Modernais namu pārvaldnieks

Mēs ilgus gadus esam radināti pie domas, ka namu pārvalde ir kā tāds monstrs, kam dzīvokļu īpašnieki dod naudu, pretī neko nesaņemot, un strādāt tajā var jebkurš, kas prot dot pretsparu neapmierinātajiem iedzīvotājiem. Tagad situācija pamazām mainās. Namu pārvaldēs sāk strādāt profesionāļi, kas ieguvuši speciālo izglītību. Atliek vien šo to pielabot pašu dzīvokļu saimnieku attieksmē pret savu īpašumu.

Profesionālus darbiniekus uzņēmumiem, kas apsaimnieko dzīvojamās mājas, ražošanas un biroju telpas, sagatavo Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā. Tur studenti apgūst nekustamā īpašuma speciālistu – ekonomistu, pārvaldnieku un vērtētāju – bakalaura un maģistra studiju programmas.

Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore Ineta Geipele lepojas ar to, ka šovasar RTU absolvēs jau otrā nekustamā īpašuma pārvaldnieku un vērtētāju grupa – speciālisti ar maģistra diplomu.

Neklātienes nodaļā mācās tie, kas jau strādā namu pārvaldēs un dzīvokļu īpašnieku biedrībās. Praktiskajām iemaņām viņi pievieno teorētiskās zināšanas par nozares jaunajiem normatīviem, politiku un attīstības iespējām. Cilvēki, kam ir augstākā izglītība citā radnieciskā sfērā, var RTU iegūt gan maģistra grādu būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadīšanā, gan ekonomista kvalifikāciju. Patlaban institūta maģistrantūrā mācās cilvēki vecumā no 23 līdz 64 gadiem.

„Bet dienas nodaļas studentiem vienmēr ir nodrošinātas prakses vietas – šai nolūkā esam noslēguši sadarbības līgumus ar četrām lielākajām nekustamā īpašuma tirgū strādājošo uzņēmumu asociācijām, turklāt visi absolventi atrod darbu specialitātē,” uzsver Ineta Geipele.

„Mēs sagatavojam mūsdienīgus, tirgū pieprasītus pārvaldniekus,” piebilst pasniedzēja Signe Kajaka. „Domāju, apsaimniekošanas uzņēmumi ir ļoti apmierināti, ka var dabūt profesionālus darbiniekus. Turklāt mūsu absolventi nav tikai pārvaldnieki vien, tie ir labi sagatavoti speciālisti, kas namu pārvaldēs var strādāt arī citos amatos. Viņi ir kompetenti un gatavi sarunai ar dzīvokļu īpašniekiem jebkurā mājokļu jautājumā”.

Iedzīvotāji pagaidām atpaliek

Runājot par privatizēto dzīvokļu īpašnieku uztveri, diemžēl jāatzīst, ka tā visnotaļ atpaliek no mūsdienu prasībām. Pēc Inetas Geipeles teiktā, Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras studenti jau kursa darbu sagatavošanas gaitā vai prakses laikā dabū pārliecināties, ka iedzīvotāji ir maz ieinteresēti ieviest kārtību pašu mājās un ka dzīvokļu īpašniekiem ir ļoti vājas zināšanas sava īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumos.

„Īpašnieki nezina ne savas tiesības, ne pienākumus, ne iespējas sava īpašuma uzturēšanā,” piebilst Signe Kajaka.

Daudzdzīvokļu māju īpašnieki pat nevēlas veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, lai to vārdā sarunātos ar namu pārvaldi vai kādā citā veidā pārvaldītu savu kopīpašumu. Grūti izraudzīt arī mājas vecāko, jo, no vienas puses, reti kurš vēlas sabiedriskā kārtā uzkraut sev liekus pienākumus, no otras puses, jo vairāk dzīvokļu īpašnieku, jo grūtāk atrast vienu cilvēku, kam visi pārējie uzticētos.

Var saprast arī mājas vecāko, kurš par savu darbu un patērēto nervu enerģiju vēlas saņemt atlīdzību – vienalga, kādā formā, tostarp mazāk maksājot par dzīvokli, kam lielākoties nepiekrīt pārējie mājas iemītnieki, kuri uzskata, ka dzīvokļa rēķini jau tā ir lieli, kāpēc vēl būtu jāmaksā par mājas vecākā pakalpojumiem.

