Ervins Straupe: „Mums ir mērķis, un mēs to realizēsim”

Pirms sešiem mēnešiem ar Rīgas domes lēmumu tika apvienotas galvaspilsētas 15 namu pārvaldes. Politiķi apgalvoja, ka vienota apsaimniekošanas uzņēmuma izveides mērķis ir taupīt pilsētas un iedzīvotāju naudu. Jūlijā uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks apritēja pusgads.

Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai no pusotra desmita nelielu uzņēmumu izveidotu vienu. Mums solīja, ka jaunā namu pārvalde drīz vien darbosies efektīvāk un būs iedzīvotājiem izdevīgāka nekā vecās. Taču īpašas pārmaiņas apsaimniekošanas jomā pagaidām nav manāmas.

Iedzīvotāji joprojām sūdzas par namu pārvaldes darbinieku vienaldzību, par neveiktajiem remonta darbiem un māju finansiālā stāvokļa necaurspīdīgumu. Kas darīts, lai likvidētu šīs tradicionālās komunālās nelaimes? Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe uz mūsu avīzes lasītāju jautājumiem atbild ar preses sekretāra starpniecību. Pēc viņa teiktā, labvēlīgas pārmaiņas vairs nav aiz kalniem, cilvēkiem tikai nedaudz jāpaciešas...

– Kādus galvenos uzdevumus RNP ir paveikusi darbības pirmajā pusgadā?

– Dibinot pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks, tika izvirzīta virkne uzdevumu. Galvenais mērķis bija, apvienojot piecpadsmit namu pārvaldes, izveidot ekonomiski efektīvi strādājošu uzņēmumu. Pirmais uzdevums – samazināt apsaimniekošanas izdevumus. Otrais – paaugstināt pakalpojuma kvalitāti, nepaaugstinot maksu. Trešais – iespēju robežās, samazinot darbinieku skaitu, nodrošināt vienoti augstu apkalpošanas standartu visiem mūsu klientiem. Vēl jāmin ēku renovēšana, kas ir būtisks nosacījums mūsu klientu dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Par svarīgāko no iepriekšminētajiem uzskatu vienoti augstu apkalpošanas līmeni un dzīves vides uzlabošanu visiem mūsu uzņēmuma klientiem. Ikvienam uzņēmuma darbiniekam jebkurā vadības līmenī jāizprot tā vienkāršā patiesība, ka mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt maksimāli plašu servisu ikvienam klientam maksimāli īsos termiņos.

Savukārt, runājot par apvienošanas ekonomiskajiem ieguvumiem, jau apvienošanas sākumposmā bija skaidrs, ka minēto uzdevumu veikšanai un ekonomiskā ieguvuma izjušanai būs nepieciešams ilgāks laiks par mēnesi, diviem un arī pusgadu. Turpinās darbs pie administratīvā aparāta samazināšanas, tiek pilnveidota centralizētā iepirkumu sistēma, gatavojam ieviešanai vienoto klientu apkalpošanas sistēmu.

– Vai jau tagad ir izdevies optimizēt namu pārvaldes izdevumus?

– Izdevumu optimizēšanas programma vēl nav noslēgusies, jo nav pabeigta SIA Rīgas namu pārvaldnieks pilnvērtīga pārtapšana par vienotu un integrētu uzņēmumu. Mēs turpinām samazināt vidējā līmeņa vadītāju skaitu, paralēli iesaistoties jaunās programmās. Tā ir jau pieminētā ēku siltināšanas programma, kuru uzskatu par lielisku iespēju renovēt dzīvojamo fondu, īpaši, ņemot vērā Eiropas līdzfinansējumu. Lai nodrošinātu šīs programmas veiksmīgu realizāciju, esam izveidojuši Eiropas sturktūrfondu nodaļu.

Kā papildu avots līdzekļu ekonomijā jāmin efektīvāka iepirkumu programma – šobrīd iepirkumus veicam lielākos apjomos, nodrošinot zemāku cenu. Bez tam atsevišķās jomās efektīvāk izmantojam tehniskos resursus – kā vienotam uzņēmumam mums ir plašākas iespējas izmantot vienu iecirkņu tehniskos resursus arī citos iecirkņos.

– Kādas jaunas struktūras sākušas vai tuvākajā laikā sāks darboties namu pārvaldē?

– Minēšu, manuprāt, būtiskākās. Jau pieminētā Eiropas struktūrfondu nodaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt līdzekļu piesaisti ēku siltināšanas projektiem, sniegt maksimāli plašu informāciju mūsu klientiem, tostarp organizējot māju iedzīvotāju sapulces, kā arī piesaistot banku līdzfinansējumu.

Nopietnākais izaicinājums tuvākajā laikā ir izveidot vienotu dispečerdienestu, kas mūsu klientiem nozīmē jebkura jautājuma ātru risinājumu, saņemot palīdzību pēc viena zvana. Dienests ne vien pieņems klientu zvanus, bet arī koordinēs uzņēmuma tehniskās palīdzības dienestu darbu.

