Jauna programma Rīgā: plusi un mīnusi

Kā pašvaldība plāno remontēt un uzturēt dzīvojamās mājas?

Šī gada maijā Rīgas domes pagaidu administrācija ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kuros pašvaldība apņemas sniegt palīdzību ēku bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Kāpēc tas ir labi, bet kāpēc – ne?

Jaunās programmas plusi

Jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 22 stājās spēkā 14. jūnijā. Paredzams, ka pirmie būvdarbi, kuri varēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu pēc jaunajiem noteikumiem, notiks tikai 2021. gadā.

Kāda veida palīdzību pašvaldība sola dzīvokļu īpašniekiem?

Pirmkārt, pašvaldība plāno izsniegt līdzfinansējumu mājām, lai veiktu darbus bīstamā stāvokļa novēršanai. Šiem mērķiem mājas īpašnieki varēs saņemt līdz 50% no kopējām būvniecības izmaksām, bet ne vairāk kā 30 tūkstošus eiro (un vēl līdz 5 tūkstošiem eiro par būvprojekta izstrādi). Pretendēt uz šādu palīdzību varēs tikai tās mājas, kuru tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu.

Otrkārt, Rīgas dome ir gatava piešķirt līdzfinansējumu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Šiem mērķiem māju pārstāvji varēs saņemt arī līdz 50% no darbu vērtības, bet ne vairāk par 50 000 eiro (un vēl līdz 1000 eiro būvprojekta izstrādei).

Plānots, ka programmu administrēs Rīgas domes Īpašuma departaments, bet lēmumus tā ietvaros pieņems Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.

Aleksandrs Sakovskis, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis, komunālo jautājumu eksperts.

Jaunās programmas mīnusi

Rīgas domes jaunajai līdzfinansēšanas programmai, ko pieņēmusi pagaidu administrācija, ir viens būtisks mīnuss. Proti, tā pilnībā atceļ Rīgas domes saistošos noteikumus Nr. 19, pēc kuriem pašvaldība piešķīra līdzfinansējumu dzīvojamo māju atjaunošanai jau kopš 2017. gada.

– Rīgas domes līdzšinējie noteikumi Nr. 19 bija labi ar to, ka neparedzēja ierobežojumus dzīvojamo māju remonta līdzfinansējuma apjomā, – stāsta Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis, komunālo jautājumu eksperts Aleksandrs Sakovskis. – Mājas pārstāvji no pašvaldības varēja saņemt jebkuru summu, kas nepārsniedz 50% no remontdarbu vērtības.

Piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrība Skolas iela 25, kas ir pārvaldniece mājai tajā pašā adresē, 2018. gadā no Rīgas domes saņēma 55 tūkstošus eiro jumta nomaiņai, bēniņu siltināšanai un apkures sistēmas atjaunošanas projekta izstrādei. Tas bija viens no lielākajiem pašvaldības programmā piešķirtajiem grantiem, bet fakts paliek fakts: pašvaldības līdzfinansējuma apmērs iepriekšējā programmā bija atkarīgs tikai no tā, cik daudz naudas remontā bija gatavi ieguldīt paši iedzīvotāji. Ja mājai bija 50 000–100 000 eiro, lai apmaksātu savu pusi remonta, tad arī pašvaldība bija gatava izsniegt tādu pašu līdzfinansējuma daļu.

– Jaunajos noteikumos, ko pieņēmusi pilsētas pagaidu administrācija, līdzfinansējuma apmērs ir stingri ierobežots, turklāt, ja mājas siltināšanai iedzīvotāji varēs saņemt līdz 50 000 eiro, tad bīstamā stāvokļa likvidēšanai – tikai līdz 30 000 eiro, – saka Aleksandrs Sakovskis. – Šī summa ir acīmredzami nepietiekama nopietnam remontam un atjaunošanas darbiem.

Vēl viens jaunās programmas vājais moments ir tas, ka mājas vairs nevarēs pretendēt uz līdzfinansējumu, piemēram, iekšējo komunikāciju nomaiņai, jumta remontam u.tml. Lai piesaistītu līdzfinansējumu, vispirms jāpierāda, ka visa māja ir bīstamā stāvoklī. Bez šāda atzinuma pašvaldības līdzekļus var saņemt tikai ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbiem.

– Jaunā programma ierobežo rīdzinieku iespējas saņemt pašvaldības palīdzību, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Domāju, ka pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pašvaldībai ir jāpārskata šie noteikumi un jāatgriežas pie iepriekšējās programmas redakcijas, turklāt dzīvojamo māju remonta līdzfinansēšanai paredzēto līdzekļu apmērs ir jāpalielina, jo runa ir par Rīgas pilsētas dzīvojamā fonda glābšanu.

Gvido Bokša  paraksta Rīgas domes līdzfinansējuma līgumu.

Kooperatīvs Staburags: kā tas bija?