Kā samazināt maksu par dzīvokli

„Lai samazinātu dzīvokļa rēķinus, iedzīvotājiem jāizvēlas pareiza mājas apsaimniekošanas forma,” skaidro Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore profesore Ineta Geipele. „Šai nolūkā mājas iedzīvotājiem jānotur sapulce. Tas ir otrs svarīgākais jautājums. Diemžēl cilvēki nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāpulcējas un kopīgi kaut kas jālemj. Pirmkārt, daudzi iedzīvotāji neizjūt nekādu atbildību par savu īpašumu, otrkārt, viņi nesaprot, kā nonākt līdz kopīgam lēmumam”.

Pie tāda secinājuma Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā nav nonākuši tukšā vietā. „Mēs visu mācību gadu reizi mēnesī rīkojām bezmaksas seminārus mājokļu renovācijas un siltināšanas jautājumos. Iedzīvotāji, dzīvokļu īpašnieku biedrību, kooperatīvo sabiedrību un namu pārvalžu pārstāvji šajos semināros tikās ar speciālistiem un varēja viņiem uzdot jautājumus. Bija aicināti visi interesenti. Zīmīgi, ka pārsvarā pie mums vērsās profesionāļi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Šie cilvēki, kuri jau tāpat zina, kas un kā jādara, vēlējās vēl uzzināt ko jaunu. Diemžēl dzīvokļu īpašnieku bija maz – katrā seminārā piedalījās tikai divi trīs,” stāsta Signe Kajaka.

Tostarp ir ļoti izdevīgi, ja mājā ir dzīvokļu īpašnieku biedrība. To apliecina institūta absolventu diplomdarbi. Vienā, piemēram, aplūkots tāds visā Latvijā aktuāls temats kā māju vecāko institūta izveide. Students savā darbā ar ekonomiskiem aprēķiniem pierāda: ja mājā ir vecākais, visas lietas virzās labāk. Teoriju apstiprina piemēri no reālās dzīves. Piemēram, kā trīsistabu dzīvokļa īpašniece, kurai lielo komunālo parādu dēļ draudēja izlikšana no mājokļa, meklēja un atrada pareizo risinājumu – ņēma māju savā pārziņā. Viņai nebija kur atkāpties, aiz muguras vīdēja dzīve uz ielas, tāpēc vienīgā iespēja bija papūlēties un pārliecināt kaimiņus, ka, nodibinot dzīvokļu īpašnieku biedrību, viņi varēs dzīvot taupīgāk. Un tā arī notika. Pareizi izraugot apsaimniekotāju, biedrībai izdevās dzīvokļu rēķinus samazināt trīskārt.

Viss būs labi

„Cilvēkiem pašiem jāsaprot, ka vajag rīkoties. Ja viņi to nesapratīs, būs stagnācija. Kamēr par daudzdzīvokļu mājām un apkārtējo vidi atbildīga ir pašvaldība, tai neatliek nekas cits, kā radīt normatīvos aktus, kas liek iedzīvotājiem kaut ko darīt. Bet tādi no augšas nākuši noteikumi dzīvokļu īpašniekiem reizēm nav īpaši patīkami. Vai labāk nebūtu viņiem vienoties un pieņemt tādus savas mājas apsaimniekošanas noteikumus, kuri būtu pa prātam visiem iedzīvotājiem?” tā pasniedzēja Signe Kajaka.

Nebūtu pareizi apgalvot, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir nezinoši un bez iniciatīvas kopīpašuma apsaimniekošanas jautājumos. Ir arī pozitīvi piemēri, un to skaits pēdējā laikā aizvien pieaug. Daļēji tas notiek arī tāpēc, ka institūts jau laidis darba tirgū vairāk nekā simt labi sagatavotu speciālistu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Kā pamatoti norāda Signe Kajaka, šie cilvēki ir ieinteresēti veidot īpašnieku biedrības savās daudzdzīvokļu mājās un palīdz to darīt arī saviem draugiem un paziņām.

Arī daudzi namu pārvaldnieki, kas studē neklātienē, ar savu piemēru rāda, kā pareizi veidot attiecības ar dzīvokļu īpašniekiem, lai visiem būtu labi. Mācības Rīgas Tehniskajā universitātē dod iespēju namu pārvalžu darbiniekiem stažēties ārzemēs. Redzēdami, kā viss notiek tur, viņi skaidrāk saprot, ko un kā vajag uzlabot šeit.