– Vēl viens aktuāls jautājums: kā tiek risināta cauro jumtu problēma, par kuru jūs tā sūkstījāties pavasarī?

– Jumti tiešām ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, un jāteic: ja jumts tek, mēs to remontējam neatkarīgi no sezonas. Pamatproblēma ir nevis jumti, kas tek, bet savu laiku nokalpojušie jumti, kuri nav siltināti un rada problēmas ziemas sezonā, veidojoties apledojumam un lāstekām. Šobrīd ir izsludināts konkurss ar vairāk nekā 100000 latu finansējumu jumtu renovācijai. Dzīvokļu īpašniekiem ēkās, kur ir problēmas ar jumtu, tiek piedāvāts veikt jumta kompleksu renovāciju, gan to siltinot, gan mainot segumu, gan sakārtojot jumta ventilāciju. Tikai veicot šādu darbu kompleksu, jumts kalpos ilgi. Diemžēl ne visās ēkās iedzīvotāji piekrīt šādam kompleksam risinājumam, ne visu māju iemītnieki vēlas un ne visi spēj veikt šādus ieguldījumus. Protams, jumtu jautājums tiek risināts arī kompleksajā ēku renovācijas programmā, kas iever jumta siltināšanu. Jāpiebilst, ka jumtu renovēšanas darbi tiek veikti dažādās mājās, arī tajās, kurām nav uzkrājumu, ja mājas iedzīvotāji piekrīt papildu izdevumiem.

– Kas tiek darīts, lai sakārtotu liftu saimniecību? Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, RNP pārstāvji nesen esot apmeklējuši Mogiļovas liftu rūpnīcu Baltkrievijā.

– Tā ir taisnība, mūsu darbinieki maijā tiešām apmeklēja Mogiļovas liftu rūpnīcu. Mērķis ir pragmatisks – būt gataviem nosacītai X stundai liftu saimniecībā, jo liels skaits mūsu apsaimniekošanā esošo ēku ir celtas septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Šo ēku liftu resurss nav bezgalīgs. Notiek sarunas arī ar citiem liftu ražotājiem, jo apjomīga renovācija pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama. Mēs gatavojamies šim brīdim, apkopojam informāciju, lai spētu nodrošināt ekonomiski maksimāli izdevīgāko un iespējami ilgmūžīgāko piedāvājumu mūsu klientiem.

– Kāda ir bijusi iedzīvotāju parādu dinamika un kas ir darīts, lai stimulētu un atvieglotu parādu samaksu?

– Apkures sezona tika noslēgta ar nepilnu 20 miljonu latu parādu. Vasaras mēnešos parasti nav novērojama pieaugoša parādu dinamika. Jaunākos rezultātus tuvākajā laikā analizēsim un salīdzināsim mēnešus ar un bez apkures. Protams, stabilizējoties valsts ekonomiskajam stāvoklim, palielinās klientu spēja norēķināties par pakalpojumiem, tomēr jāņem vērā, ka atsevišķu pakalpojumu tarifu pieaugums atstājis negatīvu iespaidu uz maksātspēju. Te mēs varam runāt gan par energoresursu cenām, gan progresējošiem nekustamā īpašuma nodokļa apmēriem, gan pieaugošām nomas maksas likmēm. Nenoliedzami, kopējais parādu apjoms ir vērā ņemams, tomēr šobrīd ar katru parādnieku tiek strādāts individuāli, mēģinot vienoties par parāda dzēšanu bez tiesas, meklējot abpusēji izdevīgu parāda atmaksas grafiku.

– Kādi ir namu pārvaldes tuvākās nākotnes plāni?

– Mērķprogramma paredz vairākus pamatprincipus, kurus nepieciešams realizēt maksimāli īsā termiņā. Būtiskākais ir vienots dispečerdienests visam uzņēmumam, kur centralizēti tiek pieņemti visi klientu zvani un koordinēta mūsu dienestu darbība problēmas novēršanai. Tas mums palīdzētu gan saīsināt laiku, kurā spējam reaģēt un palīdzēt klientiem, gan efektīvāk izmantot cilvēku un materiālos resursus. Paralēli jāievieš vienots programmnodrošinājums un uzskaite. Bez tam šajā burvīgajā vasaras laikā jāsāk domāt par jauno apkures sezonu, kas nozīmē vēl ciešāku darbu ar parādniekiem.

– Kāds jums personiski bijis lielākais izaicinājums šajā pusgadā?

– Grūtākais laikam ir bijis pārliecināt kolektīvu, ka apvienošanās būs ieguvums gan darbiniekiem, gan klientiem. Tas nozīmē, ka ikvienam no mums jāpieņem arī atšķirīga, uz klientu vērsta domāšana. Vēl? Pārliecināt klientus, ka pēc visa, kas noticis namu apsaimniekošanas jomā līdz šim, mēs ar katru dienu strādāsim labāk un efektīvāk, paaugstinot apkalpošanas kvalitāti.

Mums ir mērķis, un mēs to realizēsim.