vispirms mājas īpašnieki organizē remontus, paši norēķinās ar būvdarbu veicējiem, nodod objektu būvvaldē un tikai pēc tam saņem pašvaldības līdzfinansējumu. Tiek plānots, ka nākamā līdzfinansējuma cikla ietvaros izmaksa varētu būt līdz 2023. gada decembra vidum.

■ ■ ■

Ja mājas aktīvisti ir nolēmuši izmēģināt laimi un pretendēt uz Rīgas domes līdzfinansējumu, tad ir svarīgi zināt, kādus dokumentus nāksies sagatavot un iesniegt Īpašuma departamenta komisijai līdz 2022. gada 15. maijam.

■ Dokumentu saraksts remontdarbiem bīstamu situāciju novēršanai ēkā:

• tiesības pārstāvēt mājas dzīvokļu īpašnieku intereses apliecinošs dokuments (ja māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad tas ir kopsapulces lēmuma protokols; ja māja nav sadalīta, tad – īpašnieku koplīgums vai notariāli apliecinātas līdzīpašnieku pilnvaras);

• tehniskā dokumentācija: normatīviem atbilstoši saskaņots būvprojekts un būvdarbu apjomi, kuros iekļauti visi nepieciešamie pasākumi.

■ Dokumentu saraksts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai:

• tiesības pārstāvēt mājas dzīvokļu īpašnieku intereses apliecinošs dokuments (ja māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad tas ir kopsapulces lēmuma protokols; ja māja nav sadalīta, tad – īpašnieku koplīgums vai notariāli apliecinātas līdzīpašnieku pilnvaras);

• sertificēta būvspeciālista tehniskās apsekošanas atzinums;

• mājas energosertifikāts ar pielikumiem – energoauditora rekomendācijām pēc iespējas efektīvākas ekonomijas sasniegšanai. Svarīga nianse – māja var pieprasīt līdzfinansējumu tikai vienam remontam – tam, kas nodrošina lielāko siltumenerģijas ietaupījumu. Parasti tā ir jumta atjaunošana, fasādes siltināšana vai apkures sistēmas atjaunošana;

• izziņa par siltumenerģijas patēriņu;

• izziņa par siltuma piegādātāja tarifu;

• tehniskā dokumentācija: normatīviem atbilstoši saskaņots būvprojekts un būvdarbu apjomi, kuros iekļauti visi nepieciešamie pasākumi.

Otrajā posmā līdz 2022. gada 15. augustam mājas pārstāvjiem pašvaldībā jāiesniedz šādi dokumenti:

■ līgums par būvdarbu izpildi ar visiem pielikumiem;

■ būvatļauja ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem;

■ tāme visiem uz projektu attiecināmiem būvdarbiem (ar pazeminošo koeficientu neprivatizētiem dzīvokļiem un neapdzīvojamām telpām, kas pieder juridiskajām personām, pašvaldībai vai īpašniekiem, kuri nav deklarēti Rīgā).

■ ■ ■

Parasti māju pārstāvji pieļauj būtiskas kļūdas dokumentu noformēšanas posmā.

– Mēs aicinām mājas aktīvistus ierasties pie mums uz konsultāciju jau pirms iecerētās kopsapulces sasaukšanas vai rakstveida aptaujas sākšanas, – iesaka Irīna Miķelsone. – Mūsu speciālisti pārbaudīs, vai ir pareizi formulēti jautājumi, par kuriem jāpieņem lēmums, vai definēts pietiekams pilnvaru apjoms mājas interešu pārstāvim. Jāsa­prot, ka vienreiz pieņemtu nepareizu lēmumu izlabot var tikai ar jaunu kopsapulces balsojumu vai jaunu rakstveida aptauju.

Departamenta pārstāve vērš uzmanību uz kādu nelielu, bet svarīgu jauninājumu, kas 2021. gadā ieviests programmā remontdarbiem bīstamu situāciju novēršanai ēkā:

– Mums nācies saskarties ar mājām Rīgā, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts, – ir vairākas bīstamas konstrukcijas, tātad nepieciešami arī vairāki atšķirīgi remontdarbi. Iepriekš mēs pieprasījām, lai visi avārijas darbi tiktu veikti viena līdzfinansējuma projekta ietvaros. Tagad šo māju īpašniekiem tiek piedāvāta alternatīva. Ja būvspeciālists savā tehniskajā atzinumā ir noteicis nepieciešamo darbu prioritāro secību, mēs neiebilstam darbu dalīšanai atsevišķos posmos.

Savukārt, ja būvspeciālista tehniskajā atzinumā norādīts, ka noteikts remonts mājā jāveic nekavējoties, tad māja nevar pretendēt uz dalību programmā. Ja remonts ir neatliekams mājas fiziskās saglabāšanas nodrošināšanai, nav pieļaujams gaidīt pašvaldības līdzfinansējumu.

■ ■ ■

Vai pastāv risks, ka mājai pēc paveiktajiem remontdarbiem naudu tomēr atsaka?

– Nē, tāda riska nav. Projekta ietvaros māja būvdarbus varēs sākt tikai pēc tam, kad tiem no pilsētas budžeta ir rezervēta nepieciešamā līdzfinansējuma summa.

Vai māja vispirms var saņemt aizdevumu remontam finanšu institūcijas Altum jaunajā programmā, bet pēc tam par šiem pašiem darbiem pretendēt uz Rīgas domes līdzfinansējumu?

