Uzdevums – rast kopēju valodu!

Mūsdienās dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt juridiski „apkaltiem”. Zināšanas lieti noderēs situācijā, kad notiek mājas iemītnieku šķelšanās, piemēram, daļa atbalsta pašreizējo pārvaldītāju, daļa kategoriski iebilst un vēlas citu. Bet atcerieties: jebkuru svarīgu lēmumu var pieņemt tikai mājas īpašnieku vairākums, nevis saujiņa cilvēku ar atšķirīgu viedokli.

Konflikts pusotra gada garumā

Rīgas Mežciema mikrorajona iedzīvotāja Svetlana pastāstīja mums par samilzušo konfliktu ar viņas mājā pirms pusotra gada nodibināto dzīvokļu īpašnieku biedrību. Pirms dažām dienām mājas iemītniekus, kas nav iestājušies biedrībā, gluži vienkārši neielaida tās sapulcē – durvis sargāja divi dūšīgi vīri bruņuvestēs.

– Lai gan sapratām, ka balsstiesību sapulcē mums nav, tomēr vēlējāmies būt klāt biedrības jaunā valdes priekšsēdētāja vēlēšanās, – stāsta Svetlana. – Redzot, ka ieeja skolas aktu zālē mums ir liegta, ļoti apjukām. Vēl joprojām nesaprotu, smieties vai raudāt: tos plecīgos apsargus taču bija nolīgusi dzīvokļu īpašnieku biedrība par mājas iedzīvotāju, tātad arī mūsu naudu.

Nepiekrītat? Līgumu jums neredzēt!

Konfliktam ir gara priekšvēsture. Svetlana pārstāv 144 dzīvokļu mājas iemītnieku opozīciju, kura neatbalsta tur nodibināto biedrību.

– Pirms pusotra gada mūsu māja it kā nobalsoja par pāreju uz pašpārvaldi, – stāsta sieviete. – Par pārvaldnieku ievēlēja sabiedrības valdes priekšsēdētāju. Bet šajā lēmumā bija daudz neskaidrību. Pieprasījuši parādīt sapulces protokolu, kurā fiksēts mūsu lēmums atteikties no namu pārvaldes pakalpojumiem, cilvēki sāka apstrīdēt savus parakstus. Viena sieviete, kura arī it kā bija parakstījusi lēmumu, sapulces dienā vispār atradās ārzemēs.

Lielus strīdus mājā izraisīja arī jaunais pārvaldīšanas līgums. Iedzīvotāji pulcējās pagalmā, pukojās un pieprasīja, lai jaunie priekšnieki līgumu izlabo. Tika pat nolīgts jurists, kurš cilvēkiem izskaidroja viņiem piedāvāto dokumentu trūkumus. 

– Beidzot mūsu priekšsēdētājs apsolīja izlabot līgumu, taču nevienam no mums, neapmierinātajiem, papīru tā arī neatsūtīja, – piebilst Svetlana.

Sapulce pa telefonu

Svetlanas patmīlība bija aizskarta, un viņa nolēma cīnīties. Vispirms ar lielām grūtībām dabūja no priekšsēdētāja dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas protokolu.

– Papīru viņš man iedeva kopsapulces laikā, citi arī gribēja redzēt biedrības biedru sarakstu, un tad atklājās, ka dažiem nav ne jausmas, ka viņi tur ierakstīti, – saka Svetlana.

Sapulce tika pārtraukta, viens otrs atstāja zāli dziļās šaubās par biedrības valdes godīgumu. Bet nākamajā dienā valdes priekšsēdētājs – pārvaldnieks pieteica Svetlanai karu.

– Pie ārdurvīm izliktajos paziņojumos viņš aicināja iedzīvotājus „neticēt šarlatāniem” un skaidroja, ka sapulcē cilvēkiem parādīts nepareizais dokuments, bez zīmoga. Ko darīt, devos uz Uzņēmumu reģistru un pamocījusies dabūju biedrības dibināšanas protokola kopiju ar zīmogu. Pie viena manu arhīvu papildināja kopsapulces protokols ar lēmumu atdalīties no namu pārvaldes. Tas izraisīja jaunu vētru. Aptaujātie kaimiņi noliedza, ka būtu balsojuši par mūsu mājas patstāvību, – mājas iemītnieku nedienas uzskaita mūsu lasītāja. – Viņi apgalvoja, ka parakstījušiem par pavisam citiem lēmumiem, teiksim, par logu un durvju nomaiņu kāpņu telpā. Tie, kas tai dienā tiešām bija aizgājuši uz sapulci, atzina, ka balsošanā par atdalīšanos no namu pārvaldes piedalījušies tikai aptuveni 30 cilvēku.

– Pārējās balsis mūsu priekšsēdētājs it kā esot savācis, apzvanot iedzīvotājus pa telefonu, – kaimiņu teikto atstāsta Svetlana.

