Īpašnieku biedrību – katrā mājā?

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, jāsasauc kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku biedrību (vai noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Šāds nosacījums privatizēto dzīvokļu iemītniekiem izvirzīts likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā. Turpat norādīts, ka gadījumā, ja iedzīvotāji laikus nav sapulcējušies, lai apspriestu kopīpašuma apsaimniekošanas jautājumus, tāda sapulce mājā jāsasauc pašvaldības pārstāvjiem (vai Privatizācijas aģentūrai, ja līdz privatizācijai māja piederējusi valstij).

Pašvaldība vai valsts nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad no iedzīvotājiem saņemts šāds lūgums.

Pagaidām, kā redzam, likuma prasība par dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi labākajā gadījumā izpildīta desmitajā daļā Latvijas daudzdzīvokļu māju. Pārējās nogaida. Kas notiek ar māju, kura nesteidz pārņemt no pašvaldības vai valsts mājas pārvaldīšanas tiesības?

Lai to saprastu, uzmanīgāk palasīsim Privatizācijas likumu. Tā 50. pantā uzskaitīti privatizētā objekta īpašnieka (tas ir, dzīvokļa īpašnieka) pienākumi. Tie cita starpā ir šādi:

• piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
• slēgt nomas līgumu (vai pilnvarot to darīt dzīvojamās mājas pārvaldītāju) par zemes gabalu, uz kura atrodas māja.

Kamēr no valsts vai pašvaldības nav pārņemta dzīvojamās mājas pārvaldīšana, iedzīvotājiem ir tiesības kopsapulcē noteikt:

• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;
• mājas apsaimniekošanas darbu tāmes sastādīšanas kārtību;
•  kārtību, kādā pārvaldnieks sniedz pārskatu par darbu iepriekšējā periodā;

– taču šai gadījumā dzīvokļu īpašniekiem jāvadās pēc attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem. Pēc mājas pārņemšanas viņiem ir tiesības visos minētajos jautājumos noteikt individuālu kārtību.

Līdz brīdim, kamēr māja nav pārņemta no pašvaldības vai valsts bilances, iedzīvotājiem kopsapulcē nav tiesību:

• noteikt mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, un iedzīvotāji to var mainīt tikai pēc mājas pārņemšanas no pašvaldības vai valsts bilances.

Tātad, ja mājā nav izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, iedzīvotāju brīvība daudzos jautājumos ir ierobežota un viņiem jāvadās pēc Ministru kabineta noteiktajām metodikām.

Reizē nekādas sankcijas par to, ka nav izpildīta prasība izveidot mājā dzīvokļu īpašnieku biedrību, Privatizācijas likums neparedz. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju apvienošanās tuvākajā nākotnē nav paredzama.