Kā pārpirkt valsts vai pašvaldības dzīvokli?

Lai gan daudzviet valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija ir beigusies, pašvaldībām joprojām pieder vairāk nekā 20 000 dzīvokļu vai viendzīvokļa māju, bet valstij – vairāk nekā 300 dzīvokļa īpašumu. Liela daļa šo dzīvokļu tiek izīrēti, un bieži īrnieki vēlētos tos iegādāties.

Var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis

Īrēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa iegūšana īpašumā var notikt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor pats piedāvā izīrēta valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem izmantot pirmpirkuma tiesības – norāda sabiedrības Possessor Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja Darja Ivanova.

Atsavinot valsts vai pašvaldības viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu Likumā par dzīvojamo telpu īri noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis (vienas mājsaimniecības ietvaros).

Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var iegādāties īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokli, ja:

■ īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumu;

■ tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

Kam pieder pirmpirkuma tiesības

Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli atsavina šādā kārtībā:

n  dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā, bet viendzīvokļa māju, kas atrodas uz citas personas zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam;

n  ja pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju pārdod atklātā mutiskā izsolē.

Jāpiebilst: ja izīrētu dzīvokli izsolē nopērk trešā persona, atbilstoši Likuma par dzīvojamo telpu īri 8. pantam jaunajam īpašniekam ir saistošs iepriekšējā īpašnieka noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.

Kāda ir cena

Ja īrnieks vēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības uz īrēto dzīvokli, dzīvokļa izsoli nerīko un ar īrnieku slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumam, kas tiek noteikta eiro, – skaidro D. Ivanova.

Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā 6% gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas.

Nevar izpirkt sociālās palīdzības dzīvokļus

Pamatojoties uz Likumu par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, sociālās palīdzības dzīvokļi nav atsavināmi, par ko dzīvojamās telpas īres līgumā ir izdarīta atzīme.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka kopējo Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu veido apmēram 14 010 dzīvokļi un lielākā daļa no tiem ir vai tiek piešķirti kā sociālās palīdzības dzīvokļi.

Ja īrnieks kāda iemesla dēļ sociālo dzīvokli atbrīvo un tas ir dzīvoklis ar ērtībām, tad tas tiek izīrēts palīdzības sniegšanas rindā reģistrētajām personām. Īrniekam pārtraucot īres attiecības, pašvaldība nodod atsavināšanai tikai dzīvokļus ar daļējām ērtībām, bez ērtībām vai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un ja ir konstatēti vairāki no šādiem apstākļiem:

■ tā ir vienīgā pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā telpa attiecīgajā dzīvojamā mājā;

■ dzīvokļa atjaunošanas izmaksas ir nesamērīgi augstas;

■ ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī.

Dzīvokļi tiek atsavināti izsoles ceļā, kuras rīko Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Tie īrnieki, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta pirms 2002. gada 1. janvāra, pirms spēkā stājās likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, var iegādāties dzīvokli par naudu.