Korekcija pret noteikumiem

Šie notikumi neuzlaboja emocionālo gaisotni mājā. Cilvēki nervozēja, sāka ievērot vissīkākās nepilnības jaunā pārvaldnieka darbā.

– Vidēji ūdens zudumi mūsu mājā pieauga līdz 60 procentiem, – stāsta Svetlana, – un šos zudumus pārvaldnieks dalīja pēc dzīvokļu skaita, nevis proporcionāli katras ģimenes patērētajam ūdens daudzumam, kā to nosaka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Pārvaldnieks atklāti smējās par maniem aizrādījumiem un teica, ka uz viņu valdības lēmumi neattiecas.

Taču arī iedzīvotāji izrādīja neatlaidību un pieprasīja parādīt kopējo ūdens un siltumenerģijas skaitītāju rādījumus. Iesākumā biedrības priekšsēdētājs, pēc Svetlanas teiktā, atrada tūkstošiem aizbildinājumu, lai tikai nepieļautu opozicionāru vizīti uz pagrabu, bet beigu beigās tomēr padevās.

– Tai mēnesī ūdens zudumi piepeši samazinājās līdz 15 procentiem, – smej mūsu sarunas biedre. – Bet jau nākamajā mēnesī pārvaldnieks lika mums apmaksāt ierasto 60 procentu korekciju un strikti stājās pretī visiem mūsu mēģinājumiem vēlreiz nokāpt pagrabā.

Ja nav uzticības, būs strīdi

Mājas iedzīvotāji nenomierinājās, aizvien pulcējās laukā pie durvīm un cits citam klāstīja kompromitējošas ziņas par jauno priekšniecību. Sūdzējās, ka logi nomainīti tikai vienā kāpņu telpā, lai gan naudu remonta fondā visu dzīvokļu īpašnieki maksā vienlīdzīgi. Tāpat notika ar ārdurvīm – arī ar tām pārvaldnieks aplaimoja tikai vienu kāpņu telpu.

– Priekšsēdētājs papildu peļņas dēļ pats pļāva zāli mājas priekšā, grāmatveža dēlam uzticēja sīkus krāsošanas darbus, – stāsta Svetlana.

Var jau būt, ka cilvēki nepiekasītos par tādiem sīkumiem, ja vien mājā valdītu uzticēšanās gaisotne. Bet tās nebija, tāpēc arī sprēgāja strīdi.

Noslēpums aiz slēgtām durvīm

Svetlana un viņas piekritēji atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka biedrības priekšsēdētājs pārdevis dzīvokli un devies nezināmā virzienā.

Kad dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri kaimiņu skolā pulcējās uz jauna valdes priekšsēdētāja vēlēšanām, turp posās arī opozīcija. Tad arī notika jau minētā sadursme ar bruņoto apsardzi.

– Mūs nelaida zālē, apsūdzot nodomā sacelt skandālu, lai gan mēs vēlējāmies tikai pavērot vēlēšanu norisi, – ar sašutumu balsī teic Svetlana.

Taisnību sakot, Svetlana un citi ārpus biedrības palikušie dzīvokļu īpašnieki raizējās, ka tik biedrība aiz viņu muguras nepieņem kādus ar mājas nākotni saistītus svarīgus lēmumus. Beigu beigās biedrība apvieno tikai aptuveni pusi dzīvokļu īpašnieku.

– Ņems un izlems kaut ko aiz slēgtām durvīm, un mēs, pārējie mājas iemītnieki, kļūsim par ķīlniekiem un būsim spiesti pildīt biedrības pavēles, – savas bažas pauda protestētāji. – Pusotra gada mums skaidro, ka tiesības pieņemt lēmumus mājā pieder tikai biedrībai, lai tie dzīvokļu īpašnieki, kas biedrībā nav iestājušies, tur muti. Ko darīt, kā turēties pretī patvaļai?

Vienkārša recepte

Ko darīt? – pareizākais jautājums Svetlanas situācijā. Atbilde būs ļoti vienkārša: uzmanīgi jāizstudē jaunais Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājās spēkā tikai pirms dažām nedēļām.

Likumā skaidri pateikts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība (tas ir, visu īpašnieku, nevis tikai biedrības biedru kopsapulce) var pieņemt mājai svarīgus lēmumus.

Pat ja biedrībā ir apvienojusies lielākā daļa mājas dzīvokļu īpašnieku, daudzu lēmumu pieņemšanai jāsasauc atklāta kopsapulce. Uz tādu sapulci obligāti jāuzaicina KATRS īpašnieks.

Tas nozīmē, ka Svetlanai nedraud briesmas kļūt par marioneti. Gluži pretēji: sapulcinot pietiekami daudz domubiedru, viņai ir tiesības iniciēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai lemtu par mājas atgriešanos namu pārvaldes paspārnē vai izraudzītos jebkuru citu pārvaldītāju, jo īpašnieku biedrības pārstāvim, kurš atklāti un pretlikumīgi ignorē daļu mājas iedzīvotāju, nav īpaša iemesla aizkavēties pārvaldnieka amatā.