Dzīvokļu kooperatīva Staburags vadītājs Gvido Bokša stāsta, kā ar pašvaldības iepriekšējās programmas palīdzību izdevies paaugstināt četru kooperatīva pārvaldīto māju energoefektivitāti.

– Mūsu kooperatīvs pārvalda 11 piecstāvu mājas, kas būvētas pagājušā gadsimta 60. gados. Mūsu kooperatīva kolektīvs ir neliels, bet mēs labi pastrādājām un 2018. gadā iesniedzām pieteikumu Rīgas domes līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju atjaunošanas programmā.

Četru kooperatīva māju dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par daļēju fasādes siltināšanu, kas viņiem izmaksātu vairāk nekā 60 000 eiro. Pusi no šiem līdzekļiem piešķīra Rīgas dome.

– Protams, lēmumu par piedalīšanos projektā katra atsevišķa nama dzīvokļu īpašnieki pieņēma patstāvīgi. Mēs veicām rakstiskas aptaujas, un četrās mājās iedzīvotāji novērtēja labumu, ko tie gūtu no pašvaldības programmas. Ļoti žēl, ka vēl divās mājās iedzīvotāji nesavāca nepieciešamo balsu skaitu un nesaņēma līdzekļus siltināšanas darbu veikšanai. Diemžēl šo māju pilnvarotās personas ne tikai nespēja kaimiņiem izskaidrot lietas būtību, bet veica arī kaitniecisku darbību, pārliecinot iedzīvotājus, ka no iecerētā pasākuma nebūs nekāda labuma, – stāsta Gvido Bokša.

Kooperatīvs Staburags tomēr panāca vēlamo rezultātu un 2019. gada 16. aprīlī saņēma apstiprinājumu par līdzfinansējuma piešķiršanu energoefektivitātes darbiem mājās Bultu ielā 4, 6, 8 un Plostu ielā 24. Tajā pašā gadā līdzekļi tika pilnībā izmantoti, bet izpildītie darbi nodoti vērtēšanai Rīgas domes speciālistiem.

– Starp citu, tas nemaz nebija tik vienkārši. Vienā adresē Rīgas domes speciālisti pamanīja brāķi un būvniekiem nācās daļu darbu pārstrādāt, – stāsta pārvaldnieks.

– Kādus darbus izdevās paveikt, saņemot no pašvaldības gandrīz 31 000 eiro?

– Mēs veicām fasādes vienkāršotās renovācijas darbus un hidroizolācijas ieklāšanu. Lieta tāda, ka mūsu sērijas mājām ir vienota standarta kāpņu arkas līdz piektajam stāvam. Šīs arkas ar logiem ir izgatavotas no zemas kvalitātes betona, caur kuru kāpņutelpā un arī dzīvokļos nonāk mitrums. Tas rada labvēlīgu vidi pelējuma sēnes attīstībai. Mēs izstrādājām šo arku siltināšanas projektu ar keramikas siltumizolāciju Korund. Pēc darbu pabeigšanas veiktais energoaudits apstiprināja, ka siltuma noplūde ar termoizolējošo materiālu apstrādātajos fasādes posmos ir samazinājusies līdz minimumam, bet sadzīves komforts dzīvokļos ir salīdzinoši paaugstinājies.

Gvido Bokša apliecina, ka kooperatīvs arī turpmāk ir gatavs piedalīties ikvienā programmā, lai piesaistītu pašvaldības līdzfinansējumu māju remontam, jo tas ir izdevīgi iedzīvotājiem. Svarīgi ir tikai, lai pašvaldība šos līdzekļus iedzīvotāju vajadzībām iedalītu.

Siltinātas kāpņutelpas arkas kooperatīva Staburags mājās.

Naudas jaunajai programmai vēl nav

Jāatzīmē, ka finansējumu jaunās palīdzības programmas uzsākšanai Rīgas domes pagaidu administrācija pagaidām nav paredzējusi.

Savukārt mājām, kuras iesniegušas pieteikumus projektiem vēl pēc vecajiem noteikumiem, 9. jūnijā tika piešķirti gandrīz 87 000 eiro, lai pabeigtu 2019. gadā apstiprinātos darbus. Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dīķi ir piešķirts līdzfinansējums 21 146 eiro apmērā dzīvojamās mājas Vesetas ielā 30 jumta siltināšanai. Vēl 34 400 eiro savas dzīvojamās mājas atjaunošanai saņems dzīvokļu īpašnieku biedrība Mārupes iela 15A. Īpašnieku biedrība Kazarmu nams saņems pašvaldības līdzfinansējumu 3572 eiro apmērā apkures regulatora kontūra nomaiņai. Biedrībai Skolas 25 piešķirs līdzfinansējumu 2530 eiro apmērā ēkas atjaunošanai, savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrībai Kaimiņi 21 tiks piešķirti 2362 eiro durvju nomaiņai kāpņutelpā.