– Jā, turklāt tas ir ļoti labs risinājums mājām, kurām nav pietiekami daudz pašu uzkrājumu darbu veikšanai. Pēc mūsu informācijas, aizdevumi iedzīvotājiem finanšu institūcijas Altum jaunajā programmā būs uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem, nekā tos piedāvā bankas.

Cik dzīvokļu jābūt mājā, lai tā varētu piedalīties programmā?

– Līdzfinansējums ir pieejams mājām ar trim un vairāk dzīvokļu īpašumiem.

Pieņemsim, ka mājas iedzīvotāji jau pilnībā ir sagatavojuši siltināšanas projektu institūcijas Altum finansējuma saņemšanai, tomēr pēdējā brīdī nobijušies to iesniegt, jo būvdarbi un būvmateriāli beidzamajā laikā ir sadārdzinājušies divas ar pusi reizes. Vai viņi ar šo projektu var vērsties pie jums – Rīgas domes – līdzfinansējuma saņemšanai?

– Jā, mājas iedzīvotāji ar šo projektu var atnākt pie mums uz konsultāciju, un mēs spēsim no tā izdalīt pašus nepieciešamākos darbus, kuriem pašvaldība varēs piešķirt līdzfinansējumu.

Vai veca māja, celta vairāk nekā pirms 100 gadiem, var saņemt Rīgas domes līdzfinansējumu fasādes remontam? Tieši remontam, nevis siltināšanai?

– Vēsturisko māju īpašniekiem, kuriem nav nepieciešams novērst bīstamas situācijas vai veikt siltināšanu, ar līdzfinansējuma pieprasījumu jāvēršas Rīgas domes programmā Vēsturisko māju atjaunošana.

Uz cik lielu pašvaldības palīdzību var pretendēt māja, kurai nepieciešama fasādes atjaunošana bez siltināšanas, bet mājai nav vēsturiska objekta statusa?

– Šādas mājas īpašniekiem fasādi nāksies remontēt par saviem līdzekļiem.

Vai iespējams aprēķināt, cik lielu ietekmi uz Rīgas domes līdzfinansējuma apmēru atstās divi dzīvokļi, kuru valdītājs ir pašvaldība?

– Pieņemsim, ka programmas ietvaros mājai ir tiesības saņemt līdzfinansējumu 10 000 eiro apmērā. Ja 80% dzīvokļu pieder privātpersonām, kuras deklarētas Rīgā, bet 20% – pašvaldībai, juridiskajām personām, privātpersonām, kuras deklarētas ārpus Rīgas vai nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem, līdzfinansējuma apmērs samazinās par 20%. Tātad māja varēs saņemt 8 000 eiro.

Ja mājas iedzīvotāji plāno pieteikties līdzfinansējuma programmai jau 2022. gadā. Vai tas nozīmē, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem tieši 2022. gadā ir jādeklarējas Rīgā? Vai deklarēšanās faktu jūs pārbaudīsiet vēlāk – 2023. gadā?

– Startējot programmā 2022. gadam, mēs dzīvokļa īpašnieka deklarēšanas faktu pārbaudīsim uz 2022. gada 1. janvāri. Cilvēks var būt deklarēts jebkurā adresē Rīgas pilsētā.

Vai līdzfinansējumā var iekļaut arī dalībai programmā nepieciešamo dokumentu izmaksas? Šie dokumenti dzīvokļu īpašniekiem izmaksā ļoti dārgi.

– Jā, šos izdevumus var iekļaut maksimālajā līdzfinansējuma summā – 30 000 vai 50 000 eiro. Bīstamības novēršanas programmā, ja paredzēts mājas lielo konstrukciju remonts, dokumentu sagatavošanai var paredzēt līdzfinansējumu līdz 5000 eiro. Piemēram, ja māja par būvprojektu ir samaksājusi 6000 eiro, tad līdzfinansējumu var prasīt 50% apmērā, un tas ir 3000 eiro.

Attiecībā uz energoefektivitātes programmu, kuras ietvaros būvprojekta vietā pietiek ar apliecinājuma karti, īpašniekiem ir iespēja saņemt līdzfinansējumu no tehniskas dokumentācijas izmaksām līdz 1000 eiro apmērā.

Pieprasīt naudu dokumentu noformēšanai ir iespējams tikai gadījumos, kad viss piešķirtais līdzfinansējums nav iztērēts tiešo būvdarbu veikšanai.

Ja mājas tehniskais stāvolis ir labs un siltināšana nav nepieciešama, bet īpašnieki vēlas nomainīt apkures sistēmu, vai šādā gadījumā māja var pretendēt uz programmas palīdzību?

– Jā, Rīgas dome ar līdzfinansējumu atbalsta apkures sistēmu un ierīču nomaiņu.

Kam ir tiesības veikt mājas tehnisko apsekošanu un izsniegt programmai nepieciešamo atzinumu?

– Šādas tiesības ir tikai būvspeciālistam, kam ir sertifikāts konkrētajā jomā.

Kad būs zināms nolikums programmai Dzīvojamo ēku atjaunošana 2022.–2023. gadā?

– Aktuālie programmas nosacījumi būs zināmi jau 22. oktobrī, ar tiem aicinām iepazīties mūsu interneta vietnē atjauno.riga.lv.